Atzinums

Izsakām iebildumus pret 18.panta (1)1 daļas redakciju, kas nosaka pacientam pienākumu nekavējoties, tiklīdz konfliktsituācija ir radusies, vērsties ārstniecības iestādē vai par pacientu tiesību ievērošanu atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem.
Pamatojums: dotās normas iecere ir saprotama – risināt konkrētas situācijas uz vietas ārstniecības iestādē, veicinot šo iestāžu sistēmisko pārmaiņu iedzīvināšanu un, kā teikts anotācijā, lai atslogotu Veselības inspekcijas darbu. Taču šādā redakcijā tiesību norma nesasniedz vēlamo, bet ierobežo pacienta tiesības uz varbūtējā pārkāpuma izvērtēšanu un pienācīgu sagatavošanos. Pacients, kas ir neaizsargātā puse ārstniecības procesā un saskāries ar iespējamo tiesību pārkāpumu vai nonācis konfliktsituācijā, nevar “nekavējoties” un “tiklīdz konfliktsituācija ir radusies” izvērtēt: (a) ka vispār ir noticis pacienta tiesību pārkāpums (jo bieži vien nepārzina šīs tiesības); (b) visticamāk (pirmšķietami) nevarēs sastādīt rakstisku iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem bez apdomāšanās un situācijas izvērtēšanas, kas prasa laiku; (c) savas emocionālās un fiziskās ievainojamības dēļ esot pacienta lomā, iespējams, pirmajā brīdī izvēlēsies noklusēt un nevērsties iestādē, meklējot risinājumu. Tomēr tas nemainīs to, ka sistēmiski uzlabojumi būtu nepieciešami un to, ka, ievācot informāciju, konsultējoties un apzinot savas pacienta tiesības, pacients vēlēsies vērsties gan ārstniecības iestādē, gan atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu.
 

Priekšlikums: izteikt 18.panta (1)1  daļu šādā redakcijā:
(1)1 Pacientam nekavējoties, tiklīdz konfliktsituācija ir radusies, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, ir jāvēršas ārstniecības iestādē vai par pacientu tiesību ievērošanu atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem.

Izsakām atzinību par Projekta 5.panta septītās daļas grozījumiem, kas paredz pacienta atbalsta personas klātbūtni, ja tas netraucē ārstniecībai. Šāda norma un iespēja ir nozīmīga ne vien cilvēkiem, kas objektīvu apstākļu dēļ varētu nesaprast vai pārprast sniegto informāciju, bet ikvienam pacientam, kas saskaras ar smagu, nedziedināmu, retu un dzīvībai bīstamu slimību.

-

Pamatojums: praksē saskaramies ar sūdzībām par to, ka pacientam nevienā no ārstniecības posmiem, īpaši stacionārajā aprūpē, nav bijusi iespēja uzzināt būtiskas lietas par ārstniecības personu - vārdu, uzvārdu un citu nepieciešamo informāciju. Lai nodrošinātu Projektā paredzētās normas izpildi, uzskatām, ka ir lietderīgi noteikt prasību, ka šī informācija ir sniedzama pirms ārstniecības uzsākšanas.

(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju pirms ārstniecības procesa vai manipulācijas uzsākšanas.
 

Projekta anotācijā par 8.pantu teikts, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde pacientu stacionārajā ārstniecības iestādē nogādā atbilstoši “Slimnieku hospitalizācijas vietu plānam” un ka pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, tomēr Latvijā ne vienmēr ir pieejami speciālisti pietiekamā daudzumā, lai pacients varētu tos izvēlēties.
PHB saistībā ar pulmonālās arteriālās hipertensijas pacientu stacionēšanu ir saskārušies ar gadījumiem, kad pacients tiek vests uz reģionālo slimnīcu, kurā nav neviena ārsta, kas pārzinātu doto diagnozi un iespējamos sarežģījumus saistībā ar retas slimības ārstēšanu un pacientam parakstīto zāļu darbību. Pacienti šajos gadījumos atsakās stacionēties reģionālajās slimnīcās, izsakot pamatotu gribu, lai tiktu stacionēti klīniskajā universitātes slimnīcā, kurā ir ārsti speciālisti, kas pārzina diagnozi un var sniegt ārstēšanu atbilstoši slimības vadības starptautiski pieņemtajām vadlīnijām. Tāpēc attiecībā uz reto slimību pacientiem būtu izskatāms jautājums par to, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nogādā cilvēku ar retu slimību tajā klīniskās universitātes slimnīcā, kas ir specializējusies attiecīgās diagnozes ārstēšanā, ja pacients ir izteicis tādu gribu.

Pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, ja tas ir iespējams. Retas slimības pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, kas specializējusies retās slimības ārstniecībā.