Atzinums

Likumprojekts paredz, ka Satiksmes ministrija koordinē pārrauga Rail Baltica projekta īstenošanu. Savukārt Eiropas Dzelzceļa līnijas nodrošina būvniecību. No likumrpojekta redakcijas nav skaidrs, kas kopumā atbild par Rail Baltica projekta vadīšanu, piemēram, stratēģisko un konceptuālo lēmumu pieņemšanu, projekta plānošanu, īstenošanas secības (delivery plan) noteikšanu, darbu prioritātes noteikšanu. Ekonomikas ministrijas prāt, vārdi koordine un pārrauga nenodrošina iepriekš konsatēto projekta vadības trūkuma novēršanu. 

-

Ministru kabineta Rail Baltica tematiskās komitejas sēdē šā gada 28.maijā Satiksmes ministrija pauda informāciju, ka Rail Baltica kopējo projekta vadību nodrošina SIA 'Eiropas Dzelzceļa līnijas", vēlāk, tai integrējoties VAS "Latvijas Dzelzceļš", šīs funkcijas attiecīgi pārņems VAS "Latvijas Dzelzeceļš". Lūdzam atbilstoši likumā precizēt SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" kompetenci.   

-

Ekonomikas ministrija nevar piekrist piedāvātajam regulējumam. 
Pirmkārt būtu jānodala tehniskie noteikumi pēc to būtības:
1) inženiertīklu turētāju prasības attiecībā uz attiecīgās inženiersistēmas aizsardzību un stāvokļa nepasliktināšanu būvdarbu laikā, t.sk. iespējamo novietojuma maiņu, pārbūvi vai pieslēguma veidošanai inženiertīklam. Tehnisko noteikumu mērķis ir aizsargāt Satversmē nostiprinātās tiesības uz īpašumu, kā arī sabiedrības interešu aizsardzība (inženiertīkli tiek izmantoti, lai nodrošinātu sabiedrībai pakalpojumu (elektrība, gāze, sakari, ūdens, kanalizācija). 
2) valsts institūciju tehniskie un īpašie noteikumi (Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts vides dienests, Civilās aviācijas aģentūra un tml.). Šajā gadījumā tehniskie noteikumi kalpo sabiedrības interešu ievērošanas nodrošināšanai, kā arī drošībai (piemēram, Satversmē garantētās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, gaisa pārvadājumu drošība) vai vērstas uz starptautisko saistību izpildi (piemēram, UNESCO prasības mantojuma saglabāšanai). 
3) pašvaldību prasības, kas izriet no pašvaldību autonomajām funkcijām. Piemēram, veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus, nodrošināt teritorijas attīstības plānošanu. 
Otrkārt, būtu jāsaprot, ka tehnisko noteikumu neievērošana, vienpusēji uzskatot tos par pārmērīgiem vai nepamatotiem var rezultēties ne tikai zaudējumu nodarīšana inženiersistēmu turētājiem (tos varētu piedzīt vispārējā kārtībā), bet būtiskā kaitējumā sabiedrībai (drošības apdraudējums, garantēto pakalpojumu nesaņemšana, piekļuves īpašumam slēgšana) un neatgriezeniskā kaitējumā videi un mantojumam. 
Treškārt būtu jānorāda, ka tehniskie noteikumi ir tikai palīginstruments būvprojekta saskaņošanas panākšanai. Primārā prasība ir saskaņot būvprojekta risinājumus un  plānoto būvniecības ieceri ar attiecīgām personām. Būvvalde var atzīmēt projektēšanas nosacījumus par izpildītiem tikai tad, kad būvprojekts ir saskaņots ar visām institūcijām. Būvvaldes kompetence ir aprobežota ar būvniecības administratīvā procesa tiesiskuma nodrošināšanu, būvvaldei nav kompetence vērtēt būvprojekta satura atbilstību normatīvo aktu prasībām, vēl jo vairāk par atbilstību būvnormatīviem, standartiem vai sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas prasībām. Turklāt Rail Baltica projekta īstenošanas gadījumā būvvaldes funkcijas pilda Dzelzceļa tehniskā inspekcija, kuras kompetence šobrīd viennozīmīgi nav pietiekama, lai vērtētu likumprojektā paredzētos aspektus. 
Ekonomikas ministrija saprot nepieciešamību nodrošināt Rail Baltica, kā nacionālo interešu objekta, efektīvu realizāciju un tāpēc piekrīt, ka atsevišķos aspektos Rail Baltica būvniecība varētu prevalēt pār citām sabiedrības interesēm, taču šādu lēmumu nevar pieņemt būvvaldes līmenī. Šādu lēmumu varētu pieņemt Satiksmes ministrija, likumā skaidri nostiprinot, ka vienlaicīgi Satiksmes ministrija uzņemas atbildību par šāda lēmuma rezultātā radītiem zaudējumiem inženiersistēmu turētājiem un citām trešajām personām, ja pieņemtais lēmums bijis prettiesisks (proti, tehniskie noteikumi atbilda likuma prasībām). 
Papildus vēršam uzmanību, ka regulējums attiecas uz prasībām būvēt būves, vienlaicīgi tas nemīkstina procesu attiecībā uz vides un dabas aizsardzības prasībām, mantojuma saglabāšanas prasībām. 

-

Skat iebildumu par šā panta otro daļu. 

-

Nav skaidrs kāpēc vienā panta daļā tiek lietots termins būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, bet citā daļā Dzelzceļa tehniskā inspekcija nosaukta vārdā. Šajā daļā ietvertais regulējums nav skaidrs, jo daļēji tas dublē Administratīvā procesa likuma regulējumu, daļēji tas pirmsšķietami sašaurina Administratīvā procesa likuma regulējumu. Piemēram, nav skaidrs vai atzīmi varēs apstrīdēt citas personas (3.persona Administratīvā procesa likuma izpratnē). Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viens no demokrātiskās valsts pīlāriem, šo tiesību ierobežošana ir pieļaujama tikai ārkārtas gadījumā un ar satversmības izvērtējumu un pamatojumu. 

-

Lūdzam anotācijā skaidrot kāpēc Būvniecības likuma regulējums attiecībā uz izmaiņu izdarīšanu nav piemērojams Rail Baltica projektam un ar ko lēmums par izmaiņām būvatļaujā atšķirsies saturiski no saskaņojuma. Nav skaidrs vai izmaiņas novietojuma robežās nav jāskaņo vispār vai to veikšanai piemēro Būvniecības likuma regulējumu. 

-

Būvniecības likuma izpratnē ir izmaiņas, kas ir akceptējamas būvvaldē, tai skaitā lemjot par grozījumiem būvatļauja un tādas, kuras nav nepieciešams akceptēts un attiecīgi arī iesniegt. Nav skaidrs kāds mērķis par izmaiņām informēt būvvaldi. Ja izmaiņas neskar būvvaldes kompetenci (piemēram, tehnisko risinājumu izmaiņas), tad nav nepieciešama arī informēšana. Tas būtu tikai lieks birokrātiskais slogs. Savukārt, ka izmaiņas ir tādas, kas ir akceptējamas būvvaldē, tad tās tiek iesniegtas parastajā kārtībā. 

Vēršam uzmanību, ka jauna procesa izveidošanai būs nepieciešams pielāgot būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Attiecīgi šādas atkāpes ir akceptējamas, tikai piešķirot finansējumu būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes izveidošanai. Lūdzam rūpīgi izvērtēt lietderību atšķirīgā procesā ieviešanai. 

-

Saskaņā ar Būvniecības likuma regulējumu būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, vērtē:
1) būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, t.sk. trešo personu interešu ievērošanu;
2) atbilstību teritorijas plānojumam, kas šajā gadījumā neiestājas, jo Rail Baltica projektam ir piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. 
3) arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu. 
Lūdzam precizēt, skaidro norādot par būvprojekta atbilstību kādām normatīvo aktu prasībām ir domāts šājā panta daļā. Uzsvēram, ka būvvalde nevērtē būprojekta satura atbilstību normatīvo aktu prasībām (būvnormatīvu tehniskām prasībām, standartu prasībām). 

-

No piedāvātā likuma regulējuma nav skaidrs kāpēc būvniecība tiek ierosināta vispārējā kārtībā būvniecības informācijas sistēmā, būvatļauja izsniegta būvniecības informācijas sistēmā, taču pārējais administratīvais process norisinās ārpus sistēmas. Piemēram, tehniskie noteikumi saņemami ārpus sistēmas un saskaņojumi saņemami ārpus sistēmas. Šāda pieeja būtiski sarežģī būvniecības administratīvo procesu un arī veido nesamērīgu birokrātiju. Šajā gadījumā nebūs pieejamas tās priekšrocības, kuras nodrošina BIS, piemēram, vienlaicīga saskaņošana, tehnisko noteikumu saņemšana, komunikācijas starp būvniecības procesa dalībniekiem, būvdarbu fiksācija un tml. Tas viss būs jāveic manuāli, kā arī jānodrošina arhivēšana un glabāšana visai dokumentācijai. 
Ja Satiksmes ministrija ir vēlme neizmantot BIS, tad būtu pilnībā jāpāriet uz procesu ārpus BIS. Ņemot vērā, ka šāds process normatīvajos aktos būvniecības jomā nav atrunāts, tad ir jāveido speciāls regulējums Rail Baltica vajadzībām. Lūdzam papildināt likumprojektu ar deleģējumu Ministru kabineta noteikt kārtību būvniecības administratīvajam procesa Rail Baltica ieceres īstenošanai. 

-

Būvniecības valsts kontroles birojs norāda, ka būvvaldes parasti tehniskos noteikumus neizdod. Būvvaldes funkcijas attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras būvniecību pilda Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Jāpamato kādēļ tehniskos noteikumus šajā gadījumā izdod nevis Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, bet vietējās pašvaldības būvvalde. Netiek minēts kādam jābūt vietējās būvvaldes tehnisko noteikumu saturam. 

-

Būvniecības valsts kontroles birojs informē, ka, izsniedzot būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, izpildes būvprojekts netiek skatīts.

-

Skatīties iebildumu pie sadaļas par projektēšanas nosacījumu izpildi, proti, ieviešot būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes pārbaudi ārpus BIS, likumprojektā ir jāparedz deleģējums Ministru kabinetam kārtības izstrādei ārpus BIS notiekošajam procesam, jo būvniecības regulējums neparedz kārtību šādam procesam.

-

Būvniecības valsts kontroles birojs lūdz norādīt kādi ir apsvērumi, lai vēlreiz iesniegtu būvprojektu būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes stadijā. Vienlaikus minams, ka papildinot būvniecības informācijas sistēmu ar izņēmumiem tiek būtiski pasliktināta būvniecības informācijas sistēmas lietojamība un lietotāju sapratne par būvniecības procesiem.

-

Būvniecības valsts kontroles birojs norāda, ka būvprojekta ekspertīzes atzinumu būvvalde jau ir izskatījusi izsniedzot projektēšanas noteikumu izpildes atzīmi. Vienlaikus minams, ka papildinot būvniecības informācijas sistēmu ar izņēmumiem tiek būtiski pasliktināta būvniecības informācijas sistēmas lietojamība un lietotāju sapratne par būvniecības procesiem.

-

Atbilstoši Būvniecības likuma 16.panta otrajai prim daļai 17.panta otrajai prim daļai, ja būvniecības procesa laikā informācija par skartajiem zemesgabaliem mainās, būvvaldei iesniedzams iesniegums par izmaiņām būvatļaujā. Vienlaikus Būvniecības valsts kontroles birojs min, ka papildinot būvniecības informācijas sistēmu ar izņēmumiem tiek būtiski pasliktināta būvniecības informācijas sistēmas lietojamība un lietotāju sapratne par būvniecības procesiem.

-

Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši vērā ņemtajiem Ekonomikas ministrijas iebildumiem par likumprojekta regulējumu. 

-

Nav pieminēts, ka paredzētas izmaiņas būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātē, to ieviešanas termiņš un finansējums.

-

Ekonomikas ministrija nevar piekrist anotācijā ietvertiem apgalvojumiem, ka normatīvais regulējums paredz tiesības uzsākt būvdarbus tikai uz ļoti detalizēta tehniskā projekta pamata. Vēršam Jūsu uzmanību, ka 2025.gada 1.maijā stājās spēkā Ministru kabineta 2025.gada 25.marta noteikumi Nr. 196 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas definē būvprojektēšanas stadijas atbilstoši starptautiskiem projektēšanas standartiem. Vienlaicīgi definējot tehnisko projektu (noteikumu 26.¹3. punkts) ir noteikts, ka tehniskais projekts – stadija, kurā projekts ir izstrādāts tādā detalizācijas pakāpē, ka var noteikt būvdarbu izmaksas un izvēlēties būvdarbu veicēju, kā arī veikt būvekspertīzi. Normatīvais regulējums nenosaka detalizētākas prasības projektēšanas dokumentu tvērumam, saturam un detalizācijai. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumiem Nr.530 “Dzelzceļa būvnoteikumi”, ekspertīzi veic būvkonstrukciju daļai, kā arī citiem būvprojekta daļās iekļautajiem risinājumiem, kas ietekmē dzelzceļa vai citu inženierbūvju nestspēju un projekta sadaļām, kas skar dzelzceļa infrastruktūras objekta ugunsdrošības jautājumus.
Ekonomikas ministrijas prāt, normatīvais regulējums paredz zināmu elastību, ļaujot būvniecības procesa dalībniekiem izvirzīt prasības būvprojekta (tehniskā projekta līmenī) detalizācijai, lai varētu izvēlēties būvdarbu veicēju un veikt normatīvajos aktos noteikto ekspertīzi. 
Lūdzam precizēt anotāciju, norādot normatīvā regulējuma prasības, kas paredz augstas detalizācijas tehniskā projekta izstrādi projektēšanas nosacījumu izpildes saņemšanai. 

 

-

Lūdzam skaidrot, kas ir domāts ar "proaktīvu" Ekonomikas ministrijas iesaisti būvniecības normatīvā regulējuma pilnveidošanā. Vēršam uzmanību, ka Ekonomikas ministrijai nav pieredze ar šāda līmeņa infrastruktūras objektu būvniecību un būs grūti bez Satikmses ministrijas iesaistes un iniciatīvas piedāvāt jēgpilnu regulējuma pielāgošanu Rail Baltica vajadzībām. 

-

Lūdzam precizēt anotāciju, norādot kādi faktori šobrīd kavē uzsākt būvdarbus "atbilstoši būvniecības loģikai", kā arī precizēt kas tiek domāts ar "būvniecības loģiku". 

-

Anotācijā ir norādīts, ka ieviešot projektu, institūcijas ir saskārušās ar virkni "ierobežojošu un negatīvi ietekmējošu faktoru", taču tālāk nav sniegta informācija, kas tie par faktoriem. Lūdzam papildināt anotāciju, norādot kādi faktori būtiski negatīvi ietekmē projekta īstenošanu. Tāpat lūgums sniegt informāciju kādā veidā šo faktoru novēršana palīdzēs veicināt "publiskas personas mantas racionālu izmantošanu". 

-

Likumprojekts satur virkni normu, kas būtiski ierobežo Satversmē garantētās tiesības. Šādi ierobežojumi ir pieļaujami, ja tie atbilst Satversmes tiesas spriedumos definētiem satversmības kritērijiem. Lūdzam veikt satversmības izvērtējumu katram atsevišķam aprobežojumam. Šobrīd vispārīgs izvērtējums ir pievienots tikai attiecībā uz atsevišķiem pantiem. 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu būvniecības jomā ierosināt būvniecību var zemes īpašnieks vai būves īpašnieks (patstāvīga būves īpašuma gadījumā), tiesiskais valdītājs, apbūves tiesīgais vai pēc šo personu pilnvarojuma. Attiecīgi būvniecības ierosinātājs var nebūt īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apbūves tiesīgais, tikai, ja tam ir atbilstoši noformēts pilnvarojums. No piedāvātās redakcijas nav skaidrs uz kā pamata ierosinātājs (EDzL) varēs ierosināt Rail Baltica objektu būvniecību attiecībā uz citai personai piederošajām būvēm. Ja nav plānots saņemt pilnvarojumu, ir jāpapildina likuma regulējums, paredzot tiesības ierosināt būvniecību Rail Baltica vajadzībām arī attiecībā uz 3.personām piederošu īpašumu (būvēm). Jā šādas tiesības noteiktas citā likumā, lūdzam to skaidri norādīt anotācijā. 

-

Vēršam uzmanību, ka Saeimā 1.lasījumā ir pieņemts likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 901/Lp14), kas pilnveido būvniecības administratīvo procesu attiecībā uz tehnisko noteikumu pieprasīšanas un izdošanas kārtību. Tāpat 2025.gada 1.maijā stājās spēkā Ministru kabineta 2025.gada 25.marta noteikumi Nr. 196 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"", kuru mērķis arī ir pilnveidot tehnisko noteikumu prasības. Aicinām sekot līdzi regulējuma izmaiņām un novērtēt vai ir lietderīgi papildu regulējumu iekļaut Rail Baltica projekta īstenošanas likumā.

-

No iedāvātā regulējuma var saprast, ka negatīvā arborista atzinuma gadījumā koka nociršana nav pieļaujama, kā arī nociršana nav pieļaujama, ja to neatbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, pat, ja ir saņemts pozitīvais arborista atzinums. Ekonomikas ministrijas prāt, šādas prasības nav samērīgas ar nacionālā interešu objekta statusu un pienākumu šādu objektu uzbūvēt visas sabiedrības vajadzībām. Aicinām svītrot 2. un 3.punktu. 

-

No iedāvātā regulējuma var saprast, ka negatīvā arborista atzinuma gadījumā koka nociršana nav pieļaujama, kā arī nociršana nav pieļaujama, ja to neatbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, pat, ja ir saņemts pozitīvais arborista atzinums. Ekonomikas ministrijas prāt, šādas prasības nav samērīgas ar nacionālā interešu objekta statusu un pienākumu šādu objektu uzbūvēt visas sabiedrības vajadzībām. Aicinām svītrot 2. un 3.punktu. 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 77.punktu būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir pieci gadi. Attiecīgi šim termiņam beidzoties būvatļauja zaudē spēku. Ja Satiksmes ministrija neņems vērā Ekonomikas ministrijas priekšlikumu pārbaudīt visu nosacījumu izpildi līdz nodošanai ekspluatācijā, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt likumprojekta regulējumu ar garāku projektēšanas nosacījumu izpildes termiņu. 

-

Ņemot vērā plānotos Rail Baltica būvniecības termiņus, aicinām apsvērt iespēju neaprobežot būvdarbu ilgumu vai saskaņot to ar likumprojekta 1.pantā nostiprinātiem termiņiem. Vēršam uzmanību, ka tilta pāri Daugavai būvniecība ir uzsākta 2024.gadā, vienlaicīgi valdība nav lēmusi par turpmāko infrastruktūras izbūves tvērumu Rīgā. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai neveidojas pretrunas starp piektās daļas un septītās daļas pēdējo teikumu. Šajā daļā ir paredzēts, ka būves, kas ir uzbūvētas pirms zemes atsavināšanas, tiek ierakstītas zemesgrāmatā vienlaicīgi ar zemi. Saskaņā ar normatīvo regulējumu būvniecības jomā varētu nošķirt 2 posmus būvniecības pabeigšanai - būvdarbu faktiskā pabeigšana (paziņojums par būves gatavību ekspluatācijai) un būves nodošana ekspluatācijā. Saskaņā ar septīto daļu zemes atsavināšanas process ir jāpabeidz līdz būves nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgi, lūdzam precizēt, kas ir domāts ar vārdu kopu "būves, kas ir uzbūvētas"? Vai šajā gadījumā ir domāts - būvdarbi ir pabeigti? Vai nodošana ekspluatācijā?
Būvvalde vadīsies pēc septītās daļas, atsakot pieņemšanu ekspluatācijā līdz zemes atsavināšanas procesa pabeigšanai, jo septītā daļa regulē būvniecības procesa noslēgumu. Savukārt piektā daļa attiecās uz īpašuma tiesību nostiprināšanas procesu un attiecīgi neietekmē nodošanas ekspluatācijā procesu. 

-

Aicinām precizēt redakcionāli, norādot, ka apvienošanas process ir pabeidzams līdz būves nodošanai ekspluatācijā. 

-

Ekonomikas ministrija piedāvā likumprojekta paredzēt, ka būvatļauja tiek izdota uz izstrādātā būvprojekta pamata, nosakot būvprojekta detalizācijas līmeni. Vienlaicīgi paredzot, ka būvatļauja ir administratīvais akts, kas piešķir tiesības veikt būvdarbus. Ekspertīzi un citus nepieciešamos dokumentus pievieno apliecinājumam par būves gatavību ekspluatācijai un tie ir priekšnosacījums lēmuma pieņemšanai par būves nodošanu ekspluatācijā un ekspluatācijas uzsākšanu. Šajā gadījumā gan nebūs iespējams uzsākt ekspluatāciju pirms būves nodošanas ekspluatācijā. 

-

Atbilstoši piedāvātajai redakcijai sanāk, ka būvniecības ierosinātājs iesniedz ar būvniecības ierosinātāju (ar sevi saskaņotu) būvprojektu. Aicinām pārdomāt šādu birokrātisko prasību. 

-

Vēršam Jūsu uzmanību, ka 2025.gada 1.maijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 196 "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"", kas paredz tiesības uzsākt inženiertehniskos darbus projektēšanas nosacījumu izpildes laikā pēc tam, kad būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama, norādot būvniecības lietā informāciju par būvdarbu veicēju, ja šie plānotie darbi neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums (12⁵.punkts). Regulējums stāsies spēkā šā gada 1.novembrī, līdz tam tiks attiecīgi pielāgota būvniecības informācijas sistēmā. Lūdzam pārliecināties, ka tas nedublē likumā regulējumu un papildināt anotāciju norādot kādu atšķirīgu pieeju paredz likumprojekta piedāvātais regulējums.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 10.panta regulējums paredz tiesības cirst koku, ja izpildās trīs kritēriji - aizsargājamā koka pastāvēšanu nav iespējams savienot ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi; saņemts pozitīvs kokkopja (arborista) rakstveida atzinums, ja šāda atzinuma nepieciešamību noteikusi Dabas aizsardzības pārvalde; saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Vienlaicīgi anotācijā aprakstītais risinājums paredz pamatā Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu, arborista atzinuma nepieciešamību izvērtē Dabas aizsardzības pārvalde. Šāds skaidrojums neatbilst likumprojekta redakcijai. 

-