Atzinums

Precizēt likumprojekta 5.panta saturu, paredzot tajā grozījumu izdarīšanu arī spēkā esošajā Ceļu satiksmes likuma 83.panta otrajā daļā. Proti, aicinām papildināt likumprojekta 5.pantu ar tekstu šādā redakcijā: "Papildināt 83.panta otro daļu aiz skaitļa un vārdiem "72.panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā" ar skaitli un vārdu "72.¹pantā"." Norādāms, ka Valsts robežsardzes amatpersonas, pildot savus dienesta pienākumus, ikdienā uz ceļiem veic arī transportlīdzekļu apturēšanu, lai īstenotu attiecīgus ārējos normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus. Tādējādi pastāv salīdzinoši liela varbūtība, ka Valsts robežsardzes amatpersonu redzeslokā var nonākt arī ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrēts transportlīdzeklis, kura izmantošana Latvijā nebūs deklarēta noteiktajā kārtībā. Lai šādās situācijās nevajadzētu piesaistīt jau tā ierobežotos Valsts policijas cilvēkresursus, nepieciešams paplašināt Valsts robežsardzes amatpersonu tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu arī par likumprojekta 4.pantā ietvertajā 72.¹pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, par transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanas noteikumu pārkāpšanu.
Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai likumprojekta 5.pantā nebūtu paredzama arī attiecīgu grozījumu izdarīšana spēkā esošajā Ceļu satiksmes likuma 83.panta trešajā un ceturtajā daļā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma un Autopārvadājumu likuma regulējumam attiecīgus kontroles (uzraudzības) pasākumus uz ceļiem īsteno arī pašvaldības policijas un pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersonas, tostarp pašvaldības policijas amatpersonas ir tiesīgas fiksēt ceļu satiksmes pārkāpumus ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Līdz ar to Iekšlietu ministrijas ieskatā gan pašvaldības policijas, gan arī pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersonas būtu netiešā veidā iesaistāmas arī transportlīdzekļu deklarēšanas pienākuma izpildes uzraudzībā, attiecīgi piešķirot tām tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu par transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanas noteikumu pārkāpšanu.

-

Precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta ceturtās daļas regulējumu. Vēršama uzmanība, ka atbilstoši likumprojekta 1.pantā piedāvātajam 9.¹panta trešās daļas 4.punkta regulējumam, veicot ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu tā izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā, norādāmas ziņas par transportlīdzekļa īpašnieku/turētāju. Iekšlietu ministrijas ieskatā attiecīgais subjekts arī būs saucams pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes pārkāpumu, kas izdarīts ar šo transportlīdzekli un fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Un tieši minētajam subjektam būtu nosūtāmi visi ar konkrēto pārkāpuma lietu saistītie procesuālie dokumenti un paziņojumi. Līdz ar to nepieciešams attiecīgi precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 9.¹panta ceturtajā daļā norādīto subjektu.
Vienlaikus norādāms, ka attiecīgajam pie administratīvās atbildības saucamajam subjektam ne vienmēr būs korespondences adrese Latvijā. Tāpēc likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 9.¹panta ceturtajā daļā nepieciešams paredzēt, ka visi ar konkrēto pārkāpuma lietu saistītie procesuālie dokumenti un paziņojumi šādam subjektam nosūtāmi uz norādīto korespondences adresi ārvalstīs.
Ņemot vērā minēto, papildus nepieciešams precizēt arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā norādīto informāciju saistībā ar subjektu, kurš būs saucams pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes pārkāpumu, kas izdarīts ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli un fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

-

Precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta trešās daļas 4.punkta regulējumu. Norādāms, ka patlaban šajā tiesību normā minētais ziņu kopums nav pietiekams, lai varētu identificēt konkrētu pie administratīvās atbildības saucamo fizisko personu. Vienlaikus norādāms, ka transportlīdzekļa īpašnieks/turētājs var būt arī juridiskā persona, bet šajā tiesību normā minētais ziņu kopums patlaban nemaz neparedz iespēju norādīt konkrētu pie administratīvās atbildības saucamo juridisko personu identificējošu informāciju. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 80.panta regulējumam procesuālajos dokumentos par fizisko personu norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam - dzimšanas datumu), deklarēto dzīvesvietu (ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, - norādīto dzīvesvietu), elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir), tālruņa numuru, bet par juridisko personu norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī ziņas par juridiskās personas pārstāvi. Iekšlietu ministrijas ieskatā minētais būtu tas iespējamais ziņu kopums, kas, deklarējot ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, būtu norādāms attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku/turētāju.

-

Aizstāt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 9.¹panta otrajā daļā vārdus "Transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā ir atļauta, ja ir deklarēta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē" ar vārdiem "Transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanu veic", tādējādi novēršot šajā tiesību normā ietvertā regulējuma dublēšanos ar likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta pirmās daļas regulējumu.

-

Izslēgt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 9.¹panta pirmajā daļā vārdus "kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā". Atkārtoti norādām, ka Iekšlietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams deklarēt ikviena ārvalstīs, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, neatkarīgi no tā, vai personai, kura izmanto šādu transportlīdzekli, ir vai nav deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Pats fakts, ka personai, kura dalībai ceļu satiksmē Latvijā izmanto ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā, nekādi nodod iespēju saistīt šādu personu ar kādu konkrētu ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli. Proti, šāds dzīvesvietas deklarēšanas fakts nedod iespēju identificēt to personu, kura ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli ir izdarījusi ceļu satiksmes pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Vienlaikus norādāms, ka Iekšlietu ministrijas ieskatā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksāšanas institūts nekādi nav sasaistāms ar likumprojektā paredzēto transportlīdzekļa deklarēšanas institūtu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 3.panta regulējumam saistībā ar personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir maksājams tikai par M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu. Savukārt pati transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksāšana nevar tikt uzskatīta par ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, ja par to nav tiešas norādes ārējos normatīvajos aktos.

-

Aizstāt likumprojekta 4.pantā piedāvātajā 72.¹pantā vārdus "Par transportlīdzekļa izmantošanu" ar vārdiem "Par tāda ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu", tādējādi konkretizējot šajā tiesību normā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu un nodrošinot tā atbilstību likumprojekta 1.pantā piedāvātajam 9.¹panta regulējumam.

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā minēts, ka: "Lai informētu sabiedrību par jauno regulējumu, CSDD plāno īstenot informatīvas aktivitātes masu saziņas līdzekļos un sociālajos medijos, īpašu uzrunājot trešo valstu piederīgos Latvijā, piemēram, dažādās sociālo mediju mērķgrupās. Pienākuma veikšanai attiecībā uz personām, kas jau piedalās ceļu satiksmē Latvijā noteikts pārejas periods - viens mēnesis, kas ir saprātīgs termiņš informācijas par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā iegūšanai un deklarēšanas veikšanai." Vēršam uzmanību, ka likumprojektā nekāds pārejas periods attiecībā uz minēto nav noteikts.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā norādīto informāciju.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3.sadaļā norādīto statistisko informāciju par trešajā valstī reģistrētu automobiļu izdarītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem. Vēršam uzmanību, ka:
1) no 2024.gada 15.februāra Latvijā (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Tādējādi statistiskā informācija par pārkāpumiem, kas izdarīti ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem iepriekšējā periodā vairs nevar kalpot kā objektīvs pamatojums likumprojektā paredzētajam regulējumam;
2) apgalvojums par to, ka ar trešajā valstī reģistrētiem automobiļiem izdarīto atkārtoto pārkāpumu skaits turpina pieaugt nav korekts, jo no statistiskās informācijas secināms, ka kopš 2022.gada tas samazinās.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā norādīto informāciju. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz personas pienākumu deklarēt ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā neparedz Valsts policijas amatpersonu iesaisti šī pienākuma izpildes nodrošināšanā. Līdz ar to norāde par to no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) ir svītrojama.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas 2.1.punktā norādīto informāciju. Vēršam uzmanību, ka ne likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz personas pienākumu deklarēt ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, ne arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļā norādītā informācija saistībā ar šo regulējumu nekādi neliecina par to, ka minēto regulējumu būtu paredzēts attiecināt tikai uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem. Līdz ar to norāde par to ir svītrojama arī no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas 2.1.punkta.

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā minēts, ka: "Attiecībā uz personu, kura deklarēta kā trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs, valdītājs vai vadītājs, piemērojami likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" plānotie 162. panta nosacījumi par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam)." Turpat arī minēts, ka: "Lai datus iekļautu Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, plānots ar atbilstošu regulējumu papildināt Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumus Nr. 185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi", kas noteiktu datu apstrādes mērķi, datu veidu un apjomu utt."
Līdz ar to nepieciešams papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.sadaļu ar informāciju par likumprojekta ietekmi uz attiecīgiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 7.sadaļas 7.5.punktā norādīto informāciju. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz personas pienākumu deklarēt ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā neparedz Valsts policijas amatpersonu iesaisti šī pienākuma izpildes nodrošināšanā. Līdz ar to norāde par to no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) ir svītrojama.

-