Atzinums

Lūdzam skaidrot kāpēc Valsts kanceleja tiek izdalīta atsevišķā apakšpunktā un ar ko tās funkcijas reformu un investīciju virziena īstenošanas pārvaldībā un uzraudzībā atšķirsies no nozaru ministrijām jeb pārvaldošajām institūcijām, kuras ietvertas MK noteikumu projekta 13.2.apakšpunktā? Vai uz Valsts kanceleju nebūs attiecināmi MK noteikumu projekta 18. punktā minētie pienākumi? Mūsuprāt, Valsts kanceleja būtu ietverama MK noteikumu projekta 13.2. apakšpunktā uzskaitīto institūciju vidū. Attiecīgus precizējumus lūdzam veikt arī MK noteikumu anotācijā.

-

Iebilstam pret 18.8. apakšpunkta un visu trīs tajā iekļauto apakšpunktu iekļaušanu MK noteikumu projektā un tādu pārvaldošās institūcijas funkciju noteikšanu, kas ir pretrunā ar MK 07.09.2021. noteikumos Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" noteikto institūciju un iesaistīto pušu kompetenci, lomām un atbildību Atveseļošanas fonda reformu un investīciju īstenošanā. Konkrēti, iepriekšminēto noteikumu 8.1. apakšpunkts paredz, ka nozares ministrija un Valsts kanceleja nodrošina sava resora Atveseļošanas fonda plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atbilstošu īstenošanu (tai skaitā to uzraudzību un risku pārvaldību) un veic iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību (tai skaitā iekšējo auditu) un pilnveidi atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas prasībām, savukārt VARAM izstrādātajā MK noteikumu projektā paredz, ka atbildība par iekšējās kontroles sistēmas pilnveidi vai izstrādi, nodrošinot risku vadību, dubultā finansējuma risku uzraudzību, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanu, datu ticamības pārbaudi u.c. funkcijām tiek deleģēta pārvaldības institūcijai, kura nav ne reformas, ne investīciju virziena turētāja un atbildīgā iestāde Atveseļošanas fonda plāna kontekstā. Pārvaldības iestādēm nav resursu šādu uzraudzības funkciju veikšanai par VARAM atbildībā esošajām Atveseļošanas fonda plāna reformām un šādus resursus nevarēs rast projektu finansējumu ietvaros, jo uzraudzība ir jānodrošina citai pusei un cilvēkresursiem, kas nav tieši iesaistīti projekta īstenošanā un nepilda finansējuma saņēmēja lomu. Tāpat arī pārvaldošajai iestādei nav tīri praktiski iespējas kontrolēt, piemēram, dubultā finansējuma riskus ārpus resora atbildības esošos Atveseļošanas fonda plāna IKT projektos un salīdzināt tos ar sava resora ietvaros veiktajiem IKT projektu izdevumiem (piemēram, valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijas projektā, kur daļu no projekta realizē Finanšu ministrija, bet daļu Valsts kanceleja). Lūdzam svītrot 18.8. apakšpunktu no MK noteikumu projekta vai paredzēt atbildību par tā īstenošanu pie noteikumu projekta 14.punkta.  

-

Lūdzam skaidrot kā ir iecerēts organizēt projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi, jo šobrīd no noteikumu projekta 18.punkta redakcijas izriet, ka pārvaldošā iestāde pati gan atbild par par reformas un investīciju virziena projekta ietvaros ministrijai nodoto investīciju mērķu sasniegšanu, ieviešot projektu un līdz ar to rada projekta dokumentāciju, gan arī nodrošina projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi. Kurš reāli noteikumu izpratnē būs atbildīgs par projekta dokumentācijas pārbaudi - pārvaldošās iestādes iekšējā audita struktūrvienības, VARAM vai kāds cits subjekts? Kā plānots noteikt atbildības gadījumos, kad pārvaldošā iestāde un finansējuma saņēmējs ir viena un tā pati institūcija?

-

Lūdzam skaidrot vai ar šo noteikumu projekta punktu ir saprotams, ka VARAM kā IKT centralizēto risinājumu atbildīgā nozares ministrija pēc projektu noslēguma neuzņemsies tālāku atbildību un lomu savas kompetences ietvaros par resursu plānošanu, pieejamību un nodrošināšanu Atveseļošanas fonda ietvaros radīto valsts pārvaldes iestāžu IKT risinājumu un platformu funkcionalitātes ilgtspējas nodrošināšanai, uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai utt. un attiecīgi katrs resors cīnīsies pats par sevi, lai radītie IKT risinājumi būtu ilgtspējīgi un maksimāli efektīvi kalpojoši sabiedrības interesēm. Nesaskatām pievienoto vērtību šim MK noteikumu projekta punktam un atbildības noteikšanai pārvaldības iestādei nodrošināt resursus, ja reāli praksē, piemēram, valsts pārvaldes iestāžu gadījumā, pārvaldošā iestāde nepieņem lēmumus par resursu nodrošinājumu, to pietiekamību un pieejamību IKT risinājumu uzturēšanai pēc projektu dzīves cikla beigām, bet par to lemj VARAM, FM un apstiprina MK.

-

Lūdzam noteikt MK noteikumu projekta 23.7. punktā vai skaidrot anotācijā sagaidāmo audita veikšanas prasību regularitāti un laika posmu projekta dzīves cikla ietvaros, lai finansējuma saņēmējs gūst nepārprotamu priekšstatu par audita veikšanas prasībām un tam nepieciešamo resursu atvēlēšanu nevis saņem šo informāciju novēloti jau projekta īstenošanas ietvaros.

-

Valsts kancelejai TVP2 ietvaros iespējamais sadarbības partneris būtu CERT.LV. Lūdzam skaidrot vai CERT.LV iekļaujas kādā no 22.punktā minētajiem pieļaujamajiem sadarbības partneriem (CERT.LV ir LU Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība)?

-

Lūdzam skaidrot vai pie projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksām būs attiecināmas arī projektu Izmaksu-ieguvumu analīzes pārskatu izstrāde, kuras kopsavilkums ir jāiesniedz MK noteikumu projekta 2.pielikuma 7.sadaļā "Izmaksu / ieguvumu analīze”? Ņemot vērā, ka uz MK noteikumu projekta izstrādes brīdi nav zināmas prasības izmaksu - ieguvumu analīzes pārskata sagatavošanai, attiecīgi nevaram novērtēt šīs funkcijas darbietilpību un neizslēdzam ārpakalpojuma piesaisti šo pienākumu veikšanai.

-

Formulējums "kas izmantojamas tikai projektā paredzēto darbību veikšanai un ir skaidri nodalāmas no citām darbībām, ko veic projekta īstenotājs un sadarbības partneris" būtiski ierobežo saprātīgu līdzekļu izlietojumu, piemēram, ja iegādājas datoru vai telefonu un projektā strādā daļslodzi, vai tas nozīmē, ka iekārtas drīkst izmantot tikai projekta aktivitāšu īstenošanai un pārējo darba jautājumu risināšanai būtu jāiegādājas un jāizmanto cita ierīce? Kā un kas šo nosacījumu ievērošanu uzraudzīs praksē?

-

Atkārtoti iebilstam pret VARAM izveidoto administratīvi sarežģīto, laikietilpīgo un birokrātisko AF projektu plānošanas un īstenošanas kārtību, kuras ietvaros jau šobrīd saredzam milzīgus riskus sekmīgai, efektīvai un savlaicīgai projektu rezultātu un attiecīgi AF plāna atskaites punktu un mērķu rādītāju sasniegšanai, jo pie pašreizējās kārtības finansējuma saņēmējs būs spiests veltīt nepamatoti un neproporcionāli lielus resursus administratīvām darbībām - projektu plānu, grozījumu, atskaišu un dokumentācijas kārtošanai un skaņošanai ar uzraudzībā iesaistītajām iestādēm un Ministru kabinetu, atstājot otrajā plānā vai veltot būtiski mazāku resursu galvenajām prioritātēm – projekta saturisko darbību ieviešanai un rezultātu sasniegšanai, kas ir jo īpaši izaicinoši apstākļos, kad ir ierobežoti cilvēkresursi projektu īstenošanai un uzraudzībai. Ja nav iespējams atteikties no projekta pasēm (2.pielikums) un to apstiprināšanu Ministru kabineta līmenī, tad lūdzam vēl būtiskāk vienkāršot un samazināt projekta pasē sniedzamās informācijas apjomu, ņemot vērā, ka liela daļa no informācijas tiks ietverta projekta veidlapā, kas iekļauta vienošanās vai līgumā par projekta īstenošanu un pārvaldību ar VARAM. Aicinām neradīt administratīvo slogu, uzdodot MK lemt par investīciju detalizāciju un apstiprināt projekta līmeņa informāciju. Aicinām īsināt vai izslēgt no projekta pases 4.sadaļu "Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu (rezultātu) sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem” ar projekta darbībām un to budžeta plānu un 6.sadaļu “Projekta īstenošanas kapacitāte” ar iesaistītā personāla kapacitātes aprakstu. Tāpat arī aicinām noteikt projekta pases aktualizēšanas regularitāti, nosakot, ka projekta pasi nav nepieciešams aktualizēt vai no jauna apstiprināt Ministru kabinetā biežāk kā reizi gadā. Projekta pases 7.sadaļai “Izmaksu / ieguvumu analīze” aicinām noteikt, ka tā aizpildāma tikai vienu reizi pie pirmreizējās projekta apstiprināšanas, bet tālākā projekta ieviešanas stadijā, to nav nepieciešams atkārtoti aktualizēt un pārrēķināt. Šādi nosacījumi būtiski mazinātu administratīvo slogu gan projektu īstenotājiem, gan Ministru kabinetam, lai neveidotos situācija, ka pie jebkura veida izmaiņām projekta operacionālajā ikdienas īstenošanā, kad mainīsies budžeta plānojums atkarībā no iepirkuma procedūru rezultātiem vai kādas projekta darbības tiks savstarpēji apvienotas vai izdalītas atsevišķi, vai mainīsies projektā iesaistītais personāls, vai notiks izmaiņas projekta kopējā finansējumā, būs nepieciešams atkārtoti precizēt projekta pasi, grozot sadaļas 4.“Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu (rezultātu) sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem”, 6. “Projekta īstenošanas kapacitāte”, 7. “Izmaksu / ieguvumu analīze” u.c., izmaiņas atkārtoti apstiprinot MK līmenī, kā arī VARAM vienošanās. Joprojām uzskatām, ka projekta pase būtu veiksmīgi integrējama Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānā (3.pielikums) kā atsevišķa sadaļa ar atrunu, ka tā tiek skatīta MK līmenī informatīvos nolūkos un iesniedzama tikai vienu reizi pie pirmreizējās projekta izstrādes, bet visas izmaiņas projekta budžetā un citās sadaļās tiek veiktas grozot VARAM vienošanos bez pienākuma šo informāciju aktualizēt un no jauna apstiprināt MK līmenī. Mūsuprāt, finansējuma saņēmēja cilvēkresurss ir izšķirošs faktors projekta rezultātu sekmīgai un savlaicīgai sasniegšanai, turklāt AF projektu ieviešanas laiks ir stipri ierobežots un jau šobrīd finansējuma saņēmējam ir virkne obligāto pienākumu saistībā ar projekta atskaišu gatavošanu, informācijas ievadīšanu KP VIS sistēmā, projekta uzraudzības padomes darba organizēšanu, iepirkumu sludināšanu utt.. Būtu jāpieliek visas pūles, lai radītu maksimāli vienkāršu AF projektu ieviešanas prasību administratīvo ietvaru, neprasot finansējuma saņēmējam neko lieku un neko tādu, kas nav obligāti izvirzīts no Eiropas Komisijas puses, kā arī būtiski mazinot MK līmenī apstiprināmo projekta līmeņa dokumentāciju un informāciju, lai neapdraudētu projektu rezultātu efektīvu sasniegšanu vai finansējuma saņemšanu AF plāna ietvaros no Eiropas Komisijas, kura pamata princips ir tāds, ka tiek maksāts par savlaicīgi sasniegtu atskaites punktu un mērķa rādītāju, kas izpildīts 100% apmērā. Mūsuprāt, šobrīd VARAM izstrādātājā noteikumu projektā nav izdarīts viss iespējamais, lai radītu maksimāli vienkāršu administratīvā regulējuma un prasību ietvaru AF finansējuma saņēmējam.

-

Valsts kanceleja norāda, ka pēc sarunas ar VARAM un Finanšu ministriju, 2022.gada 15.februārī VARAM tika nosūtīta "4. Valsts pārvaldes resursu pārvaldības programma" programmas mērķa jaunā redakcija, taču šajā redakcijā tā iekļauta nav. Lūgums mainīt "programmas mērķis" un "programmas pārvaldība" uz piedāvāto redakciju. Skatīt arī 15.02.2022. L.Linabergam un G.Ozolam e-pastā sūtīto precizēto tabulu (sūtītājs Elina.Mila@mk.gov.lv). E-pasts atkārtoti nosūtīts 31.03.2022. L.Linabergam un V.Brūverei (sūtītājs Haralds.Beitelis@mk.gov.lv).

Programmas mērķis: Modernizēt un centralizēt valsts resursu pārvaldības, valsts pārvaldes personāla pārvaldības, darbinieku apmācību pārvaldības un zināšanu uzkrāšanas centralizētās platformas, kā arī turpināt izvērst tīmekļu vietņu centralizēto platformu.Programmas pārvaldība: Valsts resursu pārvaldības programmas īstenošanu uzraudzīs Valsts kancelejas vadīta grāmatvedības un personālvadības funkciju un risinājumu standartizācijas un centralizācijas uzraudzības padome, kurā dalībnieki ir arī Finanšu ministrija, Valsts kase un VARAM.

Lūdzam skaidrot pievienoto vērtību projekta satura pārvērtēšanai, piemēram, VARAM IKT vadītāju forumā (3.solis), ja 90% no projekta satura tiks ietverts projekta pasē, ko apstiprina Ministru kabinets (2.solis).

-

2.3.1. punkts dublē 2.3. punktu. Lūdzam novērst neprecizitāti.

-

Ierosinām nenoteikt šo punktu un prasību kā obligātu, jo būs gadījumi, kad pārvaldošā institūcija būs vienlaikus arī projekta īstenotājs un līdz ar to atsevišķs līgums par projekta īstenošanu netiks slēgts, kā arī no tā izriet, ka netiks iesniegta projekta noslēguma dokumentācija.

23.12. līdz 2026. gada 30. jūnijam iesniedz projekta noslēguma dokumentāciju pārvaldošajai institūcijai, kas noslēgusi līgumu (vienošanos) par projekta īstenošanu (ja attiecināms).