Atzinums

Lūdzam saglabāt vienotas atlīdzības noteikšanas principus attiecībā par amatiem, kas noteikti likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6. panta ceturtās daļas 2. punktā, proti – pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu veikšanai.
Īpaši būtiski tas ir veselības jomas kapitālsabiedrībām,  kurās  valdes sastāvs nav pilnvērtīgs bez pārstāvja ar medicīnas kompetenci. Šādu profesionāļu klātbūtne valdē (ar medicīnas izglītību un pieredzi) nodrošina stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā izpratni par nozari, vienlaikus veicinot ārstniecības procesa, pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes attīstību.
Tajā pašā laikā ārstiem, kuri ieņem amatus valdes sastāvā, ir būtiski saglabāt ārsta sertifikātu, ko saskaņā ar normatīvajiem aktiem iespējams uzturēt praktizējot ārsta profesijā. Tādējādi amatu savienošana nav tikai personīga izvēle, bet nepieciešama, lai nodrošinātu profesionālās kvalifikācijas saglabāšanu. Nereti kapitālsabiedrības valdē darbojas valdes loceklis, kurš ir ārstniecības persona konkrētajā kapitālsabiedrībā vai arī līdz valdes locekļa amatam vadījis kādu no šīs kapitālsabiedrības struktūrvienībām. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam saglabāt iespēju veselības aprūpes nozares profesionāļiem savienot valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu ar darba pienākumu veikšanu, kas saistīti ar ārstniecību, ievērojot jau pastāvošos interešu konflikta novēršanas noteikumus, un par to saņemot mēneša atlīdzību vienotās atlīdzības ietvarā. 
 

-

Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. pantam liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šādu kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 50 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
Vēršam uzmanību, ka, piemēram - SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS), kas ir publiskas personas atkarīga nekomerciāla kapitālsabiedrība, ir viens no valstī lielākajiem uzņēmumiem (neto apgrozījums sasniedz 261 milj.eiro, bilances kopsumma – 245 milj. eiro, un darbinieku skaits – 5079). Tādējādi RAKUS kā liela kapitālsabiedrība vairāk kā piecas reizes pārsniedz lielas kapitālsabiedrības neto apgrozījuma robežvērtību, gandrīz 10 reizes pārsniedz bilances robežvērtību un vairāk kā 20 reizes pārsniedz darbinieku skaita robežvērtību. Lielas kapitālsabiedrības robežvērtības pārsniedz arī VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (bilances robežvērtību 11,1 reizes, neto apgrozījuma robežvērtību 4 reizes, darbinieku skaita robežvērtību 13,5 reizes) un VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (bilances robežvērtību 5 reizes, neto apgrozījuma robežvērtību 1,7 reizes, darbinieku skaita robežvērtību 8,2 reizes).
Veselības ministrijas ieskatā nav  korekti  publiskas personas atkarīgas nekomerciālas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai (tostarp, prēmijai) piemērojamo koeficientu noteikt atšķirīgu (zemāku) salīdzinot ar publiskas personas atkarīgām komerciālām kapitālsabiedrībām. Minētais rada situāciju, ka nekomerciāla kapitālsabiedrība savā veidā tiek padarīta par mazāk vērtīgu, neskatoties uz tās īpaši lielajiem  mērogiem un darbības nozīmīgumu. 
Šāds atlīdzības koeficienta sadalījums ir nevienlīdzīgs un negodīgs arī tādēļ, ka augstāks mēneša atlīdzības koeficients tiek piemērots tām publiskas personas atkarīgām komerciālām kapitālsabiedrībām, kuru rādītāji tikai nedaudz pārsniedz lielas kapitālsabiedrības statusa noteikšanai paredzētās robežvērtības.
Vienlaikus atšķirīga koeficienta noteikšanā netiek ņemta vērā nozare, kurā darbojas attiecīgā kapitālsabiedrība. Lai arī veselības jomas kapitālsabiedrībās lielāko apgrozījuma daļu veido valsts budžeta līdzekļi, tajā pašā laikā tā ir nozare, kuras kapitālsabiedrību vadītājiem  jāatbilst augstas profesionalitātes un kvalifikācijas prasībām, kas neapšaubāmi  ir saistīts ar  augstu un konkurētspējīgu atalgojuma līmeni.
Noteikumu projekta  anotācijā nav skaidrots kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāju mēneša atlīdzības koeficientu atšķirības pamatojums.

 

-

Noteikumu projekta 1. pielikumā noteiktais valdes locekļu skaits – maksimums divi valdes locekļi – no publiskas personas atkarīgai nekomerciālai kapitālsabiedrībai ir nesamērīgi mazs, ņemot vērā lielu kapitālsabiedrību strukturālu sarežģītību un sabiedrisko nozīmīgumu.
Piemēram, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir Latvijas lielākā slimnīca, un viens no valstī lielākajiem uzņēmumiem,  kura neto apgrozījums sasniedz 260 997 739 eiro, bilances kopsumma – 244 829 007 eiro, un darbinieku skaits – 5079. Šādi rādītāji uzliek ārkārtīgi augstu pārvaldības atbildību. Tik lielas organizācijas efektīva vadība ar tikai diviem valdes locekļiem praktiski nav realizējama bez būtiskiem riskiem stratēģiskajā vadībā, operacionālajā izpildē un kvalitātes nodrošināšanā.
Turklāt šādas kapitālsabiedrības ne tikai sniedz medicīniskos pakalpojumus, bet vienlaikus īsteno arī izglītības un zinātnes funkcijas, nodrošina nepārtrauktu neatliekamās palīdzības pieejamību, īsteno Eiropas Savienības un valsts finansētus infrastruktūras projektus, kā arī funkcionē kā kritiskās infrastruktūras objekti. Šo uzdevumu dažādība un intensitāte prasa specializētus kompetenču virzienus valdē, proti, finanses, ārstniecība, cilvēkresursi, pārmaiņu vadība, lielie infrastruktūras projekti, ko objektīvi nav iespējams nodrošināt divu valdes locekļu sastāvā.
Lai arī noteikumu projektā paredzēti pieci padomes locekļi (maksimālais skaits), jāņem vērā, ka padome darbojas nepilna laika režīmā un tās locekļi bieži vien pilda arī citus pienākumus, tostarp amatus citās institūcijās. Tādējādi ne vienmēr ir iespējams nodrošināt padziļinātu ikdienas stratēģisko uzraudzību, kas būtu līdzsvarota ar pienācīgu izpildinstitūcijas kapacitāti. Nepietiekams valdes locekļu skaits būtiski apgrūtina arī risku pārvaldību, krīzes vadību un operatīvu lēmumu pieņemšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam pārskatīt valdes locekļu skaita noteikšanu nevis pēc formālas klasifikācijas, bet balstoties uz kapitālsabiedrības faktisko apjomu, funkciju sarežģītību un ietekmi uz sabiedrību, it īpaši veselības aprūpes nozarē. 
Noteikumu projekta anotācijā nav sniegts nekāds skaidrojums un argumentācija - cik efektīvi ir pārvaldīt lielu kapitālsabiedrību divu valdes locekļu sastāvā. 
 

-

Veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrībām ir būtiska loma valsts veselības aprūpes sistēmā. Tās ne tikai sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī veic augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības funkcijas, tādējādi veicinot nozares attīstību un jauno medicīnas speciālistu sagatavošanu.
Klīniskās universitātes slimnīcas īpaši izceļas ar intensīvu darbību – tās ikdienā apkalpo lielu pacientu skaitu, nodrošina būtiskus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus augstas noslodzes apstākļos, kā arī vienlaikus īsteno vērienīgus infrastruktūras attīstības projektus, kuru izmaksas nereti pārsniedz vairākus miljonus eiro.
Ņemot vērā šo kapitālsabiedrību darbības mērogu un sarežģītību, tās nav tieši salīdzināmas ar līdzīga lieluma privātā sektora uzņēmumiem vai citiem veselības aprūpes nozares dalībniekiem.
Izvērtējot šo kapitālsabiedrību valdes locekļu mēneša atlīdzību, ir būtiski ņemt vērā šādus aspektus:
- funkciju apjomu un sabiedrisko nozīmīgumu, tostarp kritiskās infrastruktūras nodrošināšanu;
- darba intensitāti, piemēram, ārstēto pacientu skaitu gada griezumā, neatliekamās palīdzības apjomu un realizēto infrastruktūras projektu īstenošanu.
Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, ir pamatoti apsvērt iespēju noteikt šīm kapitālsabiedrībām atšķirīgu atlīdzības aprēķina koeficientu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un motivējošu atalgojumu, kas atbilst gan amata atbildības līmenim, gan sabiedrībai sniegto pakalpojumu nozīmīgumam. Veselības jomas kapitālsabiedrību vadībai jābūt profesionāli kompetentai, lai nodrošinātu augstu pārvaldības kvalitāti, efektīvu resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību.
 

-