Atzinums

Lūdzam svītrot vārdus "Latvijas Republika", jo ar terminu "pašvaldība" ārējos normatīvajos aktos saprot Pašvaldību likumā 2. panta pirmajā daļā noteikto. Pašvaldību likumā 2. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.

-

Pašvaldība var deleģēt pārvaldes uzdevumu, ievērojot likumā noteikto regulējumu. Pārvaldes uzdevums nav ikviens uzdevums, jo tas ekskluzīvi piekrīt tikai pārvaldei. Konkrētajā gadījumā nav noteiktības, kādu pārvaldes uzdevumu ietvaros var iesaistīt sadarbības partneri. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt tiesību normu.  

-

Ministru kabineta noteikumos var izvirzīt nosacījumus sadarbības partnerim. Tajā pašā laikā Ministru kabineta noteikumos nevar izvirzīt prasības sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumam, jo saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktu vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos paredz sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus. 

-

Jaunais VTNP lēmums neparedz, ka uz to ir nepieciešama atsauce sabiedrisko pakalpojumu līgumā, šāda prasība palielinās administratīvo slogu iesaistītajām pusēm - pārslēdzot līgumus. 

-

No 21.5. apakšpunkta formulējuma nav skaidri noprotams, kas nav atbalstāms attiecībā uz lietusūdens infrastruktūru. Ir noprotams, ka nav atbalstāma, piemēram, kopsistēmas pārbūve par šķirtsistēmu. Tāpat arī lūdzam precizēt lietotos terminus, piemēram, notekūdeņi.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt 22.1.1. apakšpunktā lietotos terminus un salāgot tos ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī, ja nepieciešams, anotācijā skaidrot, kādēļ lietusūdens savākšanas sistēmas tiek uzskaitītas atsevišķi no lietusūdens kanalizācijas (ja būtībā kanalizācija ietver savākšanu), kā arī to, kādēļ sistēmas ap publiskām ēkām ir uzskaitāmas atsevišķi.

-

Jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība rada būtisku ietekmi uz vides, dabas un klimata mērķiem. Ņemot to vērā, lūdzam Klimata un enerģētikas ministriju anotācijā sniegt pamatojumu šādas aktivitātes atbalstīšanai, norādot radītās ietekmes un kaitējuma apmēru uz vides, dabas un klimata mērķiem, kā arī kompensācijas veidu. 

-

Ievērojot administratīvā sloga mazināšanas principus, kā arī to, ka nav ekonomiski racionāli prasīt šādu analīzi ikvienā no gadījumiem, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kādos tieši gadījumos ir nepieciešams veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. 

-

Lūdzam skaidrot rīcību gadījumā, ja pašvaldība noslēdz sadarbības līgumu ar vairākiem uzņēmumiem, kas atrodas rūpnieciskā zonā, projektā tiek veikta meliorācijas sistēmas pārbūve, kuras rezultātā galvenais ieguvējs ir šie uzņēmumi, proti, galvenais ieguvums ir saimnieciskās darbības veicējiem. 

-

Noteikumu projektā ir paredzēts, ka vērtēšanas komisija vērtē iesniegtos projektu pieteikumus gan pēc administratīvajiem, gan pēc kvalitātes kritērijiem. Vēršam uzmanību, ka administratīvo kritēriju izvērtēšana ir tehnisks un standartizējams process, kas var radīt lieku administratīvo slogu vērtēšanas komisijai. Šo funkciju efektīvāk varētu veikt Vides investīciju fonds kā administrējošā institūcija, savukārt vērtēšanas komisijai būtu jākoncentrējas uz projektu kvalitātes un saturisko kritēriju izvērtēšanu, tādējādi uzlabojot lēmumu kvalitāti un procesa efektivitāti. Attiecīgi nepieciešams pārskatīt ietverto regulējumu, paredzot administratīvo kritēriju izvērtēšanu veikt Vides investīciju fondam, savukārt vērtēšanas komisijas kompetenci ierobežot ar projektu kvalitātes kritēriju izvērtēšanu.

-

No 71.2. apakšpunkta nav noprotama privātpersonu (kas nav sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēji - juridiskas personas) iesaiste projekta īstenošanā, ņemot vērā, ka tās netiek noteiktas kā sadarbības partneri, taču šajā apakšpunktā tiek veidota sasaiste ar privātpersonu iesaisti 27.9. apakšpunktā noteiktajā gadījumā. Lūdzam precizēt, kādā statusā iesaistāmas privātpersonas. 

-

Ministru kabineta noteikumu projekta 15. punkts noteic, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldība. Turklāt saskaņā ar Pašvaldību likuma 72. panta pirmo daļu pašvaldības ekonomiskais pamats ir pašvaldības manta, tostarp kustamais un nekustamais īpašums, un finanšu līdzekļi. Citiem vārdiem, pašvaldības iestāžu pārvaldīšanā esošā manta ir pašvaldības manta, kā arī pašvaldībai piekrīt visas saistības, tiesības un pienākumi. Tādējādi nav saprotams pamatojums, kāpēc īpašuma, apbūves vai valdījuma tiesības nenostiprina Zemesgrāmatā, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādei .

-

Lūdzam precizēt konkrētas Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktās autonomās funkcijas.

-

Lūdzam pārformulēt 1.1.5. kritērija redakciju, ņemot vērā, ka šobrīd nav noprotams, kas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim jānodrošina. Tāpat arī - vai tas nav attiecināms tikai uz projekta iesniedzēju? 

-

Aicinām pārskatīt noteikumu projekta 3.pielikuma “Kvalitātes vērtēšanas kritēriji” 1. kvalitātes kritērija “Projekta aktivitātes atbilstība pašvaldības Investīciju plānam” sadaļā “kritērija rādītāji” ietverto nosacījumu, kas paredz kvalitātes punkta piešķiršanu arī gadījumā, ja projekta aktivitāte projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī nav ietverta pašvaldības Attīstības programmas Investīciju plānā, bet to paredzēts iekļaut līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai.
VARAM ieskatā, lai nodrošinātu kritērija atbilstību tā mērķim un veicinātu kvalitatīvu pašvaldību attīstības plānošanu, būtu lietderīgi precizēt kritēriju, paredzot, ka projekta aktivitātei jābūt ietvertai pašvaldības Attīstības programmas Investīciju plānā jau projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Vides investīciju fondā. Tas ir nepieciešams, lai sekmētu pašvaldības plānošanas, ilgtspējas procesus un tiktu īstenots projekts, par kuru ir apzināta nepieciešamība to īstenot, kā arī tā īstenošanas virziens, joma ir saskaņota ar sabiedrību (Attīstības programmas stratēģiskās daļas laikā, piemēram, ar iedzīvotājiem apspriežot galvenos virzienus, kas pašvaldībā ir aktuāli pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumos), kas tad arī tiek atspoguļota Attīstības programmā. Tas sekmē pašvaldību attīstības plānošanu un sabiedrības informētību, taču gadījumā, ja šāds kritērijs tiek veidots kā kvalitātes kritērijs, kurā punkti tiek piešķirti arī gadījumā, ja pašvaldība pieteikto projektu iekļauj Attīstības programmas Investīciju plānā "pēc fakta", tad nav saredzams šāda kritērija kvalitatīvais pienesums (sevišķi, ja uz finansējumu veidosies konkurss, bet punkti tiks piešķirti par rīcību nākotnē).
 

-

Risinājuma apraksts 
Noteikumu konkursa sagatavošanā tika ņemta vērā esošā pieredze un nodrošināta demarkācija ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2024. gada 7. maija noteikumiem Nr. 284 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"", kā arī pašvaldību finansēto projektu īstenošanā meliorācijas un lietusūdens kanalizācijas, kā arī pašvaldības apdzīvoto vietu teritorijas pielāgošanu plūdu risku novēršanai un noturībai jomā.  

Lūdzam šeit vai turpmāk tekstā aprakstīt, kā konkrēti tika nodrošināta demarkācija ar 2.1.3.1. pasākumu, vienlaikus VARAM aicina noteikt, ka zemes vienības, kurās tiek veikti ieguldījumi 2.1.3.1. pasākuma ietvaros, nav iekļaujamas EKII atbalsta programmas projektos.

-

Lūdzam dzēst vārdu "nolikums" pēc "Plūdu risku mazināšanas, novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi pašvaldībās", ņemot vērā, ka saīsinājums tiek dots konkursam, nevis nolikumam. 

-

Priekšlikums precizēt noteikumu projekta 5. punkta redakciju un attiecīgi pārskatīt anotācijā lietoto terminoloģiju attiecībā uz apdzīvotajām vietām un valstspilsētām. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apdzīvotās vietas ir pilsētas un ciemi, savukārt valstspilsēta ir administratīvās teritorijas veids. Līdz ar to formulējums "valstspilsētās, pilsētās un ciemos (turpmāk – apdzīvotās vietas)" nav juridiski precīzs.
 

-

Lūgums izlabot vārdu "Konkurs", aizvietojot to ar vārdu "Konkursa".

6. Konkursa ietvaros tiek atbalstīti pašvaldību attīstības programmās paredzētie un investīciju plānos iekļautie projekti, kurus īsteno apdzīvotās vietās. Projekta iesniegumā iekļautajām aktivitātēm ir jābūt ietvertām pašvaldību attīstības programmās un investīciju plānos līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Vides investīciju fondā.

Priekšlikums precizēt noteikumu projekta 6. punkta redakciju, izslēdzot atsauci uz investīciju plāniem kā atsevišķu plānošanas dokumentu vai attiecīgi precizējot formulējumu atbilstoši normatīvajam regulējumam teritorijas attīstības plānošanas jomā.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" investīciju plāns ir pašvaldības attīstības programmas sastāvdaļa (pielikums), nevis patstāvīgs attīstības plānošanas dokuments. Līdz ar to formulējums "pašvaldību attīstības programmās paredzētie un investīciju plānos iekļautie projekti" var radīt maldinošu priekšstatu par investīciju plānu kā atsevišķu dokumentu.
Ierosinām noteikt, ka projekta aktivitātēm jābūt ietvertām pašvaldības attīstības programmā, tai skaitā tās investīciju plānā, vai attiecīgi lietot formulējumu "pašvaldības attīstības programmā un tās investīciju plānā". Lūgums šo ņemt vērā un precizēt arī citviet šajā dokumentā un tā pielikumos.

-

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto tiesību akta projektu un sniedz sekojošu priekšlikumu: VARAM aicina papildināt konkursa nosacījumus ar mehānismu, kas nodrošina reģionāli līdzsvarotu finansējuma sadali (piemēram, nosakot plānošanas reģionu kvotas, finansējuma rezervāciju reģioniem vai citu līdzvērtīgu risinājumu). Priekšlikums izteikts, ievērojot Reģionālās attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto reģionālās attīstības politikas mērķi mazināt teritoriju attīstības atšķirības un veicināt līdzsvarotu attīstību visā Latvijas teritorijā. Atklāta konkursa pieeja bez teritoriāla līdzsvara mehānisma rada risku, ka pieejamais finansējums koncentrējas pašvaldībās ar augstāku administratīvo un projektu sagatavošanas kapacitāti, tādējādi neveicinot līdzvērtīgas iespējas visām pašvaldībām risināt klimata pārmaiņu radītos plūdu riskus, vienlaikus klimata pārmaiņu ietekme un plūdu riski skar dažādas Latvijas teritorijas.

-

Lūdzam precizēt, vai projekta iesniegumu var iesniegt arī pašvaldības iestādes? 

-

Lūdzam skaidrot atšķirību starp 27.7. apakšpunktā noteiktajiem pieciem gadiem un 27.8. apakšpunktā noteiktajiem 10 gadiem. Tāpat arī lūdzam skaidrot, kādēļ tiek lietots formulējums "līdz 10 gadiem", nevis vismaz 10 gadus. 

-

Lūdzam precizēt, kāds konkrēti ieraksts zemesgrāmatā par kādu apgrūtinājumu tiek veikts, kā arī kas tiek reģistrēts Meliorācijas kadastrā. 

-

Lūdzam pārskatīt 28.9. un 28.5. apakšpunktu redakcijas, jo tās atkārtojas. 

-

Lūdzam skaidrot, kā piecu gadu periods sasaucas ar 27.8. apakšpunktā noteiktajiem 10 gadiem. 

-

Esošajā redakcijā nav viennozīmīgi noprotams, kāda dokumentācija sniedzama. 

-

Priekšlikums papildināt anotāciju ar pamatojumu VARAM pārstāvja dalībai vērtēšanas komisijā, skaidri norādot vērtējamos aspektus, par kuriem atbild VARAM pārstāvis. Pretējā gadījumā nav skaidri saprotams VARAM iesaistes mērķis projektu vērtēšanas procesā.

-

Lūdzam ņemt vērā, ka 59.14. un 59.15. apakšpunkti atkārtojas 

-

Šis nosacījums nav saskaņots ar iepriekš minētajiem pieciem gadiem, aicinām precizēt. 

-

Aicinām papildināt, nosakot, ka arī attiecināmo horizontālo normatīvo aktu pārkāpumus projektos ziņo Vides investīciju fondam lēmuma pieņemšanai 

-

Priekšlikums precizēt 1. pielikuma 3.4. punktu, papildinot 3. apakšpunktu ar norādi "ja attiecināms". Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu sistēmā nav noteikta obligāta prasība izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu (SECAP) vai atsevišķu pašvaldības pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu/stratēģiju. Līdz ar to ne visām pašvaldībām šādi dokumenti ir izstrādāti.
Ņemot vērā minēto, pašreizējā redakcija var tikt interpretēta kā prasība pamatot projekta atbilstību dokumentiem, kuru esība normatīvajos aktos nav noteikta kā obligāta. Lai novērstu neviennozīmīgu interpretāciju un neradītu nepamatotus ierobežojumus projektu iesniedzējiem, lūdzam papildināt 3.4. punkta 3. apakšpunktu ar norādi "ja attiecināms".

-

Anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" norādīts, ka vērtēšanas komisijā ir iekļauti viens Vides investīciju pārstāvis, divi Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji, viens Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projektu iesniedzējs ir pašvaldība.
VARAM lūdz iekļaut papildinājumu, norādot, kāda līmeņa ministrijas pārstāvis tiks iekļauts vērtēšanas komisijas sastāvā, proti vadības līmenis vai ekspertu?

-

Pašreizējā situācija 
Pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, tai skaitā plūdu risku mazināšanas, plūdu izraisīto seku novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi, palīdz mazināt negatīvo ietekmi un ilgtermiņā veicina dzīves kvalitāti, ekonomisko attīstību un dabas resursus.  

Esošajā redakcijā noprotams, ka tiek veicināti dabas resursi, lūdzam precizēt, kas tiek veicināts. 

-

Problēmas apraksts 
Ņemot vērā, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts gan nacionālo, gan pašvaldību politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu un prasību sasniegšanā un plānoto pasākumu pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā īstenošanā pašvaldībās Emisijas kvotu izsoles instrumenta (turpmāk - EKII) atbalsta programmas ietvaros tiek plānots atbalstīt pašvaldību papildu vajadzības..

Aicinām precizēt, kas domāts ar "papildu" vajadzības (vai dzēst "papildu") 

-

Risinājuma apraksts 
Projekta ietvaros kā sadarbības partneris var tikt piesaistīts pašvaldības vai publiski privāto kapitālsabiedrība, kas pilda deleģētos pārvaldes uzdevumus un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, uz kuru attiecās šo noteikumu projekta 18. punkts. Projekta sadarbības partneris tiek piesaistīts uz sadarbības līguma pamata par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķu sasniegšanā iesaistītos projekta mērķa sasniegšanā. Šo noteikumu projekta ietvaros sadarbības partneru saraksts ir noteikts šo noteikumu projekta 16. punktā un būtība ir aprakstīta 17. punktā, kurā tiek noteikts, ka izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju, projekta rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms) un var iesaistīties projekta īstenošanā, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu nekustamo īpašumu vai finansējumu.   

Lūdzam pārskatīt teikumu konstrukcijas un precizēt, lai ir nepārprotami nolasāma teikuma doma (piemēram, attiecībā uz sadarbības partneriem). Tāpat lūdzam novērst teksta atkārtošanos risinājuma aprakstā. 

-

Risinājuma apraksts 
Ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, meliorāciju sistēmas infrastruktūras projektu īstenošana šo noteikumu projekta 7.1. un 20.1. apakšpunktā minētās  aktivitātes  ietvaros ir iespējama tikai tādos gadījumos, ja nekustamais īpašums, uz kura tiek plānota aktivitātes īstenošana ir pašvaldības (finansējuma saņēmēja) vai sadarbības partnera  īpašumā dažādās īpašumtiesības formās, kā piemēram, īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā līdz 10 gadiem vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam  vai sadarbības partnerim ir apbūves tiesības.  

Nepieciešamajai tiesību formai būtu jābūt noteiktai konkrēti, aicinām to neformulēt kā piemēru. 

-

Risinājuma apraksts 
Šo noteikumu projekta 27.9. apakšpunkts nosaka, ja gadījumā šo noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā minētā aktivitāte tiek īstenota nekustamajā īpašumā, kas nav projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai bezatlīdzības lietošanā, tad ir noslēgta vienošanās starp projekta iesniedzēju un iesaistīto privāto zemes īpašnieku par sadarbību projekta īstenošanā un projekta rezultātu uzturēšanu projekta dzīves cikla laikā, kā arī tiek veikts ieraksts  Zemesgrāmatā par apgrūtinājumu attiecīgajā zemes īpašumā un reģistrēšana SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā (ja attiecināms).  

Lūdzam anotācijā skaidrot nosacījuma par sadarbības līgumu racionalitāti, juridisko atbilstību īpašumtiesību normatīvajam regulējumam, ņemot vērā, ka iesniedzējiem praktiski tāpat plānots veikt ierakstus zemesgrāmatā, taču pašvaldība nevarēs rīkoties kā īpašnieks šajās zemes vienību daļās līguma spēkā esamības laikā. Tāpat arī anotācijā nepieciešams skaidrot sadarbības līgumā iekļaujamos nosacījumus, ņemot vērā, ka šāds līgums būtu pamatā tieši šīs atbalsta programmas projekta aktivitāšu veikšanai. 

-

Risinājuma apraksts 
- zaļā infrastruktūra ir stratēģiski plānots dabisko un pusdabisko teritoriju tīkls, kas nodrošina ekosistēmu pakalpojumus un aizsargā bioloģisko daudzveidību, kuru sauszemes elementi ir parki, meži, dārzi, pļavas un skvēri un inženiertehniskie risinājumi ietver zaļie jumtus, zaļās sienas un ekoduktus (dzīvnieku pārejas). Zaļās infrastruktūras galvenā funkcija ir  gaisa attīrīšana, temperatūras pazemināšana pilsētās un CO2 piesaiste;  
- zilā infrastruktūra ietver visus pilsētas un lauku teritoriju ūdensobjektus, kas saistīti ar ūdens apsaimniekošanu un dabisko hidroloģisko ciklu, kuru dabiskie elementi ir upes, ezeri, dīķi, mitrāji un jūras piekrastes, un mākslīgie elementi: lietus ūdens dīķi, bio-grāvji un kanāli. Zilās infrastruktūras galvenā funkcija ir  plūdu riska mazināšana, lietusūdens savākšana un filtrēšana;  

Aicinām ar šo noteikuma projekta anotāciju noteikto zaļās un zilās infrastruktūras skaidrojumu salāgot ar HP Klimatdrošināšana vadlīnijās iekļauto, ņemot vērā, ka šeit sniegtais skaidrojums sašaurina zaļās infrastruktūras izpratni, piemēram, nosakot, ka zaļās infrastruktūras inženiertehniskie risinājumi var būt konkrēti zaļie jumti, sienas, dzīvnieku pārejas, taču ir skaidrs, ka faktiski iespējami arī citi, šeit neminēti risinājumi. 

-

Risinājuma apraksts 
Konkursa ietvaros uzstādīto tehnoloģisko iekārtu amortizācijas periods tiek noteikts 10 gadi atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 2. pielikumā noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam tehnoloģiskām iekārtām un mašīnām.  

Aicinām gan noteikumu projektā, gan anotācijā salāgot terminus, jo šobrīd tiek lietots gan projekta dzīves cikls, gan monitoringa periods, gan amortizācijas periods, gan uzraudzības periods. No anotācijas ir noprotams, ka amortizācijas periods iekārtām ir 10 gadi, bet dzīves cikls pieci gadi. Ņemot vērā atšķirības starp izmantotajiem terminiem, aicinām anotācijā skaidrot katru izmantoto jēdzienu attiecībā uz projekta dzīves ciklu, amortizācijas periodu, uzraudzības periodu, monitoringa periodu, to savstarpējās atšķirības. 

-

Pie Projekta sasniedzamo rādītāju aprēķina un skaidrojuma lūdzam precizēt, jo ir minēts, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība sniedz datus izņēmuma veidā, bet reizē arī minēts, ka Rīgas valstspilsēta sniedz datus kā citi projekta iesniedzēji. 

-

Pie Projekta sasniedzamo rādītāju aprēķina un skaidrojuma lūdzam skaidrot rīcību Ogres, Valmieras, Jēkabpils gadījumā. 

-

Risinājuma apraksts 
Papildu attiecināmo izmaksu uzskatei šo noteikumu projekta IV. nodaļas 24., 25., 26. un 27. punktā  tiek sniegti papildu nosacījumi attiecināmām izmaksām, un 28. punktā tiek uzskaitīti gadījumi, kuros izmaksas ir neattiecināmas projektu konkursa ietvaros.  
Šo noteikumu projekta 24. punkts nosaka attiecināmo izmaksu ierobežojumus, ievērojot, ka šo noteikumu projekta 22.3., 22.4.  un 22.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopsummā nedrīkst pārsniegt 20% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, un 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 10% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.  

Noteiktais 10% ierobežojums par 22.6. apakšpunktā attiecināmajām izmaksām atšķiras no noteikumu projekta 24.2. apakšpunktā noteiktā. Aicinām salāgot noteikumu projektu un anotāciju. 

-

Aicinām budžeta sadalījumu pa gadiem norādīt atbilstoši faktiskajai situācijai, ņemot vērā, ka ir 2026. gada jūnijs, taču vienlaikus 2026. gadā tiek paredzēta 60% finansējuma piešķiršana avansu formā, bet pirms tam ir paredzēti trīs mēneši projektu iesniegšanai, trīs vērtēšanai, kā arī šī noteikumu projekta saskaņošana vēl ir procesā. 

-

Lūdzam pievienot nepieciešamos punktus Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā. 

-