Atzinums

Lūdzam precizēt Ministru kabineta rīkojuma projekta 6.punkta redakciju. Piedāvājam to izteikt šādā redakcijā:

6. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus 2023. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2024. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
 

Plāna projekta 6.4.sadaļa "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija".
Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz iekšējā audita funkciju jau vairākus gadus ir veikti centralizācijas pasākumi, pārceļot no padotības iestādēm, konsolidējot  un koncentrējot iekšējo auditoru resursus ministriju līmenī, rezultātā ministriju iekšējā audita struktūrvienību darba apjomā ietverot visu attiecīgo resoru. Plāna projektā ietverot vīziju un pasākumus par atbalsta funkciju centralizāciju, iebilstam, ka iekšējā audita funkcija valsts pārvaldē būtu vēl vairāk centralizējama, jo šāda prakse nav ieviesta ne Latvijas kaimiņvalstīs, ne lielākā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī netiek pausta no Eiropas Komisijas puses Eiropas Savienības fondu sistēmas vadībā, kā arī OECD labas prakses dokumentos.
Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra ieteikumi Nr.2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” skaidro, ka atbalsta funkciju uzdevums ir sniegt atbalstu pamatfunkciju sekmīgai nodrošināšanai. Kā norādīts šo ieteikumu pielikumā, atbalsta funkciju grupā ir tādi amati, kas nodrošina, piemēram, iepirkumus, grāmatvedības uzskaiti, dokumentu pārvaldību, personāla vadību, informācijas tehnoloģiju vadību, apsardzi u.c.
Turpretī iekšējā audita misija/loma ir palīdzēt institūcijai sasniegt tās mērķus, novērtējot institūcijas pārvaldības, risku vadības un kontroles procesus (iekšējās kontroles sistēmas darbību) un sekmējot to pilnveidošanu. Iekšējā audita struktūrvienību darbības tvērums ir ievērojami plašāks par atbalsta funkciju veicējiem, jo iekšējā audita īstenotie pakalpojumi (iekšējie auditi un konsultācijas) aptver institūcijai deleģētās visas funkcijas, uzdevumus un to īstenošanai izveidotās struktūras, procesus un ieviestās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Iekšējā audita centralizācija vienas institūcijas ietvaros pēc būtības veidotu vēl vienu ārējā audita struktūru paralēli jau esošajai Valsts kontrolei, nākotnē radot vairākus nozīmīgus riskus.
Līdz ar to lūdzam plāna projektā 6.4.sadaļas "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" pirmās rindkopas pirmajā teikumā svītrot vārdu “audits”.
 

-

Plāna projekta 6.2.sadaļa "Cilvēkresursu attīstība".
Kopš 2012.gada ir ieviesta un darbojas valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanas sistēma [Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.494 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu”], kuras mērķi ir:
- noteikt uz rezultātu sasniegšanu vērstus nodarbinātā individuālos mērķus, sasniedzamos rezultātus un snieguma rādītājus, kas atbilst struktūrvienības un iestādes mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un snieguma rādītājiem;
- novērtēt nodarbinātā darba izpildi atbilstoši novērtēšanas kritērijiem;
- noteikt nodarbinātā mācību un attīstības vajadzības;
- noteikt nodarbinātā profesionālās izaugsmes iespējas.
Plāns paredz ieviest jaunus pasākumus un aktivitātes saistībā ar nodarbināto kompetenču attīstību un izaugsmes/karjeras vadību.
Ieviešot plāna projektā ietvertos pasākumus, būtu paralēli jāpārskata un jāattīsta arī nodarbināto darba izpildes novērtēšanas sistēma. 

-

Plāna projekta 6.1.sadaļa "Vienota un efektīva valsts pārvalde".
Kā jau minēts plāna projektā, būtiski ir veicināt starpresoru sadarbību. Šai ziņā ir būtiski arī ir institūcijās stiprināt un attīstīt  IKS – tā ir ikvienas institūcijas darbības pamats. Efektīvai IKS ir būtiska nozīme jebkuras institūcijas veiksmīgā darbībā un mērķu sasniegšanā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu IKS darbību un attīstību institūcijās, nepieciešams attīstīt un stiprināt arī vienu no tās tās uzraudzības mehānismiem - iekšējā audita funkciju. Ikgadējo prioritāro iekšējo auditu veikšana valsts pārvaldes nozīmīgo jomu novērtēšanai pēc vienotas iekšējā audita metodikas ir efektīvs rīks iekšējās kontroles sistēmas attīstības veicināšanai. Lai, izmantojot iekšējā audita struktūrvienību resursus, vienlaicīgi tiktu novērtētas iekšējās kontroles visai valsts pārvaldei nozīmīgās jomās un kopumā veicināta valsts pārvaldes attīstība, nepieciešams turpināt horizontālo auditu pieeju, kā arī attīstīt starpresoru iekšējos auditus - veicināt starpresoru sadarbību iekšējo auditu jomā un nodrošināt savstarpēju sadarbību un pēc iespējas veidojot starpresoru iekšējā audita komandas, auditējot tādu politiku, kura tiek plānota, īstenota un uzraudzīta mijiedarbībā ar citiem resoriem. Līdzšinējā starpresoru iekšējā audita sadarbība ir veicinājusi viedokļu un informācijas apmaiņu, auditoru profesionalitāti, kā arī starpresoru sadarbību kopumā. Starpresoru auditu rezultātā ir plašāks skatījums starpnozaru vērtējumā un ieguvējas ir visas auditā iesaistītās nozares. Neskatoties uz lielu un intensīvu ieguldījumu, ieguvums ir ar lielāku pievienoto vērtību ne tikai konkrētās nozares kontekstā, bet valsts pārvaldes līmenī. Vienlaikus vērojams, ka starpresoru auditu prakses attīstībai nepieciešami papildus mehānismi tās veicināšanai. Līdz ar to plāna projektu nepieciešams papildināt ar pasākumiem, kas nostiprina ikgadējo prioritāro iekšējo auditu veikšanu valsts pārvaldes nozīmīgo jomu novērtēšanai un pasākumiem, kas veicina starpresoru iekšējā audita sadarbību auditējot resoru pamatdarbības jomas, kuras tiek plānotas, īstenotas un uzraudzītas mijiedarbībā/saskarsmē ar citiem resoriem. 



 

-

Plāna projekta 6.1.sadaļa "Vienota un efektīva valsts pārvalde".
Lai veidotu atbildīgu, efektīvu, rezultatīvu valsts pārvaldi, kuras ikdienas aktivitātēs ir pārdomāti/izsvērti lēmumi, ir ļoti būtiski mērķtiecīgi institūcijās stiprināt un attīstīt iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk – IKS) – tā ir ikvienas institūcijas darbības pamats. Iestādes vadītājs izveido iestādes IKS, uzrauga un uzlabo to, pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, lai nodrošinātu iestādes darba nepārtrauktību, produktivitāti un tiesiskumu, kā arī lai sekmētu budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. [Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta otrā daļa un 30. panta otrā daļa, Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumu Nr.326 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs” 11.punkts.]
Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs”, kurā definētas IKS pamatprasības un IKS vidi veidojošie elementi, kopš 2012.gada nav aktualizēts, kaut arī pēdējos gados ir būtiski mainījies redzējums par šodienas un nākotnes valsts pārvaldes darbības modeli.
Efektīvai IKS ir būtiska nozīme jebkuras institūcijas veiksmīgā darbībā un mērķu sasniegšanā. Efektīva IKS ir vērsta uz to, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajām normām un principiem, vadītu riskus, nodrošinātu pārskatu ticamību, resursu aizsardzību no zaudējumiem, ļaunprātīgu izmantošanu un kaitējumu, veicinātu labu un ētisku pārvaldību, pakalpojumu kvalitāti, darbības efektivitāti un produktivitāti, sekmētu valsts pārvaldes darbību sabiedrības interesēs un citus svarīgus ikvienas iestādes darbības aspektus.
Pēdējie gadi ir parādījuši, ka valsts pārvaldei ir vairāk jāpielāgojas pārmaiņām un jādomā, kā sasniegt ilgtermiņa un stratēģiskos mērķus vidē, kurā pieaug nepastāvība, nenoteiktība, sarežģītība un neskaidrība. Līdz ar to ir svarīgi aktualizēt un attīstīt jautājumu par visaptverošu risku vadību institūcijās. Valsts pārvaldes institūcijās risku vadības pārsvarā pastāv tikai atsevišķos procesos vai arī ir ieviesti atsevišķi riska vadības elementi. Lielākoties institūcijās (ar atsevišķiem izņēmumiem un nodalot Eiropas Savienības fondu sistēmu) ir konstatēto problēmu un notikušu incidentu vadība. Institūciju lēmumiem, kas tiek virzīti izskatīšanai valdībā un Saeimā ir jābūt ne tikai datos balstītiem, bet arī izsvērtiem no risku skatu punkta. Riskiem ir jābūt identificētiem, kontrolētiem un vadītiem gan institūciju pamatdarbības (tostarp politiku plānošanas), gan atbalsta un vadības procesos.
Valsts institūciju mērķis ir izstrādāt un īstenot politikas, lai kalpotu sabiedrības vajadzībām un interesēm, aizsargātu un veicinātu sabiedrisko labumu. Piešķirot šīs pilnvaras, sabiedrība sagaida iestāžu darbību pēc labas pārvaldības principiem. Laba pārvaldība ietver atklātību, sabiedrības līdzdalību, atbildību sabiedrības priekšā par sasniegto, ētisku rīcību, arī taisnīgus un pārdomātus lēmumus. Katras institūcijas vadītājam un valsts pārvaldei kopumā savā darbībā ir jāievēro labas pārvaldības principi, kurus skaidro Valsts pārvaldes iekārtas likums (10.pantā), kā arī rekomendē Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Ministru Padome [Eiropas Ministru Padomes rekomendācija dalībvalstīm par labu pārvaldību (On good administration) Nr.CM/Rec(2007)7, kas tika akceptēta 2007.gada 20.jūnijā]. Tomēr iekšējo auditu un Valsts kontroles veikto revīziju rezultāti skaidri parāda nozīmīgus trūkumus finanšu, projektu, iepirkumu, nekustamo īpašumu, personāla vadībā u.c. jomās dažādās nozarēs, kā arī nepietiekošu labas pārvaldības principu piemērošanu ikdienas aktivitātēs. Institūcijās ir būtiski celt IKS brieduma līmeni, kas vienlaikus atbalsta labas pārvaldības principu un pārskatatbildības efektīvu ievērošanu praksē. Ņemot vērā, ka laba pārvaldība iet roku rokā ar efektīvu risku vadību, viena stiprinot otru, labas pārvaldības rezultātā pieņemtie lēmumi ir ar mazāku risku, lielāku uzticamību, kā arī tiek atbalstīta ētiska un tiesiska rīcība.
Lai nākotnē mērķtiecīgi virzītos uz augstāku rezultativitāti un efektivitāti valsts pārvaldē, jau plānotie pasākumi būtu jāpapildina ar jaunu pasākumu, kura ietvaros tiktu pārskatītas IKS pamatprasības, lai stiprinātu un atbilstoši mūsdienu prasībām attīstītu iekšējās kontroles sistēmu valsts pārvaldes institūcijās.

-

Lūdzam plāna projekta 8.sadaļas “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” tabulā 5.1. pasākuma izpildei nepieciešamo papildu finansējumu pārcelt uz kolonnu “Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums”, ņemot vērā kolonnā “Komentārs” norādīto informāciju, ka pasākuma īstenošana tiek plānota esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Ja gadījumā norādītais finansējums ir papildus nepieciešamais, tad jāprecizē komentārs un attiecīgi jāsniedz tā detalizēts aprēķins.

-

Lūdzam plāna projekta 8.sadaļas “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” tabulā  2.2. un 3.1. pasākumiem atkārtoti izvērtēt vai pie komentāriem ir jānorāda visa sniegtā informācija vai varētu būt saglabāta norāde tikai uz konkrēto investīciju ar tai paredzētā finansējuma apmēru.

-

Ņemot vērā, ka pēc Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projektu pabeigšanas to uzturēšanai nepieciešamo finansējumu ministrijas varēs pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lūdzam plāna projekta 8.sadaļas “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” tabulā  4.1. un 6.3. pasākumiem svītrot turpmāk ik gadu norādīto papildu nepieciešamo finansējumu un kolonnā ”Komentārs” svītrot norādīto informāciju par uzturēšanas izmaksām.

-

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē tika apstiprināts Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam" un tā ietvaros atbalstīts Valsts kancelejas prioritārais pasākums 03_01_P “Valdības centra stiprināšana” ar papildu finansējumu 2023.-2025.gadam 1 875 000 euro apmērā ik gadu, lūdzam pārskatīt un precizēt plāna projekta 8. sadaļas “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” kolonnā “Komentārs” norādīto informāciju par 1.1. un 6.2. pasākumu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar tabulas datiem 1.1. pasākumam 2025. gadam plānotais finansējums 811 826 euro apmērā neatbilst izdevumu summai, kas minēta komentāru sadaļā, proti nepieciešamais finansējums 2025. gadā 286 718 + 572 588 = 859 306 euro.                                                                                                  

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 8.sadaļā “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” tabulu atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 2.pielikumam, norādot konkrētās institūcijas un to budžetu programmas/apakšprogrammas, kurās plānots vai būs nepieciešams papildu finansējums, atbilstoši papildinot tabulu ar kolonnu “Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums”. Vienlaikus lūdzam norādīt pasākumu izpildei pieejamo finansējumu, kā arī pievienot detalizētus aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu 1.2., 1.3., 1.4. un 6.2. pasākumiem. 

-

Lūdzam plāna projekta 8.sadaļas "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" attiecībā uz uzdevumu "Viedas darba vide" komentāru (46.lpp.) izteikt šādā redakcijā:

“Pasākuma īstenošana tiek plānota esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pasākuma ietvaros tiks vērtēti piemērotākie nekustamie īpašumi kopstrādes biroja telpu izveidei. Norādītas potenciālās būvniecības un ar būvniecību saistītās izmaksas tai skaitā tehniskā projekta izstrāde, autoruzraudzība, būvuzraudzība, projekta vadība u.c. iekļaujot PVN.

Plāna projekta 5.rīcības virzienā "Viedas darba vides izveide" pie 5.1. pasākuma kā darbības rezultāts norādīts: "Ieviešot viedu valsts pārvaldes darba vidi valsts pārvalde kļūs par pievilcīgu un modernu darba devēju, kā arī samazinās nepieciešamo telpu un ar to saistīto uzturēšanas izmaksu apjoms. Ilgtermiņā tiks nodrošināta vienmērīga reģionālā attīstība". 
Vēršam uzmanību, ka gala rezultāts, ka tiks samazināts nepieciešamo telpu apjoms, automātiski nenozīmē to, ka tiks samazināts saistīto uzturēšanas izmaksu apjoms. Ņemot vērā, ka tas ir tikai pašreizējais pieņēmums, lūdzam konkrētā darbības virziena darbības rezultātā svītrot vārdus "un ar to saistīto uzturēšanas izmaksu".

-

Plāna projekta 5.rīcības virzienā "Viedas darba vides izveide" pie 5.1.pasākuma kā pirmā atbildīgā institūcija ir norādīta Finanšu ministrija (VAS "Valsts nekustamie īpašumi"), pēc tam Valsts kanceleja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un kā līdzatbildīgās norādītas visas ministrijas.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 29.novembra sēdes protokollēmumam (prot.Nr.61 31.§) Valsts kancelejai paredzēts uzdevums sadarbībā ar ministrijām (ja nepieciešams, veidojot darba grupu) izstrādāt konceptuālo risinājumu par biroja telpu un koplietošanas telpu izmantošanu. Ņemot vērā, ka konkrētā pasākuma darbības rezultāti ir saistīti ar konceptuālo redzējumu un sasniedzamo mērķi, Finanšu ministrija nepiekrīt būt par pirmo atbildīgo institūciju šī pasākuma īstenošanā, jo VAS "Valsts nekustamie īpašumi" var iesaistīties no praktiskās īstenošanas puses, taču tā nevarēs noteikt konceptuālo redzējumu un attīstības virzienu.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 6.6.sadaļu "Inovācijas attīstība", lai tā būtu  sasaistē ar 6.3.1.3.i investīcijas “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība”* plānotajiem mērķiem, atbalstāmajām darbībām, plānoto finansējumu, rezultātiem/ rādītājiem, un termiņiem.
Tā piemēram, lai sasniegtu 6.3.1.3.i investīcijas mērķi ir atbalstāmas šādas darbības:
1. publiskā sektora inovācijas sistēmas darbības normatīvās bāzes nodrošināšana;
2. inovācijas speciālistu piesaistes nodrošināšana;
3. atbilstošas infrastruktūras (t.sk. izveidotas piemērotas koprades telpas un tehniskais aprīkojums inovācijas laboratorijas darbībai, kā arī nodrošinātas attālinātas koprades iespējas digitālajā vidē un hibrīda formātā) nodrošināšana;
4. inovācijas darbnīcu procesa nodrošināšana un tā ietvaros radīto prototipu pilotēšanas ārpus laboratorijas, kā arī inovāciju sekmīgas ieviešanas nodrošināšana;
u.c.

*https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5ec1cc8a-6480-46a7-bbcc-28bcf9af09ac 
Apstiprināts Ministru kabinetā 2022.gada 10.maijā.
 

-

Lūdzam skaidrot plāna projekta 6.4.sadaļā "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija", kad ir sagaidāms Ministru kabineta ziņojums "Vienoto pakalpojumu centra koncepts", kurā aprakstīts centra darbības modelis, pakalpojumu grozs, atbildību un pienākumu sadalījums starp iestādi un vienoto pakalpojumu centru, kā arī centra finansēšanas modelis gan pārejas, gan uzturēšanas posmā.
Vēršam uzmanību, ka šis ir arī viens no AF atskaites punktiem (Nr. 198) “Ir apstiprināta vienota pakalpojumu centra koncepcija kā priekšnoteikums centralizētu pakalpojumu sniegšanai” ar termiņu 2022.gada 4.cet. Šajā koncepcijā apraksta, kā pakāpeniski notiek valsts pārvaldes atbalsta funkciju (vismaz grāmatvedības un personāla uzskaites) centralizācija.

-

Lūdzam nodrošināt, ka plāna projekta virziens "Cilvēkresursu attīstība" ir sasaistē ar 6.3.1.2.i. investīcijas “Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās kapacitātes stiprināšana”* plānotajiem mērķiem, atbalstāmajām darbībām, plānoto finansējumu, rezultātiem/ rādītājiem, un termiņiem.
Tā piemēram, 6.3.1.2.i. investīcijai ir izvirzīti vairāki sasniedzamie mērķi:
1. publiskās pārvaldes kapacitātes vājo elementu novēršana gan attiecībā uz procesu pārskatīšanu un efektivizēšanu, pārskatabildību, atbildīgu projektu vadību, pašvaldību līmeņa stiprināšanu, partnerības principa attīstīšanu starp publiskā, privātā un nevalstiskā sektora dalībniekiem;
2. sekmīga, godprātīga, savlaicīga un rezultatīva Administratīvās kapacitātes ceļakartes mērķu sasniegšana;
3. būtiski uzlabotas publiskās pārvaldes vadītāju kompetences atbilstoši nākotnes vadītāju kompetenču ietvaram un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līderības attīstības vadlīnijām (iesaistīšanās pētījuma rādītājs, 360 grādu novērtēšanas rezultāti u. c.);
4. pieaugošs nodarbināto iesaistīšanās līmenis kopumā un konkrēti attiecībā uz vadītāju novērtējumu;
5. publiskās pārvaldes funkcionēšana kā vienotam veselumam, kur atsevišķās tās ietvaros ietilpstošās institūcijas nevis savstarpēji konkurē un nesadarbojas, bet viena otru papildina efektīvākai rezultātu sasniegšanai un sabiedrības vajadzību apmierināšanai;
6. integrēts stratēģiskās plānošanas un ieviešanas process nodrošinās labu kvalitatīvu politiku un projektu izstrādi, formulējot mērķus un sasniedzamos rezultātus;
7. nodrošināta godprātīga, caurskatāma, uz risku izvērtējumu balstīta darbība, mazinot administratīvo slogu un vienlaikus īstenojot efektīvu pārskatatbildību;
8. nodrošināta augsta iesaistīto pušu profesionalitāte – nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas tiek efektīvi izmantotas publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanā sabiedrībai visos administratīvajos līmeņos;
9. veicinātas izmaiņas publiskās pārvaldes kultūrā – atvērtība, orientācija uz rezultātu un iedzīvotāju ir iedzīvinātas kā pastāvīgas vērtības ikdienas darbā.

*https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/0b5f8881-18a1-4352-9c66-a71d52ee0f4c
Apstiprināts Ministru kabinetā 2022.gada 30.augustā.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 6.1.sadaļā "Vienota un efektīva valsts pārvalde" minēto "... vienotā funkcionalitātē balstītas tīmekļvietnes, kas veidotas pēc vienotiem principiem...", norādot, ka darbība tika īstenota Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ERAF projekta Nr.2.2.1.1/17/I/016 "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" ietvaros.


 

-

Lūdzam papildināt plāna projekta 8.sadaļā "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" pie uzdevuma "Vienota un efektīva valsts pārvalde" finansējumu un informāciju ailē "Komentāri", lai panāktu harmonizāciju ar plāna projekta 1.tabulā "Attīstības plānošanas dokumenti, kas attiecas uz valsts pārvalde modernizāciju" virziena "Vienota un efektīva valsts pārvalde" minēto dokumentu sarakstu (it īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns Latvijā), jo šī brīža plāna projekta redakcijā 8.sadaļā pie "Vienota un efektīva valsts pārvalde" netiek piesaukta neviena no AF reformām/ investīcijām. Vienlaikus šķiet, ka plāna projekta virzienam "Vienota un efektīva valsts pārvalde" tomēr būtu jāiet sasaistē ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" investīcijas 6.3.1.1.i. "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde"* plānotajiem mērķiem, atbalstāmajām darbībām, plānoto finansējumu, rezultātiem/ rādītājiem, un termiņiem.

Informējam, ka investīcijas 6.3.1.1.i. ietvaros plānots risināt 6.3.1. reformas noteiktos mērķus saistībā ar cilvēkresursu veiktspēju, kas paredz attīstīt modernu un efektīvu publisko pārvaldi, stiprināt valsts, plānošanas reģionu un pašvaldību institūciju kapacitāti un cilvēkresursu profesionalizāciju, īpaši fokusējoties uz Eiropas Semestra procesā identificētajiem trūkumiem – interešu konflikta jomas uzlabošanu, integritātes un pretkorupcijas novērtējuma uzlabošanu, līdz ar to investīcijai 6.3.1.1.i. ir izvirzīti vairāki sasniedzamie mērķi:
1. ieviesta uz vērtībām balstīta kultūra publiskajā pārvaldē, visas valsts pārvaldes vērtības izpaužas iestādes ikdienas darbā vismaz 75 % līmenī;
2.publiskajā pārvaldē ir attīstīta augsta integritāte (godprātība), kas ir labas pārvaldības sistēmas stūrakmens, kā rezultātā ir augusi sabiedrības uzticēšanās publiskajam sektoram, to apliecina Korupcijas uztveres indekss un vērtību izpausmes ikdienas darbā līmenis;
3. augstākajā politiskajā un vadības līmenī attīstīta izpratne par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas pamatprincipiem, kas izpaužas, kā priekšzīmīga rīcība un ētiskas rīcības demonstrēšana, pildot amata pienākumus (aptauju un pētījumu dati).

*https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2f644328-43ca-493b-abf6-a68374541181 
Apstiprināts Ministru kabinetā 2022.gada 24.maijā.

-

Lūdzam pārliecināties, ka plāna projekts atbilstoši AF plānam un Padomes īstenošanas lēmumam par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – CID*) ietver atsauces uz šādām prioritārām jomām/principiem un to īstenošanas termiņiem:
a) atvērta, pārredzama, taisnīga un atbildīga valsts pārvalde – integritātes principi tiek pārskatīti un uzlaboti, nosakot un ieviešot atbildību pret katru valsts pārvaldi iestādi, kā arī ievērojot ētikas principus un vērtības valsts pārvaldes darbā;
b) vienoti, centralizēti un standartizēti atbalsta procesi un sistēmas – centralizētas resursu pārvaldības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs, tostarp grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldību;
c) stratēģiska cilvēkresursu pārvaldība un attīstība, tostarp atlase, karjeras vadība, vērtēšana, mācīšanās un attīstība;
d) pieejami, saprotami un saistīti pakalpojumi – digitālās nosūtīšanas pamatnostādņu izstrāde un digitalizācijas pakalpojumu attīstība, vienlaikus nodrošinot to piekļūstamību, pieejamību un saprotamību visiem iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri neizmanto digitālos rīkus.

Papildus lūdzam sagaidīt arī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) neformālo viedokli par izstrādāto "Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027. gadam" projektu. Viedokļa pieprasījums EK nosūtīts 2023.gada 11.janvārī.

*https://www.esfondi.lv/upload/anm/darbibas_kartiba_lv.pdf 

-

Plāna projekta 6.rīcības virzienā "Inovācijas attīstība" pie 6.1.pasākuma kā darbības rezultāts paredzēts "Inovācijas procesus var viegli un ātri iepirkt pēc standarta procedūras, nodrošinot augstu pakalpojuma kvalitāti. Novatorisku metožu iepirkšana tiek būtiski atvieglota un paātrināta, mazinās procesa administratīvais slogs"  un kā minētā darbības rezultāta rezultatīvais rādītājs paredzēts "Izstrādāti grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Publisko iepirkumu likumā".

[1] Finanšu ministrija nevar atbalstīt, ka plāna projektā kā minētais rezultatīvais rādītājs tiek paredzēta grozījumu veikšana publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā. Pirmkārt, plāna projekta 6.6. sadaļā “Inovācijas attīstība” nav skaidri formulēta konkrēta problēma, kuras risināšanai būtu nepieciešami grozījumi publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā, nepieciešamo grozījumu būtība, ne arī mehānisms, kā tieši grozījumi problēmu risina. Jāņem vērā, ka nacionālais publisko iepirkumu tiesiskais regulējums ir izstrādāts uz Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu pamata un nepastāv juridiska iespēja noteikt kādas īpašas atvieglotas procedūras vai izņēmumus inovāciju/inovatīvu risinājumu vai tml. iepirkšanai, kas paredzētu neievērot kopējo publisko iepirkumu tiesisko ietvaru.
Otrkārt, no plāna projekta 6.6. sadaļas nav arī nepārprotami skaidrs, attiecībā uz kādu iepirkuma priekšmetu tiek vērsts plāna uzdevums – inovatīvu risinājumu iepirkumu (inovatīvu produktu, procesu vai pakalpojumu iepirkumu, kuri vēl nav plaši komercializēti, vai tirgū neeksistējošu produktu izstrādi) vai inovācijas procesa konsultāciju, atbalsta, vadības pasākumu iepirkumu (dizaina sprinta vadības, fasilitatoru, inovācijas laboratorijas vadības pakalpojumi), attiecīgi nepieciešams konkretizēt plānu.
Vienlaikus arī no mērķa/pamatojuma viedokļa nav saskatāma grozījumu veikšanas nepieciešamība, jo jau šobrīd publisko iepirkumu regulējums piedāvā plašu elastību un instrumentu loku inovāciju/inovatīvu risinājumu/ procesu vai tml. iepirkumu īstenošanai, piemēram, izvēloties mērķim atbilstošu iepirkuma procedūru vai iestrādājot iepirkuma dokumentācijā attiecīgas prasības, kas vērstas uz inovācijās balstītu piedāvājumu saņemšanu. Tāpat jāņem vērā, ka arī spēkā esošā publisko iepirkumu regulējuma ietvarā ir iespējams izstrādāt standartizētas iepirkuma dokumentācijas paraugus inovāciju/inovatīvu risinājumu/ procesu vai tml. iepirkumu īstenošanai. Līdz ar to, Finanšu ministrijas ieskatā, uzsvars jāliek uz metodoloģisko darbu, lai rastu piemērotākos risinājumus inovāciju/inovatīvu risinājumu vai tml. iepirkumu veiksmīgai īstenošanai esošā publisko iepirkumu regulējuma ietvarā, attiecīgu risinājumu ieviešanu uzdodot konkrētās jomas atbildīgajām institūcijām – attiecībā uz inovācijas iepirkumu – Ekonomikas ministrijai, attiecībā uz inovācijas un dizaina procesu problēmu risināšanā – Valsts kancelejai.
Vienlaikus jāņem vērā, ka attiecībā uz inovācijas iepirkumu jau šobrīd ir pieejama metodoloģiskā atbalsta informācija Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums, Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/inovacijas-iepirkums, kā arī Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas tīmekļvietnē https://inovacija.mk.gov.lv/lv/.

[2] Tā kā rezultatīvais rādītājs paredz arī grozījumu veikšanu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, norādām, ka no darbības rezultāta formulējuma un plāna projekta paskaidrojošajā daļā iekļautās informācijas nav saprotams, kādi grozījumi šajā likumā būtu nepieciešami kontekstā ar sasniedzamo darbības rezultātu, līdz ar to šobrīd nav skaidra Finanšu ministrijas kompetence un loma šādu grozījumu izstrādē. Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu.
 

-

6.4. sadaļā norādīts, ka “Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešams izstrādāt un iesniegt MK konceptuālo ziņojumu par finanšu grāmatvedības, personāla lietvedības un cilvēkresursu vadības atbalsta funkciju centralizēšanu, kā arī izstrādāt un apstiprināt vienoto pakalpojumu centra stratēģisko plānu un tajā iekļaujamās atbalsta funkcijas, finansējuma modeli un biznesa plānu.” Norādām, ka konceptuālais ziņojums jau saturēs stratēģisko plānu, tajā iekļaujamās atbalsta funkcijas un finansējuma modeli, līdz ar to nav nepieciešama vēl papildus dokumentu izstrāde.
 
4.rīcības virzienam kā rezultatīvais rādītājs norādīts “Izstrādāta pakalpojuma līmeņa vienošanās (angļu val. - Service Level Agreement)”, kas nav saskaņā ar plānoto modeli (t.i., konceptuālā ziņojumā rakstīto). Nepieciešams precizēt, ka pakalpojuma sniegšanu regulēs MK noteikumi.
 
4.rīcības virzienam kā rezultatīvais rādītājs minēts “Reizi gadā izstrādāts pārskats par vienoto pakalpojumu centra darbību un sniegti priekšlikumi tālākai attīstībai”. Ņemot vērā, ka projektiem plānoti ANM līdzekļi, visas atskaites tiks gatavotas un dati sniegti KPVIS. Lai mazinātu administratīvo slogu vēl papildus atskaišu gatavošanā, lūdzam šādu rādītāju kā atsevišķu izkļaut un ņemt datus par progresu no KPVIS.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 6.4. sadaļas "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" septīto rindkopu (31.lpp.), papildinot to ar informāciju, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas atbalsta funkciju centralizācija tiks īstenota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" ietvaros. Papildus vēršam uzmanību, ka minētās investīcijas īstenošana ir cieši saistīta ar  plāna projekta izvirzītājiem mērķiem, atbalstāmajām darbībām, plānoto finansējumu, rezultātiem, rādītājiem, un termiņiem. Lūdzam atbilstoši precizēt plāna projektu. 

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību plāna projekta 6.4.sadaļā "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" iekļaut "cilvēkresursu vadību". Atbalstām personāla lietvedības standartizāciju, tomēr cilvēkresusu vadībai ir jābūt sasaistē ar iestādes stratēģiskajiem mērķiem un politiku, un attiecīgi tā var atšķirties starp iestādēm ar sasniedzamajiem mērķiem un  rezultātiem.

-

Plāna projekts izstrādāts vispārīgā formātā, rīcības virzienus un pasākumus aprakstot bez detalizētas analīzes. Tomēr arī šādā izklāstā veidojot plānu, konstatējams, ka plāna mērķiem un uzdevumiem (3. un 6.sadaļā) nav izvirzītas skaidras prioritātes starp rīcības virzieniem un pasākumiem, kā arī  nav norādīts steidzami realizējamo pasākumu kopums un atbilstošs finansējums vidēja termiņa budžeta ietvarā. Ņemot vērā aktuālo tautsaimniecības pieauguma tempa sabremzēšanos, inflācijas rādītājus un ar to saistītos cilvēkresursu piesaistes izaicinājumus ne tikai tautsaimniecībā kopumā, bet arī valsts pārvaldē, plāna projektā būtu jāparedz pasākumi valsts pārvaldes iestāžu darbības nepārtrauktībai un no funkcijām izrietošo uzdevumu kvalitatīvai izpildei.  Lai nodrošinātu valsts pārvaldes darbības nepārtrauktību, finanšu sektora kvalitatīvu normatīvā regulējuma izstrādi un pārstāvību Eiropas Savienības formātos un citās starptautiskajās institūcijās, plānā iekļautajām prioritātēm vajadzētu saistīties ar pietiekamu cilvēkresursu piesaisti un attīstību.
 

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 8.sadaļas "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" 6.2.pasākuma komentāru aili, norādot, vai ar "ERAF 1.3.1. SAM “Izmantot digitalizācijas priekšrocības pilsoņiem, uzņēmumiem un valdībām” tiek saprasts ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam 1.3.1.specifiskais atbalsta mērķis "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm".

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 8.sadaļas "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" 1.5.pasākuma komentāru aili, norādot, kura 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa/ pasākuma ietvaros plānots īstenot 2. kārtu Vienotajam tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālam.

-

Vēršam uzmanību uz redakciju sadaļā 5. Saistītie valsts pārvaldes attīstības dokumenti 15 lpp.
Pasākumi, kas attiecas pakalpojumu pārvaldības uzlabošanu un pakalpojumu modernizāciju, ir iekļauti Pakalpojumu vides pilnveides plānā 2020.–2023. gadam[1], kas paredz nodrošināt pieejamus, saprotamus un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus digitālus pakalpojumus visiem, ievērojot principu "iesniedz vienreiz".



 

Pasākumi, kas attiecas uz pakalpojumu pārvaldības uzlabošanu un pakalpojumu modernizāciju, ir iekļauti Pakalpojumu vides pilnveides plānā 2020.–2023. gadam[1], kas paredz nodrošināt pieejamus, saprotamus un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus digitālus pakalpojumus visiem, ievērojot principu "iesniedz vienreiz".




 

Vēršam uzmanību uz redakciju sadaļā 6.1. Vienota un efektīva valsts pārvalde 18 lpp. "Valsta pārvaldes sekmīga darbība lielā mērā ir atkarīga no dažādu institūciju spējas savstarpēji sadarboties starpnozaru jautājumu risināšanā." Lūdzam redakcionāli precizēt, ievērojot gramatikas prasības.

Valsts pārvaldes sekmīga darbība lielā mērā ir atkarīga no dažādu institūciju spējas savstarpēji sadarboties starpnozaru jautājumu risināšanā.

Vēršam uzmanību uz redakciju sadaļā "2.1. Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 – atskats uz īstenošanu" 9.lpp "Valsts kontrole vērš Saeimas uzmanību uz nepieciešamību rast risinājumu, lai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi līdztekus izmaiņām tiešajā valsts pārvaldē tiktu saskaņoti risināti arī patstāvīgajās iestādēs, pastāvīgās iestādēs, kā arī pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās."
Lūdzam redakcionāli precizēt ievērojot gramatikas prasības.


 

Valsts kontrole vērš Saeimas uzmanību uz nepieciešamību rast risinājumu, lai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi līdztekus izmaiņām tiešajā valsts pārvaldē tiktu saskaņoti risināti arī patstāvīgajās iestādēs, kā arī pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Lūdzam papildināt apzīmējumu un saīsinājumu sarakstu ar atšifrējumu PKC - Pārresoru koordinācijas centrs.

-

Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam projekta  6.5.sadaļā “Viedas darba vides izveide” kā viens no sasniedzamajiem  rezultātiem norādīts: “Pieaugusi nodarbināto apmierinātība ar darba vidi un darba un privātās dzīves līdzsvaru (labbūtība)”.
Lūdzam skaidrot, vai un kā tiks mērīta pieaugusī nodarbināto apmierinātība ar darba vidi un darba un privātās dzīves līdzsvaru (labbūtība).
Valsts pārvaldes darbinieku labbūtības paaugstināšana ir pieminēta arī Modernizācijas plāna projekta 6.2.sadaļā “Cilvēkresursu attīstība” (4.apakšpunkts), taču starp plānotajiem rezultatīvajiem rādītajiem arī nav atrodams mērāms sasniedzamais rādītājs.

 

-

Lūdzam papildināt  plāna projektā visus TSI – Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta projektus ar gadu, kurā tas apstiprināts, kā arī pēc iespējas norādot šo projektu nosaukumus arī latviešu valodā.
Piemēram, TSI 2022*. 

*https://commission.europa.eu/system/files/2022-03/list_of_approved_technical_support_requests_under_the_technical_support_instrument_2022.pdf

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 8.sadaļas "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" tabulas komentāru sadaļā minēto attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN) AF plāna kontekstā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši "Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu" - PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma, bet šādas izmaksas ir iekļaujamas Atveseļošanas fonda finansētā projekta ietvaros. Kāds PVN apmērs un/vai vispār ir plānots tiek atrunāts katras individuālās AF reformas vai investīcijas informatīvajā ziņojumu/Ministru kabinetos noteikumos.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 8.sadaļas "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" tabulas 2.2.pasākuma komentāru sadaļā vārda "īstenošai" pareizrakstību, kā arī precizēt AF 6.3.1.2.i. pilno nosaukumu uz AF plāna 6.3. "Publiskās pārvaldes modernizācija" reformas 6.3.1. "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.2.i. investīcijas “Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās kapacitātes stiprināšana”. 

-

Lūdzam salāgot plāna projekta 8.sadaļas "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" tabulas kolonnā minēto uzdevumu nosaukumus ar plāna projekta kopsavilkumā un  6.sadaļā minēto rīcības virzienu nosaukumiem.

-

Lūdzam skaidrot plāna projektā, kas tiek saprasts ar jēdzienu "ES fondi". Vēršam uzmanību, ka 2014.- 2020.gada plānošanas periodā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma kontekstā ar "ES fondi" saprot Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu; savukārt Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā -  Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda vai Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – ES fondi).

-

Aicinām svītrot no plāna projekta sadaļas "Apzīmējumu un saīsinājumu saraksts" saīsinājumu "ESF" un tā atšifrējumu, jo turpmākajā plāna projekta tekstā neviens no Eiropas Sociālā fonda vai 2021.–2027. gadam plānošanas periodā - Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektiem netiek minēts.
 

-

Plāna projekta 4.rīcības virzienā "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" pie 4.1. pasākuma darbības rezultātam “Digitalizētas un automatizētas atbalsta funkcijas, tādējādi samazinot nepieciešamos cilvēkresursus šo funkciju nodrošināšanai” piedāvājam iekļaut papildu rezultatīvo rādītāju, norādot provizorisko iestāžu skaitu, kas saņem pakalpojumus VPC. Piedāvājam šādu redakciju:

“Vismaz 29 iestādes saņem pakalpojumus VPC”.

Plāna projektā iekļautos rezultatīvos rādītājus aicinām formulēt pozitīvā izteiksmē. Piedāvājam, piemēram, 4.1. pasākuma darbības rezultāta “Analizēts atbalsta funkciju tvērums un izstrādāta šo procesu standartizācijas un centralizācijas stratēģija” rezultatīvo rādītāju formulēt šādā redakcijā:
 

“Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums "Vienoto pakalpojumu centra koncepts", kurā ietverti priekšlikumi, kas izriet no detalizētas, ciešā sadarbībā ar valsts tiešās pārvaldes iestādēm veiktas izpētes”.

Aicinām izvērtēt papildu rezultatīvā rādītāja iekļaušanu plāna projekta 3.rīcības virzienā "Politikas un regulējuma kvalitāte" pie 3.1. pasākuma darbības rezultāta “Valsts finansētie lietišķie pētījumu rezultāti ir ticami, pierādāmi un atbilst pētījumā pielietotajai metodoloģijai, kas veicina to izmantojamību lēmumu pieņemšanā un stiprina uzticēšanos publiskajai pārvaldei” šādā redakcijā:
 

“Valsts finansētie lietišķie pētījumi ir vienoti pieejami un sistematizēti datu bāzē, ērti izmantošanai”.

Aicinām novērst teksta dublēšanos plāna projekta 6.3.sadaļā "Politikas un regulējuma kvalitāte" (27. lpp. otrajā rindkopā un 28. lpp. otrajā rindkopā). 

-

Plāna projekta 1.rīcības virzienā "Vienota un efektīva valsts pārvalde" pie 1.4. pasākuma paredzēts rezultatīvais rādītājs “Ir ieviesta Valsts pārvaldes kvalitātes (izcilības) balva, kuras nolikuma izstrādē un novērtējumā tiek iesaistītas nevaldības organizācijas.”. Lūdzam skaidrot, kam ir paredzēta balva – iestādei vai darbiniekam, kāda būs saņemšanas kārtība, kritēriji, plānotā valsts budžeta 30 000 euro apmērā sadale.

 

-

Plāna projekta 6.1.sadaļā "Vienota un efektīva valsts pārvalde" (18. lpp.) ir norādīts, ka “jāveido vienots valsts pārvaldes darbības rādītāju portāls (darbības monitoringa sistēma)...”. Vēršam uzmanību, ka vispirms būtu jāapzina esošie valsts pārvaldes rīki un publicējamā informācija. Piemēram, informācija par ministriju darbības jomu, galvenajiem pasākumiem, valsts budžetu un to rezultatīvajiem rādītājiem strukturētā veidā ik gadu tiek publicēta Finanšu ministrijas mājas lapā www.fm.gov.lv/lv/2022-gada-valsts-budzeta-strukturetie-paskaidrojumi.
Aicinām izvērtēt, vai ir nepieciešams veidot jaunu portālu un palielināt birokrātisko slogu ministrijām, uzliekot par pienākumu regulāri sniegt informāciju, kas tiek sagatavota, iesniedzot Finanšu ministrijai budžeta pieprasījumus, kā arī sagatavojot svarīgo un aktuālo informāciju par nozari savās mājaslapās.
Vienlaikus izvērtējams Lietuvas parlamenta mājaslapas risinājums ievietot saites uz katras ministrijas mājaslapu un visaktuālāko informāciju https://lrv.lt/en/about-government/ministries-1.
Attiecīgi, izvērtējot augstāk minēto, ir jāprecizē pie1.3. pasākuma norādītā informācija.

-

Atzīmējam, ka plāna projekta 3.sadaļas "Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027.gadam mērķi un uzdevumi" 2. attēlā “Modernizācijas plāna snieguma rādītāji” nav skaidri saprotams formulējums attiecībā uz snieguma rādītāju “Valsts tiešās pārvaldes iestāžu nodarbinātie, kas izmanto Vienoto pakalpojumu centru” - 20%. Lūdzam sniegt skaidrojumu, kas ir domāts ar nodarbināto Vienoto pakalpojuma centra izmantošanu un kā tas tiks aprēķināts, t.i. vai 20% no iestādēm izmanto Vienoto pakalpojuma centru, vai 20% no visiem valsts pārvaldē strādājošajiem izmanto kādus Vienotā pakalpojuma centra pakalpojumus un izvērtēt nepieciešamību pārformulēt snieguma rādītāja nosaukumu, attiecīgi informāciju precizējot arī citur plāna projektā.

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt ar vārdu "plāna" pēc vārdiem "Atveseļošanās fonda" plāna projekta 6.4.sadaļas "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" septītajā rindkopā (31. lpp.).

-

Lūdzam pārbaudīt plāna projekta 2.1. sadaļas "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 - atskats uz īstenošanu" trešajā rindkopā (7. lpp.) norādīto "6" un "8" atsauci un nepieciešamības gadījumā tās koriģēt, kā arī pārbaudīt un veikt attiecīgās korekcijas turpmākajā tekstā, kur tas attiecas, tostarp "23" atsauci plāna 6.1.sadaļas "Vienota un efektīva valsts pārvalde" sestajā rindkopā (19. lpp.).

-

Ja plāna projekta 8.sadaļas “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” 2.2. pasākumu plānots īstenot tikai Atveseļošanas fonda plāna ietvaros, lūdzam precizēt tā īstenošanas gadu no 2027.gada uz 2026.gadu, jo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 18.panta ceturtās daļas i) punktu reformām un investīcijām jābūt pabeigtām līdz 2026. gada 31. augustam. Ja 2.2. pasākumā paredzētās darbības tiks finansētas arī no citiem avotiem, aicinām attiecīgi precizēt  plāna projekta 8.sadaļu (piemēram, papildinot komentāru sadaļu).

-