Atzinums

Likumprojekta 2. pantā ietvertie grozījumi Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā pašreizējā redakcijā paredz aizstāt arī vārdu “paraksta” ar vārdu “apstiprina” un vārdu “parakstīšanas” ar vārdu “apstiprināšanas”, tādējādi paredzot, ka turpmāk ārzemnieks nevis parakstīs aizpildīto deklarācijas veidlapu, bet gan apstiprinās.
Likumprojekta anotācijas 1.3. punktā ir skaidrots, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmajai daļai paraksts var nebūt viens no obligātajiem dokumenta juridiskā spēka rekvizītiem likumā paredzētos gadījumos. Tāpat likumprojekta anotācijas 1.3. punktā ir norādīts, ka attiecīgā grozījuma mērķis ir ievērot prasības, kas attiecināmas uz obligātajiem dokumenta juridiskā spēka rekvizītiem, vienlaikus šo dokumentu izveidi salāgojot ar mērķi komersantiem atvieglot tiem saistošās prasības par ārzemnieku deklarāciju veidlapu aizpildīšanu.
Vēršam uzmanību, ka 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk – Šengenas konvencija), 45. panta 1. punkta “a” apakšpunkts paredz, ka to uzņēmumu vadītāji vai darbinieki, kas sniedz pajumti, nodrošina, ka izmitinātie ārvalstnieki [..], izņemot šo personu laulātos vai nepilngadīgus bērnus, kā arī tūristu grupu dalībniekus, personīgi izpilda un paraksta deklarācijas veidlapas un pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu, identitāti apliecinošu dokumentu. Līdz ar to prasība parakstīt ārzemnieka aizpildīto deklarācijas veidlapu izriet no Šengenas konvencijas.
Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pantam, ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.
Vienlaikus norādām, ka Saeima ir ratificējusi 2003. gada 16. aprīļa Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk – Līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai). Atbilstoši Līguma par pievienošanos Eiropas savienībai Akta “Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos” 3. panta 1. punktam un I pielikuma 2. punktam Šengenas konvencijas 45. pants ir saistošs Latvijas Republikai. Ņemot vērā minēto un to, ka Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai ir apstiprinājusi Saeima, atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pantam Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā noteiktajam ir jāatbilst Šengenas konvencijas 45. pantā noteiktajam, turklāt Tūrisma likumā ietvertā regulējuma neatbilstības Šengenas konvencijai gadījumā ir piemērojams minētajā konvencijā ietvertais tiesiskais regulējums.
Tāpat norādāms, ka normatīvajos aktos nav paredzēts, ka dokumenta juridisko spēku privātpersona varētu apliecināt ar dokumenta apstiprināšanu, kā arī normatīvajos aktos nav reglamentēta privātpersonas dokumenta apstiprināšanas kārtība, saturs un tiesiskās sekas. Līdz ar to dokumenta apstiprināšana nav identiska un pielīdzināma dokumenta parakstīšanai. Ņemot vērā minēto, ar likumprojekta 2. pantā ietverto grozījumu pieņemšanu Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā noteiktais neatbildīs Šengenas konvencijas 45. panta 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktajam un attiecīgi Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām.
Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta 2. pantā ietvertos grozījumus Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā, no tiem izslēdzot grozījumu, kas paredz aizstāt vārdu “paraksta” ar vārdu “apstiprina” un vārdu “parakstīšanas” ar vārdu “apstiprināšanas”, kā arī attiecīgi precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. punktā norādīto informāciju.

 

-

Likumprojekta anotācijas 1.1. punkta sadaļā “Apraksts” ir norādīts, ka Ekonomikas ministrija ir vairākkārt konsultējusies ar citām ministrijām – Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju u.c., kā arī pašvaldībām, tūrisma nozares asociācijām un sazinājusies arī ar Eiropas Komisiju par nepieciešamību un iespējām ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulā (ES) 2024/1028 par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (turpmāk – Regula 2024/1028) noteiktās prasības, tai skaitā īstermiņa īres mītņu reģistru.
Vēršam uzmanību, ka Ekonomikas ministrija ar Iekšlietu ministriju atsevišķi konsultējās tikai par likumprojekta 2. pantā ietvertajiem grozījumiem Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā un spēkā esošā Tūrisma likuma 11. panta septītās daļas piemērošanu kontekstā ar 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, 45. pantā noteiktajām prasībām, nevis par nepieciešamību un iespējām ieviest Regulā 2024/1028 noteiktās prasības, tostarp īstermiņa īres mītņu reģistru. Ņemot vērā minēto, precizēt likumprojekta anotācijas 1.1. punkta sadaļā “Apraksts” norādīto informāciju.

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļā “Problēmas apraksts” norādīts, ka “[..] nepieciešams sniegt precīzu skaidrojumu, izslēdzot interpretācijas iespējas, ka šā brīža regulējums paredz tūristu mītnēm izvēles tiesības lūgt tūristam pierādīt savu identitāti fiziskā veidā, uzrādot ceļošanas dokumentu tūristu mītnes darbiniekam vai digitāli – izmantojot atbilstošu digitālo identifikācijas rīku, bez nepieciešamības atkārtot identitātes pierādīšanas procesu fiziskā veidā, ierodoties tūristu mītnē. Digitālie risinājumi sniedz būtiskas priekšrocības, uzlabo klientu pieredzi un palielina nozares produktivitāti, vienlaikus saglabājot atbilstību Šengenas konvencijas prasībām.”
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk – Šengenas konvencija), 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktam ārzemnieku deklarācijas aizpildīšanas, personīgas parakstīšanas un identifikācijas dokumenta uzrādīšanas tūristu mītnē un attiecīgi datu par ārzemnieku iegūšanas mērķis ir novērst draudus, veikt kriminālvajāšanu vai noskaidrot pazudušo vai nelaimes gadījumos cietušo personu likteni. Līdz ar to arī Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā minētās ārzemnieku deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, parakstīšanas, identitātes pierādīšanas un attiecīgi informācijas par ārzemniekiem, kas ieradušies tūristu mītnē, iegūšanas un nodošanas tiesībaizsardzības iestādēm mērķis ir novērst draudus, veikt kriminālvajāšanu vai noskaidrot pazudušo vai nelaimes gadījumos cietušo personu likteni. Ņemot vērā minēto, tiesībaizsardzības iestādēm to tiešo funkciju īstenošanai, tostarp sabiedrības un valsts drošības nodrošināšanai, ir svarīgi preventīvi iegūt ticamu un pārbaudāmu informāciju par ārzemniekiem, kas ieradušies tūristu mītnē.
Vienlaikus norādāms, ka ir nošķirama ārzemnieka identifikācija pašas tūristu mītnes vajadzībām, piemēram, lai tūristu mītne jau rezervācijas procesā spētu identificēt gaidāmo ārzemnieku, vai tūristu mītnes civiltiesisku vajadzību nodrošināšanai, no ārzemnieka identifikācijas Šengenas konvencijas 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai. Līdz ar to tūristu mītne savu vajadzību nodrošināšanai var ārzemnieka identitātes pierādīšanas procesā izmantot digitālos rīkus, piemēram, rezervācijas veikšanas brīdī, taču Šengenas konvencijas 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai ir nepieciešams nodrošināt, ka ārzemnieka identitāte tiek pārbaudīta arī klātienē pēc ārzemnieka ierašanās tūristu mītnē.
Tāpat norādāms, ka, veicot ārzemnieka identitātes pārbaudi tikai digitālā veidā, netiks gūta pārliecība, ka tūristu mītnē faktiski ir ieradies tas ārzemnieks, kura identitāte tika apliecināta digitāli, līdz ar to netiks gūta arī pārliecība par personas patieso identitāti un par patieso ārzemnieku skaitu, kas ieradušies tūristu mītnē. Ievērojot minēto, var tikt apgrūtināta ticamas informācijas par ārzemnieku iegūšana un attiecīgi nodošana tiesībaizsardzības iestādēm, tādējādi arī nenodrošinot Šengenas konvencijas 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanu un attiecīgi arī starptautisko saistību izpildi. Tāpat nepieciešamība pārliecināties par personas patieso identitāti, ir būtiska arī, lai novērstu iespējamo likumpārkāpumu pastrādāšanu pret tūristu mītni, kā arī lai nemazinātu Šengenas konvencijā iestrādātos robežkontroles atcelšanas kompensējošos mehānismus.
Vienlaikus vēršam uzmanību arī uz publiski pieejamo informāciju (skat. https://www.bbc.com/news/articles/c5ydwgkq1kro), ka citās valstīs, piemēram, Itālijā 2024. gada nogalē vairākās pilsētās tika aizliegta pašreģistrēšanās sistēma iekļūšanai tūristu mītnēs, kuras bija iespējams rezervēt, tostarp īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanas platformās, piemēram, “Airbnb” un “Booking”, tieši norādot uz riskiem ka tūristu mītnēs var apmesties nezināmas personas, jo netiek veikta to identitātes pārbaude klātienē, tādējādi paaugstinot noziedzības un terorisma draudus.
Ņemot vērā minēto un pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski, ka tiek nodrošināta ārzemnieka identitātes pierādīšana fiziskā veidā, ārzemniekam ierodoties tūristu mītnē. Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta anotācijā norādīto skaidrojumu, paredzot, ka, ja tūristu mītnē izvēlas rezervācijas procesā izmantot digitālo identifikācijas rīku ārzemnieka identifikācijas pierādīšanas procesā, tad pēc ārzemnieka ierašanās un reģistrēšanās tūristu mītnē, nepieciešams tik un tā veikt ārzemnieka identitātes pierādīšanas procesu arī fiziskā veidā (klātienē).
 

-