Atzinums

Lūdzam papildināt noteikumu projektu, paredzot izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” (turpmāk MK kārtības rullis) 52. punktā un nosakot, ka gadījumā, ja tiesību aktu projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu aptrādi informācijas sistēmās, tas ir saskaņojams ar Datu valsts inspekciju (turpmāk - Inspekcija).
 
Inspekcijas kompetence un uzdevumi ir noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk – Datu regula) un Fizisko personu datu apstrādes likumā (turpmāk – Datu apstrādes likums).

Datu regulas 58. panta 3. punkta “b” apakšpunktā cita starpā ietvertas pilnvaras Inspekcijai pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma sniegt atzinumus valsts parlamentam, dalībvalsts valdībai vai – saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem – citām iestādēm un struktūrām, kā arī sabiedrībai par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar personas datu aizsardzību. Saskaņā ar Datu apstrādes likuma 4. panta pirmās daļas 5., 6. un 11. punktu Inspekcijas uzdevumi ir atbilstoši savai kompetencei, piedalīties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt viedokli par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kā arī sniegt ieteikumus un atzinumus, piemēram, par veidojamu datu apstrādes sistēmu vai plānoto personas datu apstrādi. Datu regulā noteikts arī, ka Inspekcija kā uzraudzības iestāde rīkojas pilnīgi neatkarīgi, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar Datu regulu. Tāpat arī Datu apstrādes likumā noteikts, ka Inspekcija ir neatkarīga Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas ir datu uzraudzības iestāde Datu regulas izpratnē un pilda Datu regulā un Datu apstrādes likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā.

Ievērojot minēto, Inspekcijas kā Datu regulas uzraudzības iestādes viens no uzdevumiem ir nodrošināt fizisko personu datu apstrādes tiesiskumu arī piedaloties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē, ja tie skar Inspekcijas kompetences jautājumus, patstāvīgi un neatkarīgi no citām iestādēm sniedzot viedokli un ieteikumus par minētajiem dokumentu projektiem to saskaņošanas procesā.

Minētā uzdevuma pilnvērtīga izpilde nav iespējama, jo MK kārtības ruļļa 52. punktā, kurā ir noteiktas institūcijas ar kurām ministrijām ir jāveic izstrādāto tiesību aktu projektu saskaņošana, Inspekcija nav tieši norādīta. Vienlaikus nepieciešamība veikt saskaņošanu ar Inspekciju, ja tiesību akta projekts skar Inspekcijas kompetences jautājumus, izriet no šo noteikumu 52.2.10. apakšpunkta, kas paredz, ka tiesību aktu projekta saskaņojumu nepieciešams saņemt no citām institūcijām, ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci. Lai arī no minētajām normām izriet tiesisks pienākums ministrijām, virzot TAP portālā tiesību aktu projektus, kas skar Inspekcijas kompetences jautājumus, norādīt Inspekciju kā saskaņošanas institūciju, tomēr praksē šis pienākums bieži vien netiek ievērots, un tas traucē Inspekcijai pilnvērtīgi pildīt Datu regulā un Datu apstrādes likumā tai noteiktos uzdevumus, tostarp nodrošināt fizisko personu datu apstrādes tiesiskumu.
          

-