Atzinums

Likumprojektā ietverts termina “brāļu kapi” skaidrojums, norādot, ka ar to tiek saprasta “masveida  karavīru apbedījuma vieta”. Vienlaikus termina “kara upuris” skaidrojumā netiek lietots apzīmējums “karavīrs”, bet gan “bruņoto konfliktu darbību rezultātā mirusi bruņotajiem spēkiem piederīga persona”. Aicinām izvērtēt iespēju abu terminu skaidrojumos pielietot vienotus apzīmējumus.
Tāpat aicinām ņemt vērā, ka no likumprojekta 5. panta trešās daļas izriet, ka brāļu kapos tiks apbedīti kara upuri, nevis tikai karavīri.
Tāpat arī nav saprotams normā lietotā termina “masveida” tvērums, un izvērtējama iespēja to svītrot vai aizstāt.
Aicinām kopumā pārskatīt likumprojektā lietotos terminus un to skaidrojumus, veidojot sasaisti starp terminiem un izpratni par konkrēto objektu atšķirībām.
Papildus vēršam likumprojekta izstrādātāja uzmanību, ka normatīvos tekstus raksta atbilstošā valodā, tajā skaitā lietojot vispārpieņemtus vai citos normatīvajos aktos nostiprinātus terminus, kā to nosaka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2.2. un 2.3.apakšpunkts.

-

Likumprojektā ir skaidrots termins “kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta”. Ja likumprojekta tekstā lieto tikai daļu no termina, tad arī pats termins jāsadala - “kara upuru kapsēta” un “kara upura atsevišķa kapavieta” – un līdz ar to arī atsevišķi jāskaidro.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka arī pašvaldības ir juridiskas personas. Civillikuma 1407. pantā noteikts, ka par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība. Savukārt fiziskas personas un privāto tiesību juridiskas personas iespējams apzīmēt ar terminu "privātpersonas", jo saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 11. punktu privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. Līdz ar to aicinām pārskatīt un precizēt likumprojektā, kā arī anotācijā lietoto terminoloģiju. Ja regulējums netiek attiecināts uz valsts pārvaldi kopumā, bet tikai uz pašvaldībām, tad šajā normā iespējams vārdus “pašvaldības, fiziskas vai juridiskas personas” aizstāt ar vārdiem “pašvaldības vai privātpersonas”.
Papildus vēršam likumprojekta izstrādātāja uzmanību, ka normatīvos tekstus raksta atbilstošā valodā, tajā skaitā lietojot vispārpieņemtus vai citos normatīvajos aktos nostiprinātus terminus, kā to nosaka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2.2. un 2.3.apakšpunkts.

-

Aicinām ņemt vērā, ka arī termins “piederīgo kapi” nav skaidrots ne citā likumā, ne pašā likumprojektā. Nepieciešams svītrot norādi “vai paplašinājusi esošo kapsētas teritoriju”, jo arī paplašināta kapsētas teritorija joprojām ir kapsētas teritorija. Tāpat nepieciešams skaidrot termina “masveida kapa vieta” saturu.

-

Aicinām pārskatīt likumprojekta 6. pantā un pārējā likumprojekta un likumprojekta anotācijas tekstā lietoto terminu “kapavieta” (lietots gan “kapavieta”, gan “kapuvieta”). Ministrijas ieskatā atbilstošs termins ir “kapavieta”. Šāds termins lietots arī likuma “Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem” regulējumā.
Papildus vēršam likumprojekta izstrādātāja uzmanību, ka normatīvos tekstus raksta atbilstošā valodā, tajā skaitā lietojot vispārpieņemtus vai citos normatīvajos aktos nostiprinātus terminus, kā to nosaka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2.2. un 2.3.apakšpunkts.

-

Nepieciešams pārskatīt likumprojekta normas redakciju, svītrojot norādi “uz kura zemes atrodas apbedījums”. Tāpat ministrijas ieskatā personu, kurai pieder (vai ir valdījumā) nekustamais īpašums, kurā atrodas apbedījums, nebūtu korekti dēvēt par kapavietas īpašnieku.
 

Ikvienai personai, kuras īpašumā (valdījumā) esošā nekustamajā īpašumā atrodas kara upuru apbedījums, ir pienākums nodrošināt kara upuru kapsētas vai atsevišķas kapuvietas saglabāšanu un uzturēšanu atbilstoši šī likuma mērķim.

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. Papildus aicinām ņemt vērā, ka arī informatīvos nolūkos sniegta informācija ir uzskatāma par administratīvo slogu.
Tāpat anotācijā nepieciešams skaidrot, kas būtu saprotams ar norādi -  “pēc iespējas informēt”.
Ņemot vērā likumprojekta izstrādātāja sniegto skaidrojumu, aicinām izvērtēt iespēju attiecīgi precizēt arī likumprojekta normu, jo ar bojājumiem pašiem par sevi tiek saprasti jebkādi, nevis tikai cilvēku nodarīti bojājumi (piemēram, dabas apstākļu radīti bojājumi). Turklāt izvērtējama nepieciešamība informēt komisiju par jebkuru prettiesisku darbību konkrētajā vietā, jo prettiesiskas darbības var būt arī tādas, kuru rezultātā netiek nodarīts bojājums kara upuru kapsētai vai kapavietai. Līdz ar to nebūtu pamatoti izdalīt atsevišķi bojājumu un prettiesisku darbību.

-

Lūgums precizēt, kas ir saprotams ar “attiecīgās pašvaldības noteiktajām ierīkošanas un uzturēšanas prasībām”. Ja šī norma ir domāta kā pilnvarojums, lai pašvaldība izdotu saistošos noteikumus konkrētu prasību noteikšanai, tad aicinām ņemt vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra protokollēmuma “Informatīvais ziņojums “Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu”” (protokols Nr. 55, 37. §) 3. punktam visām ministrijām, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu. Turklāt pilnvarojums likumprojektā ietverams atsevišķā normā, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 52., 54. punktam.

-

Lūdzam precizēt pārejas noteikumu normu, jo nav noteiktības par norādīto personu pienākumu zināt šādu informāciju, kā arī sniegt šādu informāciju. Vienlaikus precizējama normā lietotā terminoloģija, ievērojot, ka pašvaldības arī ir juridiskas personas, taču tās ir publiskas personas, savukārt fiziskās personas un privāto tiesību juridiskās personas ir privātpersonas.
Papildus vēršam likumprojekta izstrādātāja uzmanību, ka normatīvos tekstus raksta atbilstošā valodā, tajā skaitā lietojot vispārpieņemtus vai citos normatīvajos aktos nostiprinātus terminus, kā to nosaka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2.2. un 2.3.apakšpunkts.

-

Lūdzam lietot atbilstošu terminu (apbedījumu nevis apbedījuma vietas). Papildus aicinām svītrot vārdu “vietējām” arī likumprojekta anotācijā. Kā norādīts jau iepriekš - valstī ir viena līmeņa pašvaldības.

-

Atkārtoti aicinām ņemt vērā, ka likumprojekts pietiekami neregulē deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildes kārtību. Tāpat joprojām nav noteiktības par šīs pilnvarotās personas mijiedarbību ar komisiju, vai, ja deleģēšanas gadījumā komisija var netikt veidota, tad nav saskatāms pamatojums šādas komisijas izveidi un sastāvu noteikt likumprojektā.
Aicinām likumprojekta anotācijā detalizēti aprakstīt pārvaldes uzdevumu izpildes kārtību un pilnvarotās personas un komisijas mijiedarbību, proti, kāda loma pārvaldes uzdevumu izpildē ir komisijai, ja šie ir likumprojektā noteikti kā komisijas uzdevumi. Kādā daļā tie tiek deleģēti pilnvarotajai personai un kā ir plānota komisijas un pilnvarotās personas sadarbība.

-