Projekta ID
24-TA-2735Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
29.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
LLPA pievienojas Valmieras novada attīstības pārvaldes sniegtajam iebildumam.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plāna projekts
Iebildums
Par: Šī brīža izstrādātajā Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam nav ietvertas atsevišķas Zemgales un Vidzemes plānošanas reģionu novadu administratīvās teritorijas, kas robežojas ar kādu no Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām - Jēkabpils, Gulbenes, Madonas, Valkas, Varakļānu, Smiltenes un Valmieras novadi un kam ir izteiktākas negatīvas sociālekonomiskās attīstības tendences, t.i., šīs teritorijas ir ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām līdzīgiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un ģeotelpiskajiem izaicinājumiem, salīdzinot ar citām Latvijas pašvaldībām, tām novērojamas izteiktākas reģionālās atšķirības.
Jēkabpils novada pašvaldība iebilst, ka Jēkabpils novada teritorijā nav paredzēti ne kādi drošības stiprināšanas pasākumi. Jo saskaņā ar sākotnēji izstrādāto un 31.01.2024. VARAM iesniegto Informatīvo ziņojumu “Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā” kā Latvijas Austrumu pierobeža tika definēta Latgales plānošanas reģiona teritorija un Alūksnes novada teritorija. Papildus ir iekļautas arī atsevišķas Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu novadu administratīvās teritorijas, kas robežojas ar kādu no Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām - Jēkabpils, Gulbenes, Madonas, Valkas, Varakļānu, Smiltenes un Valmieras novadi un kam ir izteiktākas negatīvas sociālekonomiskās attīstības tendences, t.i., šīs teritorijas ir ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām līdzīgiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un ģeotelpiskajiem izaicinājumiem, salīdzinot ar citām Latvijas pašvaldībām, tām novērojamas izteiktākas reģionālās atšķirības.
Vienlaikus Rīcības plāna izstrādes ietvaros sagatavotājā padziļinātajā sociālekonomiskā analīzē pašvaldību dalījumā par teritorijām, kuras iekļautas Latgales plānošanas reģionā (Daugavpils valstspilsēta, Rēzeknes valstspilsēta, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads) un kuras robežojas ar kādu no Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām (no Vidzemes plānošanas reģiona – Alūksnes novads, Gulbenes novads, Madonas novads, Smiltenes novads, Varakļānu novads, bet no Zemgales plānošanas reģiona – Jēkabpils novads), lai noskaidrotu, kuras teritorijas būtu attiecināmas Latvijas Austrumu pierobežai jeb teritorijas ar līdzīgiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un ģeotelpiskajiem izaicinājumiem Jēkabpils novada sociālekonomisko rādītāju vērtības lielākajā daļā no izvēlētajiem faktoriem ir labākas nekā Latvijas Austrumu pierobežas teritoriju gadījumā un tādēļ nav iekļauta. Iebilstam, jo plāna mērķis nav tikai ekonomikas stiprināšana, bet arī teritorijas un iedzīvotāju aizsardzība. Jēkabpils novadā tiek izveidota lielākā Latvijas militārā bāze tās apsaimniekošanai ir nepieciešami līdzekļi atbalstāmās infrastruktūras izbūvē. Kā arī no investoru viedokļa raugoties šādas bāzes izbūve nav veicinošs faktos, bet gan apdraudējums, jo norāda militāra apdraudējuma gadījumā uz pirmo frontes līniju.
Jēkabpils novada pašvaldība iebilst, ka Jēkabpils novada teritorijā nav paredzēti ne kādi drošības stiprināšanas pasākumi. Jo saskaņā ar sākotnēji izstrādāto un 31.01.2024. VARAM iesniegto Informatīvo ziņojumu “Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā” kā Latvijas Austrumu pierobeža tika definēta Latgales plānošanas reģiona teritorija un Alūksnes novada teritorija. Papildus ir iekļautas arī atsevišķas Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu novadu administratīvās teritorijas, kas robežojas ar kādu no Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām - Jēkabpils, Gulbenes, Madonas, Valkas, Varakļānu, Smiltenes un Valmieras novadi un kam ir izteiktākas negatīvas sociālekonomiskās attīstības tendences, t.i., šīs teritorijas ir ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām līdzīgiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un ģeotelpiskajiem izaicinājumiem, salīdzinot ar citām Latvijas pašvaldībām, tām novērojamas izteiktākas reģionālās atšķirības.
Vienlaikus Rīcības plāna izstrādes ietvaros sagatavotājā padziļinātajā sociālekonomiskā analīzē pašvaldību dalījumā par teritorijām, kuras iekļautas Latgales plānošanas reģionā (Daugavpils valstspilsēta, Rēzeknes valstspilsēta, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads) un kuras robežojas ar kādu no Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām (no Vidzemes plānošanas reģiona – Alūksnes novads, Gulbenes novads, Madonas novads, Smiltenes novads, Varakļānu novads, bet no Zemgales plānošanas reģiona – Jēkabpils novads), lai noskaidrotu, kuras teritorijas būtu attiecināmas Latvijas Austrumu pierobežai jeb teritorijas ar līdzīgiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un ģeotelpiskajiem izaicinājumiem Jēkabpils novada sociālekonomisko rādītāju vērtības lielākajā daļā no izvēlētajiem faktoriem ir labākas nekā Latvijas Austrumu pierobežas teritoriju gadījumā un tādēļ nav iekļauta. Iebilstam, jo plāna mērķis nav tikai ekonomikas stiprināšana, bet arī teritorijas un iedzīvotāju aizsardzība. Jēkabpils novadā tiek izveidota lielākā Latvijas militārā bāze tās apsaimniekošanai ir nepieciešami līdzekļi atbalstāmās infrastruktūras izbūvē. Kā arī no investoru viedokļa raugoties šādas bāzes izbūve nav veicinošs faktos, bet gan apdraudējums, jo norāda militāra apdraudējuma gadījumā uz pirmo frontes līniju.
Piedāvātā redakcija
-