Atzinums

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmajā daļā noteiktajam, pašvaldībām ir deleģētas tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes  (no 0,2 līdz 1,5% robežās, bet gadījumos, ja īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām – līdz 3%) un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešajā daļā noteiktajam.
Tādējādi lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 2.3.2. sadaļā “Publisko personu sniegtais atbalsts sociālajiem uzņēmumiem” teikumu “Pašvaldības var piešķirt sociālajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai noteikt sociālajam uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi nekā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikto nodokļa likmi, tādejādi samazinot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu sociālajam uzņēmumam”, neradot maldīgu priekšstatu par pašvaldību tiesībām variēt ar nekustamā īpašuma nodokļu likmēm.

 

-

Lūdzam Informatīvā ziņojuma Kopsavilkuma 16. punktā, kā arī  2.3.1. sadaļā “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi” precizēt skaidrojuma būtību, norādot, ka tā kā tikai divi sociālie uzņēmumi ir izmantojuši uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu, var secināt, ka praksē sociālie uzņēmumi savus līdzekļus nenovirza mērķa grupas darbiniekiem paredzētajiem pasākumiem un tādiem aktīviem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, bet paredzēti sociālo mērķu sasniegšanai.
Vēršam uzmanību, ka pēc savas būtības izmantotā uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs norāda uz sociālā uzņēmuma sociālās darbības intensitāti un atvieglojums šai darbībai ir tikai pakārtots.  Jāņem vērā, ka sociālo uzņēmumu atbalsts tika uzsākts jau sākot ar 2018. gadu.




 

-

Sadaļā "2.3.4. Sociālās klauzulas publiskajos iepirkumos" lūgums izcelt nepieciešamību mazināt administratīvo slogu projekta ieviesējiem turpinot darbu pie sociālo klauzulu plašākas izmantošanas publiskajos iepirkumos. 

Atsaucoties uz Ministru prezidentes Evikas Siliņas 2025. gada 21. februārī paziņotajām valdības 4x4 prioritātēm 2025. gadam, ikgadējā ziņojumā Saeimai iekļauto apņemšanos 2025. gadā turpināt darbu pie birokrātijas mazināšanas pasākumiem ES fondu apguvē un publisko iepirkumu jomā, ministrijas ir uzsākušas darbu pie administratīvā sloga mazināšanas. Minētā uzdevuma ietvaros Finanšu ministrija ir aptaujājusi sadarbības partnerus un atbalsta saņēmējus, un saņēmusi respondentu viedokli, kas cita starp identificē nepilnības saistībā ar sociāli atbildīga publiskā iepirkuma plānošanu un ieviešanu. Tā rezultātā nozares ministrijas tiek aicinātas pārskatīt MK noteikumos par specifisko atbalsta mērķu (turpmāk – SAM) īstenošanu noteikto regulējumu, lai netiktu nepamatoti noteikta obligāta prasība par sociāli atbildīga publiskā iepirkuma veikšanu, t.i., aicināts izvērtēt normatīvajos aktos noteiktās prasības ņemot vērā katra konkrētā SAM specifiku un atbalsta saņēmēja tipu. Līdz ar to aicinām nenoteikt minēto prasību kā obligātu, bet atstājot pasūtītāja ziņā vērtēt pēc jēgas un būtības cik lielā mērā sociāli atbildīga publiskā iepirkuma plānošana un ieviešana ir attiecināms uz viņa plānoto iepirkumu.
 

-

Ierosinām papildināt informāciju nodaļā “2.3.2. Publisko personu sniegtais atbalsts sociālajiem uzņēmumiem”.
Ne visos gadījumos ir nepieciešams Ministru kabineta vai atvasinātas publiskas personas orgāna pieņemts lēmums (Ministru kabineta rīkojums) par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta 5¹.daļā noteikts, Ja publiska persona nodod mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam un mantas bilances vērtība saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem nav lielāka par 1500 euro vai termiņš mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā nav ilgāks par vienu mēnesi, lēmumu par šādas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta.
 

-

Aicinām papildināt ziņojuma projektu arī ar citiem priekšlikumiem turpmākajiem pilnveidojumiem, kā piemēram, ar pieredzes apmaiņas braucienos aizgūtām idejām u.t.ml. Tā piemēram, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un SIA "Sonido" pārstāvji  š.g. aprīlī sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu devās SECON* projekta pieredzes apmaiņas vizīte Lēvenē (Leuven) Beļģijā. Vizītes mērķis bija iepazīt sociālo ekonomiku Flāmu Brabantes reģionā.Tīmekļa vietnē** publicēts, ka no pieredzes pārņemšanas viedokļa visvērtīgāk bija ieraudzīt, kā pašvaldības, reģions un valsts veido integrētu atbalsta sistēmu un izmanto sociāli atbildīgus iepirkumus, lai sociālā uzņēmējdarbība spētu sevi uzturēt, sniegtu sociālo labumu un vienlaicīgi būtu ekonomiski izdevīga pašvaldībai un valstij.

* Interreg Europe programmas 2021.-2027. gadam – Prioritāte: 4 “Sociālāka Eiropa” Projekts: Nr. 01C0224 “Reģionālā politika sociālās ekonomikas atbalstam” (SECON)
**https://rpr.gov.lv/secon-projekts-sniedz-iespeju-iepazit-socialo-ekonomiku-belgija/?fbclid=IwY2xjawJ117hleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFPTVZnYWdYTVh6Y3RFN3BZAR4zGQyXcRWzDm84T5JMbvEktgWIk2_HkFL1TPNo8OHZyOT-vkynPSAci7Gkrg_aem_rTmOP-jVkwhsnNL684qDQQ 

-

Lūdzam novērst datu nesakritības, piemēram, ziņojuma projekta 1.3. nodaļas "Sociālo uzņēmumu apskats" 1.rindkopā ar 2.tabulā norādītajiem datiem. Vēršam uzmanību, ka 1.3. nodaļā minēts, ka: "... 2018. gada 1. aprīlī līdz 2024. gada beigām sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 322 uzņēmumi, no tiem 2024. gada beigās aktīvi bija 235 sociālie uzņēmumi, bet 87 uzņēmumiem statuss dažādu iemeslu dēļ ticis atcelts vai atņemts...", bet 2.tabulā, saskaitot kopā pa gadiem, - piešķirts statuss 326; statuss atcelts vai atņemts 68.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma 33. lpp norādīto par LSUA,IUB un Providus izstrādātā metodiskā materiāla pieejamību, papildinot ar informāciju par pieejamību IUB tīmekļvietnē: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums; šajā tīmekļvietnē pieejami arī vairāki citi metodiskie materiāli par SAPI (t.sk., raidieraksts, video ziņa, mācību modulis).

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma sadaļā "Ievads" precīzi definēt informatīvā ziņojuma mērķi, norādot, kādēļ tas tiek sagatavots un kādus galvenos problēmu jautājumus tas risina, kādu izaugsmes un attīstības līmeni plānots sasniegt, vienlaikus norādot, gan informatīvā ziņojuma nosaukumā un, gan tekstā, ka informatīvais ziņojums satur informāciju par laika periodu no ... līdz ... .
Atbilstoši Sociālā uzņēmuma likums 4.panta (2) "Lai izvērtētu atbalsta programmu efektivitāti, Labklājības ministrija reizi divos gados sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību."
Norādām, ka iepriekšējais MK izskatītais dokuments bija "Informatīvais ziņojums par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 1.aprīlim".


Papildus lūdzam izvērtēt, vai ziņojuma projektā būtu visur atspoguļojama informācija sākot no 2018.gada 1.aprīļa, ņemot vērā:
1) Sociālā uzņēmuma likuma 4.panta (2) punktā noteikto;
2)  Ministru kabinetā izskatītajiem informatīvajiem ziņojumiem:
i) "Informatīvais ziņojums par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību" (laika posmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. aprīlim)  ii) "Informatīvais ziņojums par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 1.aprīlim".
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd informatīvā ziņojuma projekta "Ievadā" norādīts, ka "... sniegta informācija par sociālās uzņēmējdarbības vides attīstību laika posmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 1. aprīlim.", turklāt ziņojuma projekta tekstā daudzviet atspoguļota informācija līdz 2024.gada beigām. Līdz ar to nav skaidrs kāds ir atskaites periods.

Tāpat lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju, kādas rīcības/ darbības ir veiktas kopš iepriekšējā "Informatīvā ziņojuma par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020.gada 1.aprīļa līdz 2022.gada 1.aprīlim" izskatīšanas Ministru kabinetā.

-

Lūdzam ziņojuma projektā sniegt vērtējumu un analīzi par līdzšinēji sociālajai uzņēmējdarbībai un mērķa grupai sniegtā atbalsta efektivitāti, tostarp kāda ir bijusi ieguldījumu atdeve/ vērtība iepretim sniegtajam atbalstam, tādējādi izvērtējot gan atbalsta programmu efektivitāti, gan to vai mērķa sasniegšanai ir izvēlēts ekonomiski izdevīgākais variants/risinājums . Tāpat iespēju robežās aicinām veikt salīdzinājumu starp Eiropas Sociālā fonda/ Eiropas Sociālā fonda Plus un Sociālās uzņēmējdarbības grantu programma “Augšup”, ko īsteno SEB banka, sniegto atbalstu un tā efektivitāti.
 

Tāpat lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar biežāk sastopamajiem izaicinājumiem sociālās uzņēmējdarbības jomā, t.sk. par negodprātīgas rīcības gadījumiem, u.t.ml. . Lūdzam izvērtēt  iespēju papildināt informatīvā ziņojuma projektu, piemēram, ar stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk – SVID) analīzi,  kurā apskata analizējamās tēmas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus. SVID analīzei būtu jānorāda vājās puses, kuras tuvākā nākotnē jāuzlabo un jāattīsta, un draudus, kurus jāsamazina vai jālikvidē, jo pretējā gadījumā informatīvā ziņojuma projekts neatspoguļo sociālās uzņēmējdarbības jomas negatīvos aspektus. Ir jāapzinās arī sociālās uzņēmējdarbības vājās puses, kuras vajadzētu mazināt vai pārvērst stiprajās pusēs, lai varētu realizēt iespējas, ko sniedz ārējā vide.

-

Aicinām Informatīvā ziņojuma 2.1.5. sadaļas "Sabiedrības izpratnes veidošanas un izglītošanas pasākumi" 8. tabulā " Informēšanas un publicitātes pasākumi Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" 2022., 2023. un 2024. gadā" iekļauto pasākumu sasniegtos rezultātus salāgot ar abu projektu maksājumu pieprasījumos norādītajiem rezultātiem (piemēram, konferences informatīvajā ziņojumā norādītas 4, bet projektā Nr. 9.1.1.3/15/I/001 ir norādīts, ka īstenotas 5 konferences, savukārt projekta Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 ietvaros 2024. gadā notikusi viena konference. Līdzīgi ar preses relīzēm - informatīvajā ziņojumā norādīta sasniegtā vērtība 42, savukārt projektā Nr. 9.1.1.3/15/I/001 sasniegtā vērtība ir 62 un projektā Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 sasniegtā vērtība ir 12).

-

Lūdzam veikt analīzi un papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju par grantu programmu "Augšup" sociālās uzņēmējdarbības ideju atbalstam,lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību Pierīgā, kuru īsteno  SEB banka kopā ar pieciem novadiem. 
2023. un 2024. gada grantu programmas “Augšup” ieguvēji:
https://www.seb.lv/uznemumiem/biznesa-izaugsmei/grantu-programma-socialas-uznemejdarbibas-ideju-atbalstam/2023-gada
https://www.seb.lv/uznemumiem/biznesa-izaugsmei/grantu-programma-socialas-uznemejdarbibas-ideju-atbalstam/2024-gada 
Piemēram, "SIA “Gardegunis”; SIA "Sonido"; SIA "Dabas Saldumu Maģija"; SIA “Reto cerība”; SIA "Vilbers", SIA "Sajūtu māja", SIA "Place" ir saņēmuši finansiālu atbalstu gan no SEB bankas, gan no Eiropas sociālā fonda. Attiecīgi būtu vērtējuma sinerģija, papildinātība un demarkācija starp abiem atbalsta veidiem.

-