Projekta ID
26-TA-1889Atzinuma sniedzējs
SIA TIRAIS PRIEKS
Atzinums iesniegts
04.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma konsolidētā versija
Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu
Iebildums
Iebildumi par iespējamo robežšķērsošanas punkta "Pāternieki" slēgšanu
Cienījamie Ministru kabineta locekļi!
Vēlamies izteikt iebildumus pret iespējamu robežšķērsošanaspunkta "Pāternieki" pilnīgu slēgšanu.
"Pāternieki" šobrīd ir vienīgais autoceļu robežšķērsošanaspunkts starp Latviju un Baltkrieviju, kas nodrošina legālu kravu tranzītu. Šis koridors ir nozīmīgs ne tikai Latvijas uzņēmumiem, bet arī Eiropas un Āzijas loģistikas ķēdēm.
Mūsu uzņēmums ikdienā organizē starptautiskos pārvadājumus, tostarp Eiropas Savienības un Āzijas valstu tranzīta kravām. Caur Latviju tiek pārvadātas pilnībā legālas, muitas kontrolētas un sankcijām neatbilstošas kravas uz un no Kazahstānas, Uzbekistānas, Mongolijas, Ķīnas un citām Centrālāzijas valstīm.
Jau šobrīd liela daļa Āzijas tranzīta ir pārorientējusies uz Poliju un citiem maršrutiem. Latvijai iespējas konkurēt par šīm kravu plūsmām kļūst arvien ierobežotākas. Pāternieki ir pēdējais autoceļu koridors, kas Latvijai vēl ļauj saglabāt daļu no šī tirgus un nodrošināt darbu Latvijas autopārvadātājiem.
Tieši caur šo robežšķērsošanas punktu tiek nodrošināta ievērojama daļa no tiem Āzijas tranzīta pārvadājumiem, kurus vēl apkalpo Latvijas transporta uzņēmumi. Ja šis koridors tiks slēgts, šīs kravu plūsmas nepazudīs – tās vienkārši tiks novirzītas caur citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un citu valstu pārvadātājiem.
No šī tranzīta ieguvēji ir ne tikai autopārvadātāji. Darbu un ienākumus saņem arī:
• muitas noliktavas;
• muitas brokeri;
• Pārtikas un veterinārais dienests (PVD);
• loģistikas centri;
• degvielas uzpildes stacijas;
• autoservisi;
• apdrošināšanas uzņēmumi;
• daudzi citi ar loģistiku saistīti uzņēmumi;
• valsts budžets nodokļu veidā.
Ja Latvija atsakās no šī tranzīta koridora, kravu plūsmas nepazudīs – tās vienkārši tiks novirzītas caur citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Rezultātā darba vietas, nodokļu ieņēmumi un ar tranzītu saistītā pievienotā vērtība nonāks citu valstu ekonomikās, nevis Latvijā.
Turklāt pati elektroniskā rindas rezervēšanas sistēma robežšķērsošanai katru mēnesi valsts budžetā ienes ievērojamus ieņēmumus. Šos līdzekļus būtu iespējams novirzīt papildu robežsargu piesaistei, infrastruktūras uzlabošanai un drošības pasākumu stiprināšanai, nevis atteikties no šiem ieņēmumiem pilnībā.
Jāņem vērā, ka runa ir par pilnībā legālām kravām, kas tiek pārvadātas atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem, ir pakļautas muitas kontrolei un sankciju uzraudzībai. Šajā gadījumā jautājums nav par legālā tranzīta drošību, bet gan par to, vai Latvija saglabās šo ekonomisko darbību savā teritorijā vai atdos to citām Eiropas Savienības valstīm.
Pilnīga robežšķērsošanas punkta slēgšana pati par sevi negarantē nelikumīgas migrācijas izzušanu. Savukārt legālais tranzīts, darba vietas un nodokļu ieņēmumi tiks zaudēti nekavējoties.
Tāpēc aicinām izvērtēt alternatīvus risinājumus:
• pastiprināt robežkontroli;
• palielināt personāla skaitu;
• ieviest papildu drošības pasākumus;
• izmantot esošos ieņēmumus robežapsardzības stiprināšanai;
• saglabāt robežšķērsošanas punkta darbību legālām kravu pārvadājumu plūsmām.
Esam pārliecināti, ka Latvijas drošību ir iespējams stiprināt, vienlaikus saglabājot valsts ekonomiskās intereses, uzņēmumu konkurētspēju, darba vietas un Latvijas kā starptautiska tranzīta koridora nozīmi.
Lūdzam sniegt skaidrojumu par šādiem jautājumiem:
Kādu alternatīvu risinājumu valsts piedāvā Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem, kuru darbība ir tieši saistīta ar robežšķērsošanas punktu "Pāternieki"?
Vai ir izvērtēts risks, ka šāds lēmums var izraisīt atbildes pasākumus no Baltkrievijas puses, kas vēl vairāk ietekmēs Latvijas transporta un loģistikas nozari?
Vai pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir veikts ekonomiskās ietekmes novērtējums uz Latvijas transporta, loģistikas un muitas nozari? Ja jā, vai tas būs publiski pieejams?
Vai pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir notikušas konsultācijas ar transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem, tostarp biedrību "Latvijas Auto", muitas brokeriem un citiem nozares dalībniekiem? Ja nē, lūdzam šādas konsultācijas organizēt pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.
Piedāvātā redakcija
-
