Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem” (23-TA-3076).
LTRK vērš VARAM uzmanību, ka šobrīd apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides un apgrozījuma dati nozarēs liecina, ka vietējā tirgū Latvijas ražotāji laiž ļoti maza apmēra produkciju[1].
Turklāt pēc LTRK rīcībās esošās informācijas oficiālajā statistikā pie tekstilizstrādājumu ražošanas iekļauti arī tādi uzņēmumi, kas neražo noteikumu projektā ietvertos produktus, taču šie uzņēmumi veido ievērojamu norādītās statistikas daļu, kas nozīmē, ka faktiskais apmērs, uz ko varētu attiecināt noteikumu projektu, ir krietni mazāks.
 Arī dati par eksportu un importu sadalījumā pa preču sadaļām un pēc uzņēmuma darbības veida liecina, ka eksporta apmērs ir lielāks par importu. Minētais kopsakarā ar iepriekš norādīto produkcijas izlaides datiem liecina par to, ka tekstila atkritumu apmēru Latvijā vietējie ražotāji rada ievērojami mazāk kā tie, kas šādus produkciju importē[2].
 LTRK ieskatā noteikumu projekta anotācijā ir svarīgi paust nacionālo nostāju, ka viens no tekstila atkritumu samazināšanas stūrakmeņiem ir samazināt lētu tekstilizstrādājumu importu Eiropas Savienībā, īpaši izslēdzot dempinga vai negodprātīgas prakses gadījumus, paaugstināt prasības pieprasot importētam tekstilam stingrāku izcelsmes un kvalitātes kontroli, izsekojamības un caurspīdīguma nodrošināšanu. Ieviešot iniciatīvas, ir jāvērtē Eiropas ražotāju globālā konkurētspēja, saskaņojot regulējumu, kas attiecināms uz iekšējo tirgu un importu, nepieļaujot zemākas prasības importētajam tekstilam kā tas būs noteikts vietējiem ražotājiem.
Tāpat LTRK aicina pakāpeniski precizēt Dabas resursu nodokļa likumā un saistītajos noteikumos lieto terminu “ražotāja paplašinātās atbildības”, tā vietā lietojot  “komersanta, kas laiž tirgus apgrozībā paplašinātās atbildības sistēma”. LTRK aicina šo apsvērumus ietvert noteikumu projekta anotācijā, norādot, ka likuma un saistīto noteikumu būtība ir komersanta, kas laiž apgrozībā (ne tikai ražotāja) atbildība, tāpēc normatīvajā regulējumā ietvertais termins nākotnē būtu precizējams.
Diskutējot ar biedriem, LTRK secina, ka liela daļa subjektu, uz ko attiektos noteikumu projekts, ir mazie komersanti, kas varētu atbildēt par ne vairāk kā 2% no tirgū nonākošā apģērba. LTRK ieskatā plānotais slogs uz šo uzņēmumu daļu ir nesamērīgs un apgrūtinošs, lai veiktu paredzētās darbības. LTRK aicina VARAM izvērtēt iespēju un veikt diskusijas ar nozares pārstāvjiem, nosakot tirgu laistā apjoma kritēriju kilogramos un paredzot atbrīvojumu noteiktai ražotāju grupai, kas nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, kura kalendārā gada ietvarā rada mazāk tekstilu nekā noteikumu kritērijos būtu paredzēts šai grupa, piemēram, līdzīgi kā tas ir noteikts iepakojuma apsaimniekošanā, kur ir noteikts svara kritērijs, līdz kuram persona ir atbrīvota no piedalīšanās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Tas neradītu papildus administratīvo un finanšu slogu mājražotājiem un mikro uzņēmējiem, kas gada griezumā rada nebūtisku tekstilizstrādājumu atkritumu apjomu.
Vienlaikus LTRK noteikumu projekta anotācijā lūdz skaidrot, kā noteikumu projekta izpratnē interpretējams Dabas resursu nodokļa likuma, kas būs spēkā no 2024. gada 1. jūlija,  3. panta otrās daļas e apakšpunktā lietotais jēdziens “savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai”. LTRK vērš ministrijas uzmanību, ka šobrīd uzņēmumiem minētais nav nepārprotami skaidrs, taču, lai nodrošinātu vienmērīgu un saprotamu tiesību normu piemērošanu tiesību subjektiem, ko skar jaunais regulējums, ir nepieciešams papildus ministrijas skaidrojums.


[1] Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide un apgrozījums nozarēs. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__RU__RUI/RUA030/table/tableViewLayout1/

[2] Eksports un imports sadalījumā pa preču sadaļām un pēc uzņēmuma darbības veida. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__TIR__AT__ATN/ATN010/table/tableViewLayout1/
 

-

LTRK vērš VARAM uzmanību uz to, ka noteikumu projekts neaptver visu tekstilizstrādājumu veidus. Proti, LTRK ieskatā attiecīgais tekstilizstrādājumu uzskaitījums būtu pārskatāms un precizējams. Noteikumu projektā nav vērtētas un analizētas tādas tekstilizstrādājumu grupas kā paklāji un grīdsegas, rotaļlietas, audumu maisiņu u.c.. Vienlaikus no Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. 2028. gadam 12.6. tabulas “Ekonomiski aktīvi uzņēmumi sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem” izriet, ka viens no tekstilizstrādājumu veidiem ir paklāji un grīdsegas. Diskutējot ar LTRK biedriem, kas strādā atkritumu apsaimniekošanas nozarē, secināms, ka tieši paklāji, rotaļlietas, auduma maisiņi u.tml. produkti procentuālās masas un daudzuma ziņā aizņem lielu daļu tekstilizstrādājumu segmenta. Turklāt no likumā ietvertā tekstilizstrādājumu termina, kas būs spēkā no 2024. gada 1. jūlija, LTRK ieskatā izriet, ka minētās preces ietilpst tekstilizstrādājumu kategorijā. Līdz ar to noteikumu projektā būtu nepieciešams ietvert regulējumu arī attiecībā uz šāda veida tekstilizstrādājumu grupām.
 

-

Ar Direktīvu 2018/851 ir grozīts Direktīvas 9. pants, paredzot, ka dalībvalstis veic atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un ar minētajiem pasākumiem vismaz tiek veicināta produktu atkārtota izmantošana un sistēmu, kas veicina remontu un atkārtotu izmantošanu, izveide, tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm, kā arī iepakojumu, būvmateriāliem un būvniecībā izmantojamiem produktiem. Direktīvas 4. panta pirmajā daļā ir noteikta atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, paredzot, ka prioritārā kārtībā izmanto šādas darbības: atkritumu rašanās novēršana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde, cita tipa reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija un apglabāšana.
No publiski pieejamajām iniciatīvajām izriet, ka svarīgs šādu noteikumu mērķis ir radīt ekonomiku, kurā pienācīgu vietu ieņem savākšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde, kā arī mudināt ražotājus un zīmolus rūpēties, lai to produkti tiktu izstrādāti, ievērojot apritīguma principus.
LTRK vērš VARAM uzmanību, ka ierosinātajā Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā ir paredzēts tiesiskais regulējums, uz kura pamata tiks pieņemti Eiropas Savienības noteikumi, piemēram, tekstilizstrādājumiem un apaviem. Lai gan uz šiem produktiem pašlaik attiecas noteiktas prasības, piemēram, par ķimikālijām un marķēšanu, tiem nav izvirzītas specifiskas aprites prasības, piemēram, par ilgizturību, remontējamību, pārstrādājamību un pārstrādājamo saturu. Turklāt Eiropas Savienības ilgtspējīgu un aprites tekstilizstrādājumu stratēģijā ir izklāstīts visaptverošs pasākumu kopums, kas ir krietni plašāks par Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā paredzētajiem. Mērķis ir pārveidot pašu nozari, ne tikai mainīt to, kā tekstilizstrādājumi top, bet arī veicināt aprites darījumdarbības modeļus un samazināt tekstilizstrādājumu atkritumus, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt gan to, ka patērētāji šādus tekstilizstrādājumus var atļauties, gan to, ka uzņēmumi nezaudē konkurētspēju.
Tāpat arī Eiropas Komisijas pieņemtā Aprites ekonomikas rīcības plānā kā viens no mērķiem/pasākumiem ir tādas tekstilizstrādājumu stratēģijas izveide, kas stiprinātu konkurētspēju un inovāciju šajā nozarē un attīstītu Eiropas Savienības tirgu tekstilizstrādājumu atkārtotai izmantošanai.
Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā Eiropas Savienībā noteiktos un plānotos pasākumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu aprites ekonomikas pilnveidošanu, LTRK ieskatā ir nepārprotami jānorāda, ka galvenā darbība ar tekstilizstrādājumu atkritumiem būtu nosakāma atkārtota izmantošana. Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējama tekstilizstrādājumu atkritumu atkārtota izmantošana, piemēram, tekstilizstrādājumu sastāva dēļ, tad attiecīgi šādiem tekstilizstrādājumu atkritumiem būtu piemērojams/īstenojams atkritumu reģenerācijas veids, kas Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 319 “Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” 1. pielikumā apzīmēts ar kodu R12 (Atkritumu īpašību mainīšana, lai ar tiem veiktu jebkuras darbības, kas apzīmētas ar kodu R1, R2, R3, R4, R5, R6, R7, R8, R9, R10 un R11), un iepriekš minētais reģenerācijas veids būtu ieskaitāms tekstilizstrādājumu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas apjomos, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu būs jāsasniedz tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājiem, ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībniekiem.
 

-

LTRK aicina samazināt punktos 10.1 un  18. paredzēto dokumentu izskatīšanas laiku no mēneša uz 10 darba dienām. Ņemot vērā, ka iesniedzamie dokumenti ir elektroniski VARAM dotā formātā, kam pēc tam seko 10 darba dienu termiņš līguma sagatavošanai un noslēgšanai un vēl 10 darba dienas publikācijai mājas lapā, kopējais termiņš ir pārlieku garš un nav labas pārvaldības piemērs.

-

LTRK aicina samazināt punktos 10.1 un  18. paredzēto dokumentu izskatīšanas laiku no mēneša uz 10 darba dienām. Ņemot vērā, ka iesniedzamie dokumenti ir elektroniski VARAM dotā formātā, kam pēc tam seko 10 darba dienu termiņš līguma sagatavošanai un noslēgšanai un vēl 10 darba dienas publikācijai mājas lapā, kopējais termiņš ir pārlieku garš un nav labas pārvaldības piemērs.

-

LTRK aicina precizēt noteikumu projektu un iestādi uzņemties pienākumu informēt līgumpartneri laicīgi un tieši (nevis ar mājas lapas publikāciju), ja gadījumā ar attiecīgo apsaimniekotāju lauž līgumu vai iestājas kādi citi apstākļi, kas rezultētos nodokļa atlaides atcelšanā līgumpartnerim. Noteikumu projekta 19. punktā ir paredzēta apziņošana, taču LTRK ieskatā tas ir tikai par gadījumu, ja ir noslēgti līgumi ar diviem apsaimniekotājiem.

-

Tāpat ir nepieciešams veikt precizējumus 3. pielikuma 4.2. tabulā, norādot, ka komersants, kurš pieņem vai savāc tekstilizstrādājumu atkritumus, var būt tikai tas, kurš ir noslēdzis līgumu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
 

-

Noteikumu projekta 5. pielikumā ir izdalīti divi tekstilizstrādājumu veidi un, pamatojoties uz šiem norādītajiem veidiem, Projekta 5. pielikumā cita starpā ir ietverts pienākums pārskatā ne tikai norādīt savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu apjomu, bet arī savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu atkritumu veidu. Šāda prasība attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumu veida norādīšanu nav nepieciešama un rada tikai papildu administratīvo un finanšu slogu subjektiem, uz kuriem ir attiecināms noteikumu projekts. No dokumentiem neizriet pamatots un detalizēts skaidrojums, kādēļ VARAM ieskatā būtu nepieciešams 5. pielikuma pārskatā ietvert iepriekš minēto prasību, it īpaši ņemot vērā faktu, ka minētie tekstilizstrādājumu veidi tiek savākti vienkopus. Līdz ar to LTRK rosina 5. pielikumā neizdalīt tekstilizstrādājumu veidus, proti, paredzēt tikai vienu sadalījumu: tekstilizstrādājumi, kā arī svītrot no 5. pielikuma prasību norādīt savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu atkritumu veidu. Kā arī, lai veidotu pārskatāmāku, vieglāk uztveramu un saprotamāku 5. pielikumā ietveramo informāciju un līdz ar to tās aizpildīšanu, būtu nepieciešams pārstrukturizēt 5. pielikumu, veidojot vienotu atskaites tabulu par Latvijas Republikas teritorijā savāktajiem tekstilizstrādājumu atkritumiem, to sagatavošanu pārstrādei vai reģenerācijai, kā arī tekstilizstrādājumu atkritumu sagatavošanu un nodošanu vai realizāciju atkārtotai izmantošanai (nevis katru minēto darbības veidu atainot atsevišķā tabulā).
 

-

Noteikumu projekta anotācijas 3. punktā “Līgumi un līgumpartneri” norādīts, ka tas paredz, ka tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos tiek ņemti vērā tikai tie tekstilizstrādājumu atkritumu apjomi, kurus pieņēmuši vai savākuši atkritumu apsaimniekotāji, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu. Taču LTRK ieskatā no noteikumu projekta redakcijas neizriet tā anotācijā norādītais, kā rezultātā var veidoties dažāda izpratne par atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos ieskaitāmajiem tekstilizstrādājumiem. Lai neveidotos dažāda veida izpratne par to, no kādām personām pieņemtie tekstilizstrādājumu atkritumi ieskaitās pieņemšanas vai savākšanas apjomos, noteikumu projektā (ne tikai tā anotācijā) ir konkrēti un nepārprotami jānorāda, ka tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos tiek ņemti vērā tikai tie tekstilizstrādājumu atkritumu apjomi, kurus pieņēmuši vai savākuši atkritumu apsaimniekotāji, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
 

-