Projekta ID
23-TA-548Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
25.04.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.4. pasākuma “Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai” projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (23-TA-548) (turpmāk - noteikumu projekts) un sniedz sekojošu viedokli.
Lai arī pašlaik Latvijā gaisa piesārņojuma monitoringam primāri tiek izmantotas references iekārtas (stacijas), kas sniedz ticamus, atkārtojamus un salīdzināmus datus, diemžēl šādas references stacijas gan iekārtu, gan uzturēšanas ziņā ir ļoti dārgas (to apstiprina arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta 2018.gada pētījums “Par Rīgas gaisa kvalitāti vietās ar trūkstošiem datiem, izmantojot tiešsaistes bezvadu sensoru tīklu”, pieejams: https://sus.lv/petijumi/petijums-par-rigas-gaisa-kvalitati-vietas-ar-trukstosiem-datiem-izmantojot-tiessaistes). Šī iemesla dēļ Latvijā joprojām nav pietiekošs gaisa kvalitātes datu pārklājums, tādēļ ne iedzīvotājiem, ne pašvaldībām nav zināmi galvenie piesārņojuma avoti apkaimju, reģionu, pagastu un ciemu līmenī, kā rezultātā nav iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus par aktivitātēm gaisa kvalitātes uzlabošanai, nedz arī izmērīt ieviesto aktivitāšu efektivitāti. Aicinām izvērtēt iespējas un līdzīgi ka citās Eiropas valstīs izmantot jauno tehnoloģiju – kompaktu vides un gaisa kvalitātes sensoru staciju – izvietošanu kā papildinājumu references iekārtām, tādējādi nodrošinot indikatīvus datus nepieciešamā pārklājuma nodrošināšanai. Šādas kompaktas sensoru stacijas ir aptuveni 10 reizes lētākas nekā references iekārtās un to piegādātie dati ir atzīstami par pietiekami ticamiem.
Noteikuma projektā uzsvērts: “Pasākuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus”. Taču atbalstāmo darbību sarakstā nav ietvertas darbības datu apstrādei un attēlošanai tā, lai tie būtu pieejami, ērti lietojami un saprotami kā sabiedrībai, tā uzņēmumiem un citām organizācijām, ko piesārņojuma līmenis var ietekmēt, vai kas varētu būt arī vieni no piesārņojuma radītājiem. Piemēram, šobrīd no gaisa kvalitātes references iekārtām piegādātā informācija ir sadrumstalota, atrodas dažādās platformās un iedzīvotājam grūti uztverama. Aicinām rast risinājumu un attiecīgi papildināt Noteikumus ar atbilstošu attiecināmo darbību – pieejamu un saprotamu datu attēlošanu, un paredzēt šīs darbības izmaksu segšanu.
Ņemot vērā plaša spektra un dažāda veida sensoru (pasīvo, mobilo, valkājamo u.c.) attīstību un pieejamību, aicinām pašvaldību un valsts iestādes, jautājumos, kas attiecas uz tehnoloģiju risinājumiem vides monitoringa jomā, veidot sadarbības ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri pārzina jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un to iespējas, tā veicinot noteikumu projekta mērķu sasniegšanu.
Lai arī pašlaik Latvijā gaisa piesārņojuma monitoringam primāri tiek izmantotas references iekārtas (stacijas), kas sniedz ticamus, atkārtojamus un salīdzināmus datus, diemžēl šādas references stacijas gan iekārtu, gan uzturēšanas ziņā ir ļoti dārgas (to apstiprina arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta 2018.gada pētījums “Par Rīgas gaisa kvalitāti vietās ar trūkstošiem datiem, izmantojot tiešsaistes bezvadu sensoru tīklu”, pieejams: https://sus.lv/petijumi/petijums-par-rigas-gaisa-kvalitati-vietas-ar-trukstosiem-datiem-izmantojot-tiessaistes). Šī iemesla dēļ Latvijā joprojām nav pietiekošs gaisa kvalitātes datu pārklājums, tādēļ ne iedzīvotājiem, ne pašvaldībām nav zināmi galvenie piesārņojuma avoti apkaimju, reģionu, pagastu un ciemu līmenī, kā rezultātā nav iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus par aktivitātēm gaisa kvalitātes uzlabošanai, nedz arī izmērīt ieviesto aktivitāšu efektivitāti. Aicinām izvērtēt iespējas un līdzīgi ka citās Eiropas valstīs izmantot jauno tehnoloģiju – kompaktu vides un gaisa kvalitātes sensoru staciju – izvietošanu kā papildinājumu references iekārtām, tādējādi nodrošinot indikatīvus datus nepieciešamā pārklājuma nodrošināšanai. Šādas kompaktas sensoru stacijas ir aptuveni 10 reizes lētākas nekā references iekārtās un to piegādātie dati ir atzīstami par pietiekami ticamiem.
Noteikuma projektā uzsvērts: “Pasākuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus”. Taču atbalstāmo darbību sarakstā nav ietvertas darbības datu apstrādei un attēlošanai tā, lai tie būtu pieejami, ērti lietojami un saprotami kā sabiedrībai, tā uzņēmumiem un citām organizācijām, ko piesārņojuma līmenis var ietekmēt, vai kas varētu būt arī vieni no piesārņojuma radītājiem. Piemēram, šobrīd no gaisa kvalitātes references iekārtām piegādātā informācija ir sadrumstalota, atrodas dažādās platformās un iedzīvotājam grūti uztverama. Aicinām rast risinājumu un attiecīgi papildināt Noteikumus ar atbilstošu attiecināmo darbību – pieejamu un saprotamu datu attēlošanu, un paredzēt šīs darbības izmaksu segšanu.
Ņemot vērā plaša spektra un dažāda veida sensoru (pasīvo, mobilo, valkājamo u.c.) attīstību un pieejamību, aicinām pašvaldību un valsts iestādes, jautājumos, kas attiecas uz tehnoloģiju risinājumiem vides monitoringa jomā, veidot sadarbības ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri pārzina jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un to iespējas, tā veicinot noteikumu projekta mērķu sasniegšanu.
Piedāvātā redakcija
-