Atzinums

Inspekcijas kompetencē nav konstatēt, ir vai nav notikusi vardarbība. Tā ir Valsts policijas kompetence. Ja intervijā vai psiholoģiskajā novērtēšanā bērns neatklāj informāciju par vardarbību, tas nenozīmē, ka vardarbība nav notikusi.

19. Ja ar psihologa starpniecību veiktā intervijā ar bērnu vai bērna psiholoģiskajā novērtēšanā neatklāj informāciju par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī nav aizdomu, ka pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, un bērnam nav psiholoģiskas traumas pazīmju, inspekcija pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu.  Par pieņemto lēmumu inspekcija informē bērna likumisko pārstāvi.

Piedāvātā redakcija noteic, ka bērna nevardarbīgie tuvinieki tāpat kā pārstāvis vai uzticības persona ir tiesīgi saņemt informāciju par programmas īstenošanas laikā veiktajām un plānotajām darbībām. Tas noteic tiesības piekļūt informāciaji plašam personu lokam - bērna nevardarbīgajiem tuviniekiem. Priekšlikums sašaurināt šo personu loku, nosakot tiesības piekļūt informācijai tikai programmā iesaistītajiem nevardarbīgajiem tuviniekiem.

2.4. bērns, viņa pārstāvis vai uzticības persona, kā arī programmā iesaistītie nevardarbīgie tuvinieki programmas īstenošanas laikā saņem informāciju par darbībām, kas tiek vai tiks veiktas, kā arī par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem. Bērnam informāciju sniedz vecumam un briedumam atbilstošā formā;

Izslēgt vārdus "pēc iespējas", jo pakalpojumiem ir jābūt atbilstošiem bērna vajadzībām.
Redakcionāli precizēt, lai teksts būtu vieglāk uztverams.

2.5. Situācijas novērtējumu veic sadarbībā ar tiesībsargājošās, veselības aprūpes pakalpojumu, bērnu tiesību aizsardzības un sociālās jomas speciālistiem, kas iesaistīti bērna un ģimenes gadījuma risināšanā, lai veikto darbību secība un piešķirtie atbalsta pakalpojumi būtu atbilstoši bērna un viņa nevardarbīgo tuvinieku vajadzībām;

Noteikt izņēmumu bērna likumiskā pārstāvja piekrišanai attiecībā uz procesuālo darbību veikšanu kriminālprocesā. Pamatojums: Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 9. panta pirmo daļu uzsāktā kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības. Tātad, ja procesa virzītājs ir lūdzis organizēt procesuālās darbības programmas "Bērna māja" ietvaros, likumiskā pārstāvja piekrišana nav nepieciešama.

2.6. darbībām ar bērnu, kas veicamas programmas "Bērna māja" ietvaros, izņemot procesuālās darbības kriminālprocesa ietvaros, saņem bērna likumiskā pārstāvja piekrišanu.

Izslēgt vārdus "kompetentām institūcijām", jo programmas "Bērna māja" ietvaros sadarbojas ne tikai institūcijas, bet arī, piemēram,  ģimenes ārsti un juridiskās palīdzības sniedzēji, kas nav institūcijas, un kuriem konsultatīvs atbalsts var būt nepieciešams.

3. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk - inspekcija) sniedz konsultatīvu atbalstu programmas "Bērna māja" īstenošanas jautājumos.

Informācija par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, var atklāties ne tikai ar psihologa starpniecību veiktā intervijā, bet arī bērna psiholoģiskās novērtēšanas laikā. Tādēļ priekšlikums attiecīgi papildināt 18. punktu un noteikt arī psiholoģiskās novērtēšanas atzinuma nosūtīšanu Valsts policijai.
Priekšlikums arī noteikt pienākumu informēt bērna likumsiko pārstāvi par konstatēto un noteikt, ka informācija jānodod nekavējoties.

18. Ja ar psihologa starpniecību veiktā intervijā ar bērnu vai bērna psiholoģiskajā novērtēšanā atklāj informāciju par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī tad, ja ir aizdomas, ka pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, inspekcija par to nekavējoties informē bērna likumisko pārstāvi, Valsts policiju, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo diensetu vai bāriņtiesu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmajā daļā noteiktajam. Inspekcija ar psihologa starpniecību veiktās intervijas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu vai bērna psiholoģiskās novērtēšanas atzinumu nekavējoties nosūta Valsts policijai.

Redakcionāli saīsināt 28. punktu, lai tas ir vieglāk uztverams.

28. Ja bērns programmas “Bērna māja” ietvaros saņem pakalpojumu dzīvesvietā, bērnu aprūpes iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, inspekcija sniedz konsultatīvu atbalstu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam, neatkarīgi no tā, vai bērna likumiskais pārstāvis ir iesniedzis iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu inspekcijā vai pašvaldības sociālajā dienestā, vai arī ir nepastarpināti vērsies pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja.

Noteikt īsāku termiņu inspekcijas informēšanai, jo inspekcijas informēšana neprasa resursus, it īpaši, ja informācijas apmaiņai starp sociālajiem dienestiem un inspekciju plānots izmantot datu apmaiņas lietojumprogrammu SOPA.
Ja 29. punktā noteiktais maksimālais termiņš ir viens mēnesis un 30. punktā noteiktais maksimālais termiņš arī ir viens mēnesis, inspekcija pakalpojuma gaitu un rezultātus pārrunātu divus mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas, kas nebūtu efektīvi.

-

1. Noteikt īsāku termiņu pakalpojuma gaitas un rezultātu pārrunāšanai.
2. Noteikt pakalpojuma gaitas un rezultātu pārrunāšanas mērķi.
3. Izslēgt vārdus "ja tādi bija sniegti". Pieņemot, ka pieļauta pārrakstīšanās kļūda un domāts "ja tādi bija sasniegti", nav pieļaujams, ka pakalpojumi ir bez nekāda rezultāta. Tas būtu pretrunā programmas "Bērna māja"darbības principam, ka pakalpojumi ir atbilstoši bērna vajadzībām (2.5. apakšpunkts).
4. Pārrunāšana ir informācijas apmaiņas metode, jānosaka rīcība, ja pārrunās atklājas, ka pakalpojums nav bijis atbilstošs.
5. Apvienot 30. un 31. punktu.

30. Lai novērtētu programmas "Bērna māja" darbības kvalitāti, inspekcija ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc nformācijas saņemšanas par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanu pārrunā ar bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu vai sociālo pakalpojumu sniedzēju, ja sociālais dienests nav bijis iesaistīts sociālās rehabilitācijas vai cita sociālā pakalpojuma nodrošināšanā, bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma, kā arī cita  sniegtā atbalsta un pakalpojumu īstenošanas gaitu un rezultātus un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus pakalpojumu uzlabošanai.

Apvienot 30. un 31. punktu. Skatīt priekšlikumu pie 30. punkta un 30. punkta piedāvāto redakciju.

-

1. Noteikt, ka pieņemto lēmumu par atteikumu izsniedz bērna likumiskajam pārstāvim.
2. Noteikt lēmuma par atteikumu sniegt informāciju par bērnu un programmas "Bērna māja" īstenošanu apstrīdēšanas kārtību.

37. Inspekcijai ir tiesības atteikt bērna likumiskajam pārstāvim vai tuviniekam sniegt informāciju par bērnu un programmas “Bērna māja” īstenošanu, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt bērna interesēm. Pieņemto lēmumu par atteikumu izsniedz lēmuma adresētam un pievieno lietai par programmas “Bērna māja” īstenošanu. Ieinteresētā persona lēmumu var apstrīdēt Inspekcijas vadītājam. Inspekcijas vadītāja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā.