Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība ir izvērtējusi Ekonomikas ministrijas izstrādāto Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2026.–2027. gadam (turpmāk – Rīcības plāns) un konstatē, ka vairākos pasākumos pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) tiek noteikta būtiska līdzatbildība vai pat faktiska īstenošanas loma, nenodrošinot atbilstošu, prognozējamu un mērķētu finansējumu, kā arī neparedzot papildu administratīvās kapacitātes stiprināšanu pašvaldību līmenī.
Rīcības plānā sistemātiski izmantotais formulējums “esošo valsts budžeta līdzekļu un ESF+ finansējuma ietvaros” pašvaldībām nenodrošina pietiekamu tiesisko un finanšu skaidrību par reāli izpildāmiem pienākumiem, kā arī nerada pārliecību par pasākumu ilgtspējīgu īstenošanu. LPS uzskata, ka šāda pieeja neatbilst pašvaldību autonomijas principam, fiskālās neitralitātes principam un labas pārvaldības prasībām, jo jauni uzdevumi tiek uzlikti bez atbilstoša finansējuma nodrošinājuma.
LPS īpaši akcentē Rīcības plāna 1.2.1.1. punktu “Izdevumu palielināšana pašvaldībās STEM interešu izglītības jomā”, kurā pašvaldībām tiek noteikts pienākums palielināt izdevumus, nenosakot ne finansējuma apjomu, ne tā piešķiršanas mehānismu. 
Vienlaikus LPS uzsver, ka programmas “STEM skolas soma” paplašināšana ir valsts līmeņa politikas instruments, kura saturiskā attīstība, uzņēmumu piesaiste un piedāvājuma veidošana neietilpst pašvaldību kompetencē, līdz ar to šajā jomā pašvaldībām nevar tikt uzlikta atbildība par valsts politikas rezultātiem.
Tāpat LPS iebilst pret Rīcības plāna 1.3.1.1. punktu “Lielāka atbildība pašvaldību izglītības pārvaldēm”, kurā paredzēta būtiska pašvaldību atbildības paplašināšana par izglītības kvalitātes rādītājiem, pedagogu sagatavotību, materiāltehnisko nodrošinājumu, eksāmenu rezultātiem un izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām. LPS vērš uzmanību, ka minētie rādītāji nav tiešā pašvaldību ietekmē, jo tos nosaka valsts izglītības saturs, centralizētā eksāmenu sistēma, pedagogu sagatavošanas un profesionālās pilnveides politika, kā arī tie ir būtiski atkarīgi no demogrāfiskiem, sociālekonomiskiem un reģionāliem faktoriem.
LPS uzskata, ka 1.3.1.1. punktā paredzētā “lielākā atbildība” pašvaldību izglītības pārvaldēm nav samērīga ar to faktiskajām pilnvarām un pieejamajiem resursiem. Pašvaldības nevar uzņemties atbildību par izglītības sistēmas rezultātiem, kurus nosaka valsts politikas lēmumi, normatīvais regulējums un centralizēti procesi. Bez skaidri definēta valsts atbalsta mehānisma šis pasākums rada nepamatotu atbildības pārlikšanu uz pašvaldību līmeni.
 

-