Projekta ID
25-TA-2646Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
16.04.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Satiksmes ministrija uztur savu iebildumu. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija ir līdzatbildīga NEKP pasākumu mērķu sasniegšanā saistībā ar autotransporta zaļināšanu, ministrija konceptuāli iebilst pret noteikumu projektu esošajā redakcijā, jo atbalsts nav mērķēts uz transportlīdzekļiem ar lielāko nobraukumu gadā jeb lielākajiem piesārņotājiem. Ministrijas ieskatā atbalstam prioritāri ir jābūt mērķētam uz transportlīdzekļiem ar lielu nobraukumu - vismaz 15 000 km/ gadā. Šāds nobraukums privātpersonām būtu jāpierāda, saņemot valsts atbalstu un projekta īstenošanas laikā. Lūdzam precizēt atbalsta saņemšanas nosacījumus un projekta uzraudzības kārtību.
Vienlaikus Satiksmes ministrija uzskata, ka ir nepieciešama atsevišķa atbalsta programma, kas vērsta uz elektrovelosipēdu atbalstu, piemēram, pilsētu kravas transportlīdzekļiem.
Papildus norādām uz būtiskiem trūkumiem noteikumu projekta ietekmes novērtējumā, mērķējot atbalsta instrumentu.
No anotācijā ietvertās metodikas izriet, ka viena transportlīdzekļa radītais SEG emisiju samazinājums tiek aprēķināts pēc formulas CO₂ = nobraukums × 0,130, kas pie nobraukuma sliekšņa 52 000 km atbilst aptuveni 6,76 t CO₂ ietaupījumam uz vienu transportlīdzekli . Vienlaikus, ņemot vērā Satiksmes ministrijas jau iepriekš pausto pozīciju, ka atbalsts prioritāri būtu mērķējams uz transportlīdzekļiem ar lielāku gada nobraukumu (vismaz 15 000 km gadā), aprēķins piecu gadu periodā (75 000 km) liecina par būtiski lielāku emisiju samazinājumu – aptuveni 9,75 t CO₂ jeb par ~44 % vairāk nekā projektā izmantotais pieņēmums.
Minētais norāda, ka pašreizējā projekta redakcijā izmantotie pieņēmumi nav balstīti uz efektīvāku emisiju samazinājuma potenciālu. Līdz ar to pastāv risks, ka publiskais finansējums netiek novirzīts uz tiem transportlīdzekļiem un lietotāju segmentiem, kas nodrošina lielāko SEG emisiju samazinājumu uz vienu ieguldīto euro.
Papildus tam Satiksmes ministrija vērš uzmanību uz Valsts kontroles revīzijas "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē" secinājumiem, ka klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē nepieciešams mērķtiecīgi virzīt ierobežotos publiskos resursus uz pasākumiem ar augstu izmaksu efektivitāti un pierādāmu ietekmi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Satiksmes ministrija lūdz pārskatīt SEG emisiju samazinājuma aprēķinu pieņēmumus, tostarp izvērtējot scenāriju ar lielāku gada nobraukumu (piemēram, 15 000 km gadā), kas nodrošina būtiski lielāku ietekmi, un precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, paredzot mehānismus, kas nodrošina atbalsta mērķēšanu uz transportlīdzekļiem ar lielāku faktisko nobraukumu.
Vienlaikus Satiksmes ministrija uzskata, ka ir nepieciešama atsevišķa atbalsta programma, kas vērsta uz elektrovelosipēdu atbalstu, piemēram, pilsētu kravas transportlīdzekļiem.
Papildus norādām uz būtiskiem trūkumiem noteikumu projekta ietekmes novērtējumā, mērķējot atbalsta instrumentu.
No anotācijā ietvertās metodikas izriet, ka viena transportlīdzekļa radītais SEG emisiju samazinājums tiek aprēķināts pēc formulas CO₂ = nobraukums × 0,130, kas pie nobraukuma sliekšņa 52 000 km atbilst aptuveni 6,76 t CO₂ ietaupījumam uz vienu transportlīdzekli . Vienlaikus, ņemot vērā Satiksmes ministrijas jau iepriekš pausto pozīciju, ka atbalsts prioritāri būtu mērķējams uz transportlīdzekļiem ar lielāku gada nobraukumu (vismaz 15 000 km gadā), aprēķins piecu gadu periodā (75 000 km) liecina par būtiski lielāku emisiju samazinājumu – aptuveni 9,75 t CO₂ jeb par ~44 % vairāk nekā projektā izmantotais pieņēmums.
Minētais norāda, ka pašreizējā projekta redakcijā izmantotie pieņēmumi nav balstīti uz efektīvāku emisiju samazinājuma potenciālu. Līdz ar to pastāv risks, ka publiskais finansējums netiek novirzīts uz tiem transportlīdzekļiem un lietotāju segmentiem, kas nodrošina lielāko SEG emisiju samazinājumu uz vienu ieguldīto euro.
Papildus tam Satiksmes ministrija vērš uzmanību uz Valsts kontroles revīzijas "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē" secinājumiem, ka klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē nepieciešams mērķtiecīgi virzīt ierobežotos publiskos resursus uz pasākumiem ar augstu izmaksu efektivitāti un pierādāmu ietekmi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Satiksmes ministrija lūdz pārskatīt SEG emisiju samazinājuma aprēķinu pieņēmumus, tostarp izvērtējot scenāriju ar lielāku gada nobraukumu (piemēram, 15 000 km gadā), kas nodrošina būtiski lielāku ietekmi, un precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, paredzot mehānismus, kas nodrošina atbalsta mērķēšanu uz transportlīdzekļiem ar lielāku faktisko nobraukumu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Elektrotransportlīdzekļu iegādes subsīdijas bieži tiek pozicionētas kā nozīmīgs instruments CO₂ emisiju samazināšanai, taču, salīdzinot ar ieguldījumiem velotransporta attīstībā, īpaši elektrovelosipēdu atbalstā, to ietekme uz vidi un sabiedrību ne vienmēr ir tik tieša un efektīva. Elektrovelosipēdi, īpaši kombinācijā ar sabiedrisko transportu, sniedz tūlītēju un izmērāmu pienesumu CO₂ emisiju samazināšanā, jo tie aizvieto īsos auto braucienus, kas pilsētvidē ir viens no galvenajiem piesārņojuma avotiem.
Turklāt elektrovelosipēdu izmantošana veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos, samazina trokšņa līmeni un mazina satiksmes sastrēgumus. Vienlaikus tas ir arī būtisks ieguldījums sabiedrības veselībā, jo veicina fiziskās aktivitātes un aktīvāku dzīvesveidu, kas ilgtermiņā samazina veselības aprūpes izmaksas.
No ekonomiskā viedokļa elektrovelosipēdu subsīdijas ir relatīvi neliels ieguldījums ar augstu atdevi, jo tās ļauj plašākam iedzīvotāju lokam piekļūt ilgtspējīgam mobilitātes risinājumam. Atšķirībā no elektroautomobiļiem, kuru iegāde joprojām ir dārga un pieejama ierobežotai sabiedrības daļai, elektrovelosipēdi ir pieejamāki un elastīgāk integrējami ikdienas pārvietošanās paradumos.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams mērķtiecīgi attīstīt arī atbalsta mehānismus elektrovelosipēdu iegādei, nodrošinot subsīdijas un citus stimulus, kas veicinātu to plašāku izmantošanu. Šāda pieeja sniegtu daudzpusīgu ieguvumu – gan klimata mērķu sasniegšanā, gan pilsētvides kvalitātes uzlabošanā, gan sabiedrības veselības stiprināšanā.
Turklāt elektrovelosipēdu izmantošana veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos, samazina trokšņa līmeni un mazina satiksmes sastrēgumus. Vienlaikus tas ir arī būtisks ieguldījums sabiedrības veselībā, jo veicina fiziskās aktivitātes un aktīvāku dzīvesveidu, kas ilgtermiņā samazina veselības aprūpes izmaksas.
No ekonomiskā viedokļa elektrovelosipēdu subsīdijas ir relatīvi neliels ieguldījums ar augstu atdevi, jo tās ļauj plašākam iedzīvotāju lokam piekļūt ilgtspējīgam mobilitātes risinājumam. Atšķirībā no elektroautomobiļiem, kuru iegāde joprojām ir dārga un pieejama ierobežotai sabiedrības daļai, elektrovelosipēdi ir pieejamāki un elastīgāk integrējami ikdienas pārvietošanās paradumos.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams mērķtiecīgi attīstīt arī atbalsta mehānismus elektrovelosipēdu iegādei, nodrošinot subsīdijas un citus stimulus, kas veicinātu to plašāku izmantošanu. Šāda pieeja sniegtu daudzpusīgu ieguvumu – gan klimata mērķu sasniegšanā, gan pilsētvides kvalitātes uzlabošanā, gan sabiedrības veselības stiprināšanā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētu izmaksu efektivitātes izvērtējumu, salīdzinot dažādus atbalsta scenārijus, tostarp uz 75 000 km nobraukumu un to ietekmi uz SEG emisiju samazinājumu.
Piedāvātā redakcija
-
