Projekta ID
23-TA-2336Atzinuma sniedzējs
Fonds PLECS
Atzinums iesniegts
01.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Nodibinājums Fonds PLECS ir konceptuāli iebildumi par tiesību aktu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanas noteikumi”
1. Neredzam, kā šāda no LM, IZM un citiem bērnu politikas un stratēģijas dokumentiem atsevišķi stāvoša norise risina anotācijā minēto problēmu, ka šobrīd pastāv sadrumstalota bērnu politika. Aktivitātes īstenošanas nesaistīšana ar IZM, LM un citu ministriju plānošanas dokumentiem šo risku (bērnu politikas sadrumstalotību) nevis risina, bet vērš plašāku.
2. Aktivitātei “Pētījumu platformas izveide un īstenošana nozarē “Demogrāfija un sociālā labklājība”” būtu jābūt integrētai atbilstošajā ministrijā (LM), stiprinot ministrijas analītisko kapacitāti, nevis virzot atrauti, ārpus ministrijas. Tieši ministrijas iekšēji stiprinātā analītiskā kapacitāte labvēlīgi iespaido pārdomātāku un mērķētāku rīcībpolitiku. Ja šādi risinājumi tiek veidoti ārpus ministrijas, tad rodas būtiski zināšanu pārneses riski.
3. Nav īsti skaidra nepieciešamība papildu finansējumam “Diskriminācijas un vardarbības (aizskāruma un pāri darījuma) mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē”. Redzam nepieciešamību pēc izvērtējuma un resursu efektivitātes pamatojuma. Jo jau šobrīd Valsts kanceleja (PKD) finansē projektu KiVa, kas tieši risina šos jautājumus. Jautājums, vai šeit nerodas dubults finansējums vienam un tam pašam projektam, kā arī, projektu pārvaldības un uzraudzības kontekstā nav atrunāta finansējuma demarkācija.
4. Projektā nav definēts budžeta sadalījums projektiem. Līdz ar to nav skaidrs, vai tiks finansēts viens projekts (grants), vai būs saņemtā finansējuma limitācija vienam projektam u.c.. Tas raisa finansējuma pārvaldības un labas prakses riskus – nedefinējot realizējamo projektu skaitu un maksimāli pieejamo finansējumu vienam projektam, veidojas situācija, kad projekta virsvadība nav atklāta, caurskatāma un rodas labvēlīga augsne necaurskatāmiem lēmumiem.
Ieguldījuma un sasniedzamo rādītāju attiecība, un tēmas un projektu sadrumstalotība, no vienas puses projektā norādīts, ka pasākuma mērķa grupa ir:
bērni vecumā līdz 18 gadiem;
- personas, kuru aizgādnībā vai aizbildnībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem;
- adoptētāji, kuru aprūpē bērns nodots pirmsadopcijas aprūpes laikā;
- audžuģimene, arī specializētā audžuģimene (persona vai laulātie), kuru aprūpē nodots bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns;
- bērnu aprūpes iestādes atbildīgais darbinieks, kurš nodrošina bērna aprūpi un audzināšanu;
- cita persona, kuras aprūpē bērns nodots uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt;
- vispārējo izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls;
- vispārējās izglītības iestādes;
- pašvaldības un pašvaldības iestādes;
- darba devēji;
- nevalstiskās organizācijas;
- ģimenes ar bērniem.
Taču tajā pašā laikā pie sasniedzamajiem rādītājiem minēta tikai viena grupa ar izmērāmiem rezultātiem:
- Bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, – 8500.
Tas raisa bažas par noteikumu un finansējuma izlietojuma efektivitāti, nosakot rezultātos vienu grupu, bet kā mērķa grupas iekļaujot plašu sarakstu rodas situācija, kurā apzināti darbs tiks veltīts tikai vienas grupas rezultātu sasniegšanai, pārējās minētās mērķa grupas atstājot novārtā.
6. 15 miljonu investīcijas izpildes kvalitāte noteikti prasa, lai tiktu veiktu veikts arī pēcpārbaudes izvērtējums. Šobrīd projektā ir norādīts, ka šāds izvērtējums netiks veikts.
Tas raisa bažas, ka šis projekts, ja nav virzīts uz rezultātu sasniegšanu un izvērtējumu par sasniegtajiem rezultātiem, faktiski ir ESF+ ‘naudas apgūšanas’ projekts. Tas ir, projekts, kur faktiskie rezultāti nav būtiski, bet nepieciešamība veikt darbības, jo ‘pieejams ESF+ finansējums’.
1. Neredzam, kā šāda no LM, IZM un citiem bērnu politikas un stratēģijas dokumentiem atsevišķi stāvoša norise risina anotācijā minēto problēmu, ka šobrīd pastāv sadrumstalota bērnu politika. Aktivitātes īstenošanas nesaistīšana ar IZM, LM un citu ministriju plānošanas dokumentiem šo risku (bērnu politikas sadrumstalotību) nevis risina, bet vērš plašāku.
2. Aktivitātei “Pētījumu platformas izveide un īstenošana nozarē “Demogrāfija un sociālā labklājība”” būtu jābūt integrētai atbilstošajā ministrijā (LM), stiprinot ministrijas analītisko kapacitāti, nevis virzot atrauti, ārpus ministrijas. Tieši ministrijas iekšēji stiprinātā analītiskā kapacitāte labvēlīgi iespaido pārdomātāku un mērķētāku rīcībpolitiku. Ja šādi risinājumi tiek veidoti ārpus ministrijas, tad rodas būtiski zināšanu pārneses riski.
3. Nav īsti skaidra nepieciešamība papildu finansējumam “Diskriminācijas un vardarbības (aizskāruma un pāri darījuma) mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē”. Redzam nepieciešamību pēc izvērtējuma un resursu efektivitātes pamatojuma. Jo jau šobrīd Valsts kanceleja (PKD) finansē projektu KiVa, kas tieši risina šos jautājumus. Jautājums, vai šeit nerodas dubults finansējums vienam un tam pašam projektam, kā arī, projektu pārvaldības un uzraudzības kontekstā nav atrunāta finansējuma demarkācija.
4. Projektā nav definēts budžeta sadalījums projektiem. Līdz ar to nav skaidrs, vai tiks finansēts viens projekts (grants), vai būs saņemtā finansējuma limitācija vienam projektam u.c.. Tas raisa finansējuma pārvaldības un labas prakses riskus – nedefinējot realizējamo projektu skaitu un maksimāli pieejamo finansējumu vienam projektam, veidojas situācija, kad projekta virsvadība nav atklāta, caurskatāma un rodas labvēlīga augsne necaurskatāmiem lēmumiem.
Ieguldījuma un sasniedzamo rādītāju attiecība, un tēmas un projektu sadrumstalotība, no vienas puses projektā norādīts, ka pasākuma mērķa grupa ir:
bērni vecumā līdz 18 gadiem;
- personas, kuru aizgādnībā vai aizbildnībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem;
- adoptētāji, kuru aprūpē bērns nodots pirmsadopcijas aprūpes laikā;
- audžuģimene, arī specializētā audžuģimene (persona vai laulātie), kuru aprūpē nodots bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns;
- bērnu aprūpes iestādes atbildīgais darbinieks, kurš nodrošina bērna aprūpi un audzināšanu;
- cita persona, kuras aprūpē bērns nodots uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt;
- vispārējo izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls;
- vispārējās izglītības iestādes;
- pašvaldības un pašvaldības iestādes;
- darba devēji;
- nevalstiskās organizācijas;
- ģimenes ar bērniem.
Taču tajā pašā laikā pie sasniedzamajiem rādītājiem minēta tikai viena grupa ar izmērāmiem rezultātiem:
- Bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, – 8500.
Tas raisa bažas par noteikumu un finansējuma izlietojuma efektivitāti, nosakot rezultātos vienu grupu, bet kā mērķa grupas iekļaujot plašu sarakstu rodas situācija, kurā apzināti darbs tiks veltīts tikai vienas grupas rezultātu sasniegšanai, pārējās minētās mērķa grupas atstājot novārtā.
6. 15 miljonu investīcijas izpildes kvalitāte noteikti prasa, lai tiktu veiktu veikts arī pēcpārbaudes izvērtējums. Šobrīd projektā ir norādīts, ka šāds izvērtējums netiks veikts.
Tas raisa bažas, ka šis projekts, ja nav virzīts uz rezultātu sasniegšanu un izvērtējumu par sasniegtajiem rezultātiem, faktiski ir ESF+ ‘naudas apgūšanas’ projekts. Tas ir, projekts, kur faktiskie rezultāti nav būtiski, bet nepieciešamība veikt darbības, jo ‘pieejams ESF+ finansējums’.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Iebildums
15 miljonu investīcijas izpildes kvalitāte noteikti prasa, lai tiktu veiktu veikts arī pēcpārbaudes izvērtējums. Šobrīd projektā ir norādīts, ka šāds izvērtējums netiks veikts.
Tas raisa bažas, ka šis projekts, ja nav virzīts uz rezultātu sasniegšanu un izvērtējumu par sasniegtajiem rezultātiem, faktiski ir ESF+ ‘naudas apgūšanas’ projekts. Tas ir, projekts, kur faktiskie rezultāti nav būtiski, bet nepieciešamība veikt darbības, jo ‘pieejams ESF+ finansējums’.
Tas raisa bažas, ka šis projekts, ja nav virzīts uz rezultātu sasniegšanu un izvērtējumu par sasniegtajiem rezultātiem, faktiski ir ESF+ ‘naudas apgūšanas’ projekts. Tas ir, projekts, kur faktiskie rezultāti nav būtiski, bet nepieciešamība veikt darbības, jo ‘pieejams ESF+ finansējums’.
Piedāvātā redakcija
-