Atzinums

LPS iepazinās ar izziņā sniegto skaidrojumu, ka darbs ar jaunatni ir pašvaldības autonomā funkcija atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktam un ka pašvaldībai kā šīs funkcijas īstenotājai ir jānodrošina darbā ar jaunatni iesaistīto personu dalība profesionalizācijas procesā.
LPS pozitīvi vērtē, ka saskaņā ar izziņā sniegto informāciju jaunatnes darbinieku mācību programmu īstenošanas izmaksas plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr LPS nepiekrīt secinājumam, ka minētais apstāklis pats par sevi novērš nepieciešamību izvērtēt noteikumu projektā paredzēto prasību samērīgumu un potenciālo ietekmi uz pašvaldībām.
LPS ieskatā pašvaldības autonomās funkcijas būtība ir pašvaldības tiesības un atbildība patstāvīgi organizēt attiecīgās funkcijas izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Līdz ar to autonoma funkcija nozīmē ne tikai pienākumu nodrošināt attiecīgo pakalpojumu, bet arī noteiktu rīcības brīvību izvēlēties funkcijas īstenošanas organizatorisko modeli un personālresursu risinājumus.
Lai arī mācību programmu izmaksas plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem, regulējuma ieviešana pašvaldībām var radīt citas faktiskas izmaksas un organizatorisku slogu. No izziņā sniegtajiem skaidrojumiem izriet, ka jaunatnes darbinieku mācību programma tiks īstenota klātienē, līdz ar to pašvaldībām būs jāsedz ar darbinieku dalību mācībās saistītie komandējumu, transporta, uzturēšanās un darba organizācijas izdevumi. Īpaši būtiska šī ietekme var būt reģionu pašvaldībām, kuru darbiniekiem regulārai dalībai klātienes mācībās būs nepieciešami ievērojami lielāki resursi nekā Rīgas un Pierīgas pašvaldībām. Turklāt pašvaldībām būs jānodrošina darba nepārtrauktība laikā, kad darbinieki piedalās mācībās.
LPS ieskatā fakts, ka darbs ar jaunatni ir pašvaldības autonomā funkcija, neatbrīvo no pienākuma izvērtēt regulējuma ietekmi uz pašvaldību iespējām nodrošināt šīs funkcijas izpildi praksē, tostarp ietekmi uz personāla pieejamību, darba organizāciju, mācību pieejamību, administratīvo slogu un iespējamām papildu izmaksām. LPS vērš uzmanību, ka anotācijā joprojām nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret plānotajiem ieguvumiem, lai gan noteikumu projekts paredz būtiski jaunas kvalifikācijas prasības, obligātas mācības un papildu pienākumus pašvaldībās nodarbinātajiem jaunatnes darbiniekiem.

-

LPS ir iepazinusies ar izziņā sniegto informāciju, ka anotācijas sadaļa "Risinājuma apraksts" ir papildināta. Vienlaikus LPS ieskatā veiktie papildinājumi galvenokārt skaidro izvēlēto regulējuma risinājumu un tā piemērošanas kārtību, bet pēc būtības neaizstāj LPS lūgto ietekmes izvērtējumu.
Anotācijā joprojām nav analizēta paredzēto prasību ietekme uz jaunatnes darbinieku pieejamību pašvaldībās, speciālistu piesaistes iespējām reģionos, personāla mainības riskiem, mazajām pašvaldībām un nepilnas slodzes nodarbinātības gadījumiem. Tāpat nav veikts prasību un izmaksu samērīguma izvērtējums pret sasniedzamo mērķi, ko apliecina arī pašā anotācijā ietvertais norādījums, ka šāds izvērtējums nav veikts.
LPS ieskatā minēto aspektu izvērtēšana ir nepieciešama, lai novērstu risku, ka regulējums, kura mērķis ir paaugstināt darba ar jaunatni kvalitāti, praksē var radīt pretēju efektu – apgrūtināt speciālistu piesaisti un noturēšanu pašvaldībās, īpaši reģionos un mazākajās pašvaldībās.

-

LPS ir iepazinusies ar izziņā sniegto skaidrojumu, ka jaunatnes darbinieku prombūtnes laikā pašvaldības darbu ar jaunatni varētu nodrošināt, piesaistot nevalstiskās organizācijas vai deleģējot atsevišķu aktivitāšu īstenošanu citiem pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr LPS ieskatā šāds skaidrojums rada jautājumus par noteikumu projektā paredzēto prasību konsekvenci un samērīgumu.
Noteikumu projekta mērķis ir paaugstināt darba ar jaunatni kvalitāti un profesionalizācijas līmeni, nosakot obligātas pamatkompetenču prasības pašvaldībās nodarbinātajiem jaunatnes darbiniekiem un paredzot pienākumu apgūt 150 akadēmisko stundu mācību programmu. Līdz ar to no regulējuma izriet pieņēmums, ka kvalitatīvai darba ar jaunatni veikšanai ir nepieciešamas īpašas zināšanas, prasmes un kompetences.
Vienlaikus no ministrijas sniegtā skaidrojuma izriet, ka laikā, kamēr pašvaldības darbinieks apgūst noteikumu projektā paredzētās obligātās mācības, darbu ar jaunatni iespējams nodrošināt, piesaistot nevalstiskās organizācijas vai citas personas, uz kurām šīs prasības neattiecas un kurām nav pienākuma iegūt noteikumu projektā paredzētās pamatkompetences.
LPS ieskatā šādā situācijā nav pietiekami skaidrs, kādēļ pašvaldībās nodarbinātajiem jaunatnes darbiniekiem tiek noteiktas obligātas kvalifikācijas un apmācību prasības, ja identiskus vai līdzvērtīgus darba ar jaunatni uzdevumus iespējams deleģēt personām, kurām šādu prasību nav. Tas rada jautājumu par regulējuma iekšējo konsekvenci, kā arī par to, vai noteiktās prasības ir samērīgas attiecībā pret sasniedzamo mērķi.
LPS aicina ministriju papildus skaidrot šādas pieejas pamatojumu un izvērtēt, vai noteikumu projektā paredzētās prasības nerada nevienlīdzīgu pieeju personām, kuras faktiski veic līdzīgas funkcijas darbā ar jaunatni.
Vienlaikus LPS pozitīvi vērtē, ka, ņemot vērā pašvaldību un citu institūciju izteiktos iebildumus, noteikumu projektā jaunatnes darbiniekiem mācību programmas apguvei paredzētais termiņš ir pagarināts no viena gada uz diviem gadiem. Tas potenciāli samazina slodzi gan darbiniekiem, gan pašvaldībām.
Tomēr no noteikumu projekta un anotācijas nav pietiekami skaidri saprotams, kā praksē tiks organizēta jaunatnes darbinieku mācību programma. Nav skaidrs, vai mācību programma paredzēta kā ilgtermiņa, pakāpeniski apgūstams mācību process divu gadu periodā, vai arī kā koncentrēts mācību kurss, kuru iespējams apgūt ievērojami īsākā laikā. Tāpat nav skaidra plānotā nodarbību regularitāte, klātienes mācību intensitāte un sagaidāmais darbinieku prombūtnes apjoms no darba pienākumu veikšanas.
LPS ieskatā šī informācija ir būtiska, lai pašvaldības varētu objektīvi novērtēt regulējuma ietekmi uz darba organizāciju, personāla aizvietošanu un ar mācību procesu saistītajām izmaksām. Tādēļ aicinām anotācijā sniegt detalizētāku informāciju par plānoto mācību organizēšanas modeli un paredzamo mācību slodzi.

-

LPS ir iepazinusies ar ministrijas skaidrojumu, ka noteikumu projekts attiecas uz pašvaldībā nodarbinātiem jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem kā konkrētiem amatiem. Vienlaikus LPS ieskatā šāda pieeja rada jautājumus par regulējuma praktisko piemērošanu un sasniedzamā mērķa efektivitāti.
Pašvaldību praksē darbs ar jaunatni bieži tiek organizēts, apvienojot vairākus amata pienākumus, un to nereti veic personas, kuru amata nosaukums nav "jaunatnes darbinieks" vai "jaunatnes lietu speciālists". Līdz ar to nav skaidrs, vai noteikumu projektā paredzētās prasības ir saistītas ar faktiski veicamajām funkcijām vai tikai ar amata nosaukumu.
LPS ieskatā pastāv risks, ka gadījumos, kad pašvaldībām objektīvu apsvērumu dēļ nav iespējams nodrošināt regulējumā paredzēto prasību izpildi vai segt ar to saistītās izmaksas, darbs ar jaunatni praksē var tikt organizēts citu amatu ietvaros, saglabājot tās pašas funkcijas, bet mainot amata nosaukumu vai amatu struktūru. Šādā gadījumā regulējuma piemērošana var kļūt formāla un atkarīga no amata nosaukuma, nevis no faktiskā darba satura.
LPS aicina ministriju izvērtēt šāda riska iespējamību un skaidrot, vai regulējuma mērķis ir noteikt prasības konkrētiem amatiem vai arī nodrošināt noteiktu kompetenču esamību visām personām, kuras faktiski veic darbu ar jaunatni pašvaldībās.

-

LPS iepazinās ar ministrijas skaidrojumu, ka praktiskā informācija par jaunatnes darbinieku mācību programmas īstenošanu tiks noteikta sadarbības līgumā ar mācību programmas īstenotāju. LPS ieskatā būtu lietderīgi skaidrot, vai pēc mācību programmas izstrādes plānots veikt grozījumus noteikumu projektā, papildinot to ar informāciju par jaunatnes darbinieku mācību programmas saturu (kā tas ir ir šobrīd par jaunatnes lietu speciālistu apmācībām 1. pielikumā), organizēšanas principiem un pieejamības nosacījumiem, vai arī šie jautājumi turpmāk tiks regulēti tikai līgumiskā kārtībā.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz obligātas prasības pašvaldībām un jaunatnes darbiniekiem, LPS ieskatā būtiskākajiem mācību sistēmas elementiem būtu jābūt pietiekami skaidriem jau normatīvā regulējuma pieņemšanas brīdī, lai būtu iespējams objektīvi izvērtēt regulējuma īstenojamību un ietekmi uz pašvaldībām.

-