Atzinums

Norādāms, ka amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ir valsts amatpersonas, kuru amata statuss pēc savas būtības ir ar augstām zināšanu, prasmju un fiziskajām prasībām, amata pienākumu izpildes kvalitātes standartu un atbildību.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrijas skatījumā Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā neatbilst Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs izveidotajai sistēmai.
Līdz ar ko aicinām izvērtēt, vai attiecīgie amatpersonu amati Ieslodzījuma vietu pārvaldē, uz kuriem būtu attiecināms likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums, vispār ir klasificējami kā amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati, un attiecīgi veikt šo amatu pārveidi par civilo darbinieku amatiem. Savukārt, ja izvērtējuma rezultātā tiek secināts, ka attiecīgā amatpersonu amatu pārveide nav iespējama, aicinām izvērtēt iespēju izstrādāt atsevišķu likumu par amatpersonu dienesta gaitu/darbu Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

-

Likumprojektā piedāvātie grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 7.panta pirmās daļas ievaddaļā paredz aizstāt skaitli "40" ar skaitli "50". Proti, pēc būtības ar šādu grozījumu paredzēts mainīt patlaban noteikto maksimālo vecumu personu pieņemšanai dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, pagarinot to no 40 gadiem uz 50 gadiem. Taču jānorāda, ka patlaban Dienesta gaitas likumā noteiktais maksimālais vecums personu pieņemšanai dienestā (40 gadi) ir nesaraujami saistīts ar citām šajā likumā ietvertajām tiesību normām. Piemēram, Dienesta gaitas likuma 7.panta otrā daļa paredz, ka, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas. Tādējādi secināms, ka mainot Dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo vecumu personu pieņemšanai dienestā, proti, pagarinot to no 40 gadiem uz 50 gadiem, šobrīd spēkā esošais Dienesta gaitas likuma 7.panta otrās daļas regulējums pēc būtības zaudē savu jēgu. Līdz ar to nepieciešama sistēmiska pieeja jautājumā, kas saistīts ar Dienesta gaitas likumā noteiktā maksimālā vecuma personu pieņemšanai dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē maiņu.

Likumprojekta anotācijā nav ietverti pamatoti dati,  kas ļautu saskatīt grozījumu lietderību un pienesumu personāla pēc 40 gadu vecuma piesaistīšanai dienestā, nav veikta statistiskas izpēte, kas ļautu pieņemt, ka vecuma grupā no 40-50 gadiem pastāv darbaspēka pieejamība atbilstoši noteiktajām prasībām dienestam, kā arī izvērtēti iespējamie riski. Atbalstot vecuma sliekšņa palielināšanu, var nonākt pie Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestu personālsastāva  “novecošanas”, kas var apdraudēt valsts iekšējo drošību. Līdz ar to ir pamatotas šaubas, vai sagaidāmais rezultāts būs adekvāts ieguldījumiem (atbilstības dienestam un amatam pārbaude, obligātās apmācības) un formāla vecuma sliekšņa palielināšana spēs sasniegt likumprojektā izvirzīto mērķi.
Piemēram, analizējot faktisko situāciju lielākajā Iekšlietu resora iestādē Valsts policijā - dienestā pašlaik ir 230 amatpersonas, kuras ir pagarinājušas dienestu un kuras ir vecākas par 50 gadiem. Savukārt tikai 24 no tām ir vecākas par 55 gadiem. Ņemot vērā to, ka amatpersonai, lai varētu pildīt savus dienesta pienākumus, jāatbilst noteiktām prasībām, kuras tiek izvirzītas viņas veselības stāvoklim, kā arī jābūt atbilstošai fiziskai sagatavotībai, faktiskā situācija liecina, ka, sasniedzot noteiktu vecuma slieksni, ne visos gadījumos amatpersona atbilst šīm izvirzītajām prasībām. Tāpat jāmin, ka, sasniedzot 55 gadu vecumu, turpināt dienestu spēj tās amatpersonas, kuru amata pienākumu izpilde nav saistīta ar tiešu sabiedriskās kārtības sargāšanu un likumpārkāpumu novēršanu, bet vairāk ir saistīta ar noteiktu dienestu un struktūrvienību darba plānošanu, informācijas analīzi, jaunu noziedzības fenomenu izpēti un darba metodiku izstrādi. Savukārt vislielākais cilvēkresursu trūkums Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs ir vērojams tieši amatos, kuru pienākumu izpilde saistīta ar tiešu sabiedriskās kārtības sargāšanu un likumpārkāpumu novēršanu.


 

-

Likumprojektā piedāvātie grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma  7.panta pirmās daļas 2.punktā paredz papildināt minēto tiesību normu aiz vārda "vismaz" ar vārdu "pamatizglītība". Taču jānorāda, ka šādā redakcijā izteikts grozījums veido neizprotamu vārdu virknējumu. Proti, piedāvātais grozījums rada neizpratni attiecībā uz Dienesta gaitas likumā noteikto minimāli nepieciešamās izglītības standartu personu pieņemšanai dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Kā var secināt no  likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.punktā ietvertās informācijas, tad iecerēto grozījumu mērķis ir pazemināt patlaban noteikto minimāli nepieciešamās izglītības standartu. Tātad faktiski Dienesta gaitas likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā vārdi "vismaz vidējā izglītība" būtu aizstājami ar vārdiem "vismaz pamatizglītība".
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt likumprojektu.
Taču vienlaikus jānorāda, ka šobrīd spēkā esošais Dienesta gaitas likumā noteiktais minimāli nepieciešamās izglītības standarts personu pieņemšanai dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir nesaraujami saistīts ar citām šajā likumā noteiktajām prasībām. Piemēram, balstoties uz Dienesta gaitas likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto minimāli nepieciešamās izglītības standartu, Dienesta gaitas likuma 15.panta trešās daļas 1.punktā ir definēta ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam (kas patlaban ir hierarhiski viszemākā līmeņa amats) noteiktā minimālās izglītības prasība. Proti, minētā tiesību norma nosaka, ka ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam amatu aprakstā ir nosakāma prasība pēc vidējās izglītības. Tādējādi secināms, ka neveicot attiecīgus grozījumus arī Dienesta gaitas likuma 15.panta trešās daļas 1.punktā ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošos amatos personas ar pamatizglītību nemaz nav ieceļamas. Tāpat norādāms, ka atbilstoši Dienesta gaitas likuma 21.panta pirmajā punktā noteiktajam speciālo dienesta pakāpi - ierindnieks, var piešķirt tikai tām amatpersonām, kuras, pieņemot dienestā, tiek ieceltas vismaz ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā. Tādējādi secināms, ka šobrīd spēkā esošais Dienesta gaitas likuma regulējums neparedz iespēju personām ar pamatizglītību piešķirt jebkādu speciālo dienesta pakāpi. Līdz ar to nepieciešama sistēmiska pieeja jautājumā, kas saistīts ar Dienesta gaitas likumā noteiktā minimāli nepieciešamās izglītības standarta personu pieņemšanai dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē pazemināšanu.
Likumprojektā ietvertais grozījums dot iespēju iestādes vadītājam noteikt amatus, kuros var pieņemt dienestā personas ar pamatizglītību, nevar tikt īstenots iekšlietu ministrijas padotības iestādēs, jo personai ar pamatizglītību nebūs iespējams patstāvīgi un kvalitatīvi veikt dienesta pienākumus , piemēram  likumā "Par policiju" 9. pantā noteikto vispārīgo pienākumu: ,,Jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei”. Atbilstoši Izglītības likuma 8.1 panta trešās daļas 2. punktam: ,,otrais kvalifikācijas līmenis — spēj uzrādīt pamatzināšanas un izmantot tās vienkāršu praktisku uzdevumu veikšanai konkrētā jomā daļēji patstāvīgi speciālista uzraudzībā”, bet likumā "Par policiju" noteikto pienākumu saturs neatbilst šāda kvalifikācijas līmeņa izglītībai.  Tāpat jānorāda, ka Valsts policijā ir izveidota tāda izglītības sistēma, ka personas ar vidējo izglītību tiek uzņemtas (pieņemot dienestā) Valsts policijas koledžā arodizglītības vai īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, tādējādi personām ar pamatizglītību nebūs nekādu iespēju turpināt dienestu Valsts policijā līdz atbilstošas izglītības ieguvei. Līdzīga situācija ir arī pārējās Iekšlietu resora koledžās.
Arī Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi Nr.264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"  nosaka profesijai (arodam, amatam, specialitātei) atbilstošus pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, un saskaņā ar šo noteikumu 495.4. apakšpunktu Profesiju klasifikatora 494.punktā minēto atsevišķo grupu "3355 Iekšlietu inspektori un izmeklētāji" profesijām atbilstošās kvalifikācijas pamatprasības -  izglītība: augstākā izglītība, atsevišķos gadījumos – vidējā profesionālā izglītība. Bez tam jānorāda, ka Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju” 2.pielikums noteic amatu saimei nepieciešamās izglītības tematisko jomu, savukārt valstī pamatizglītības līmenī nav nodalītas izglītības tematiskās jomas.
Izglītības prasību samazināšana ir vērā ņemams risks attiecībā uz  amatpersonu dienesta pienākumu izpildes kvalitāti, tostarp spēju pilnvērtīgi izprast tiesību aktos noteikto, piemēram, saistībā ar ieroča un speclīdzekļu pielietošanas nosacījumiem

-

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums (turpmāk – Dienesta gaitas likums) paredz personas pieņemšanu dienestā, nevis personas pieņemšanu amatā. Gadījumā, ja netiek ņemti vērā Iekšlietu ministrijas iebildumi un Likumprojektā piedāvātais problēmas risinājums tiks virzīts, aicinām precizēt projektu, nosakot, ka iestādes vadītājs nosaka amatus, uz kuriem dienestā var pieņemt personas, kuras vecākas par 40 gadiem vai personas ar pamatizglītību.
Vienlaicīgi norādām, ka praksē var veidoties situācija, kad persona, kura pieņemta dienestā pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas vai ar pamatizglītību, saistībā ar kādu no Dienesta gaitas likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajiem iemesliem būtu pārceļama uz kādu citu amatu, kas neparedz iespēju tikt pieņemtam dienestā pēc 40 gadu vecuma vai ar pamatizglītību. Lūdzu paskaidrot projekta anotācijā šādu situāciju iespējamo risinājumu, tostarp vērtējot  vai šādā gadījumā pārcelšana ir/nav iespējama. 
 

-

Precizēt likumprojekta nosaukumu  lietojot vārdu "grozījumi" daudzskaitlī.

-

Precizēt norādi par likuma spēkā stāšanās laiku ar konkrētu datumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 18. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 30. punktu, kur noteikts, ka ja nepieciešams, likumprojekta beigās aiz pārejas noteikumiem, bet, ja likumprojekts satur informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, aiz minētās atsauces raksta noteikumus par likuma spēkā stāšanās laiku. Noteikumos par likuma spēkā stāšanās laiku secīgi raksta: vārdus “likums stājas spēkā”; un likuma spēkā stāšanās datumu attiecīgā locījumā vai citu spēkā stāšanās nosacījumu.

-

Anotācijas sadaļā "Pašreizējā situācija" ir minēts, ka esošais vakanču apjoms jau rada risku iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā, rada lielu pārslodzi pārējām amatpersonām un prasa nekavējošu rīcību kardināli jaunā virzienā.
Lai paskaidrotu par rīcību kardināli jaunā virzienā, papildus bez norādītā par vakanču procentuālo apmēru iestādēs ir nepieciešams iekļaut detalizētu informāciju par vakantiem amatiem un to skaitu (vai tie pārsvarā ir amati, kuriem būtu pietiekams pamatizglītības zināšanu līmenis).    
  
 

-

Precizēt tiesību akta lietas numuru saskaņošanas procesā esošajam informatīvajam ziņojumam “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmas pilnveidošanu" (24-TA-961).

Izvērtēt anotācijas sadaļas “Pašreizējā situācija ceturtās rindkopas pēdējā teikumā minētās informācijas iekļaušanu - Tiek piedāvāts pasākumus veikt divos soļos: pirmkārt, pilnveidot un paplašināt sociālo garantiju sistēmu, otrkārt, veikt izmaiņas mēnešalgu noteikšanā un ieviest ikgadējo novērtēšanas prēmiju, ņemot vērā Ministru prezidentes uzdevumu (18.07.2024. Nr.24-MP-96). 


 

-