Atzinums

Lūdzam dzēst Finanšu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju pamatnostādņu projekta I rīcības virziena 2. uzdevumā "Uzlabot komerciālo mediju darbības vidi, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus", ņemot vērā, ka mediju politikas īstenošana nav Finanšu ministrijas kompetencē. 

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu un Pamatnostādņu II. daļā "Pamatnostādņu kopsavilkums" atkārtoti lūdz svītrot rindkopu "Ir nepieciešams izvērtēt iespēju ievest digitālo pakalpojumu nodokli, kas dotu iespēju palielināt ieņēmumus no starptautiskajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas gūst ieņēmumus arī Latvijas tirgū, bet neveic šeit nodokļu iemaksas. Ņemot vērā, ka sociālo tīklu platformas atņem ieņēmumus Latvijas mediju uzņēmumiem, šāda nodokļa ieņēmumi būtu jānovirza esošo un jaunu mediju atbalsta formu uzturēšanai un ieviešanai." šādu turpmāk minēto apsvērumu dēļ:
- Latvija ir pievienojusies OECD/G20 Iekļaujošās Platformas Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanai (Inclusive Framework on Base Erosion and Profit Shifting (BEPS)) 2021. gada 8. oktobra Paziņojumam par divu pīlāru risinājumu nodokļu izaicinājumiem, kas rodas no ekonomikas digitalizācijas (Statement on a two-pillar solution to address the tax challenges arising from the digitalisation of the economy) (uz šo brīdi pievienojušās 139 jurisdikcijas). Turklāt minētā vienošanās paredz neieviest jaunus un atcelt spēkā esošos digitālo pakalpojumu nodokļus un atbilstošus līdzīgus pasākumus.
Papildu šajā sakarā informējam, ka Pīlāra I koncepts paredz definēt ārvalsts uzņēmuma jauna veida iesaisti ienākuma izcelsmes valsts ekonomikā (nexus), saskaņā ar kuru uz ienākuma izcelsmes valsti tiks attiecināta minētā uzņēmuma zināma daļa no attiecīgā veida peļņas, kuru būs tiesīga aplikt ar nodokļiem attiecīgā ienākuma izcelsmes valsts.  

-

Lūdzam skaidrot, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome plāno nodrošināt pamatnostādņu projekta IV sadaļā “Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji” 1.Rīcības virziena 1.4. rezultatīvā rādītāja “Palielināta satura pieejamība subtitrējot TV programmas” sasniegšanu, ņemot vērā, ka papildus nepieciešamais finansējums satura pieejamībai pamatnostādņu projektā nav norādīts.

-

Norādām, ka pamatnostādņu projekta VI sadaļa “Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem” nesniedz patiesu informāciju par sabiedriskajam medijam plānoto valsts budžeta finansējumu. Attiecīgi lūdzam papildināt minēto pamatnostādņu projekta sadaļu ar informāciju par budžeta 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 09.00.00 “Valsts nozīmes reformas īstenošanai” sabiedriskajiem medijiem plānoto/rezervēto finansējumu, kas paredzēts reformas īstenošanai, lai izveidotu apvienoto sabiedrisko mediju no 2025. gada 1. janvāra.

-

Atkārtoti izsakām iebildumu par sabiedriskā medija finansējuma sasaisti ar % no IKP. Norādām, ka esošā budžeta veidošanas sistēma nosaka, ka papildu finansējums kādai nozarei vai pasākumam tiek piešķirts, izvērtējot nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu, t.sk., neatkarīgo institūciju, iesniegtos prioritāros pasākumus, pie nosacījuma, ka ir pieejama papildu fiskālā telpa. Finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums tiktu noteikts automātiski nevis tiktu izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu. Visu nozaru finansējuma proporcijas kopsummā rezultējas uz 100%, tāpēc visas nozares jāvērtē kopskatā, nosakot prioritātes. Papildus atzīmējam, ka arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts budžets ir gan valsts saimniecības plāns, gan valsts politikas īstenošanas līdzeklis. Tādēļ valsts budžeta likums atspoguļo valsts politiskos lēmumus. Ņemot vērā minēto, pamatnostādņu projektā ir svītrojama visa informācija par sabiedriskā medija finansējuma sasaisti ar % no IKP, jo finansējuma apmērs nevar būt pašmērķis, lai veicinātu nozares attīstību.

-

Lūdzam ņemt vērā š.g. 18.jūnija Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu, ka likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanā kā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens ir noteikta valsts drošība. Attiecīgi citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/ apakšprogrammu izdevumus, un, pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem, vai, rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai.

-