Projekta ID
23-TA-3305Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
13.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Grozījums Ministru kabineta 1997. gada 23. septembra noteikumos Nr. 336 "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikums"
Iebildums
Valsts kanceleja norāda, ka šobrīd LSEZ nolikuma 19. punkts paredz, ka LSEZ valde var noteikt darba samaksu par darbu valdē no pārvaldes līdzekļiem. Valsts kanceleja uzskata, ka šāds regulējums neatbilst labas pārvaldības principiem, jo tas varētu veicināt korupciju un interešu konfliktus. Valsts kanceleja nolikuma grozījumu projekta anotācijā norāda, ka LSEZ valde var bez ierobežojumiem pati sev noteikt darba samaksu, kas neatbilst labas pārvaldības principam. LDDK nevar piekrist šim argumentam un norāda, ka LSEZ valdes locekļa atlīdzības noteikšanā vienmēr ir piemēroti Ministru kabineta noteikumi Nr.741 “Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu”.
Tādēļ LDDK lūdz Valsts kanceleju labot anotācijā izteikto apgalvojumu, ka “LSEZ valde var bez ierobežojumiem pati sev noteikt darba samaksu, kas neatbilst labas pārvaldības principam, vienīgais ierobežojums ir LSEZ pārvaldes rīcībā esošie finanšu līdzekļi, jo ne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, ne Valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzības likums, nedz arī uz
iepriekš minēto likumu deleģējuma pamata izdoti MK noteikumi neregulē SEZ locekļu atlīdzību”. Minētais apgalvojums neatbilst patiesībai.
LDDK atkārtoti uzsver, ka tiesību aktu grozījumiem ir jābūt mērķētiem tikai uz valsts interešu pārstāvjiem, paredzot atšķirīgus nosacījumus par mēnešalgas apmēru un tiesībām saņemt speciālo piemaksu valsts interešu pārstāvjiem (ja valdes locekļa amatu apvieno ar darbu ministrijā) un pašvaldības/komersantu pārstāvjiem. Ja Valsts kanceleja uzskata, ka valsts interešu pārstāvju atlīdzība speciālo ekonomisko zonu valdēs ir nesamērīgi liela, tad LDDK ierosina tiesību aktā diversificēt atlīdzības lielumu - valsts interešu pārstāvjiem to nosakot tiesību aktu projektā paredzētajā apmērā, bet pašvaldības un komersantu pārstāvjiem saglabāt esošajā apmērā.
LDDK pievienojas savu biedru nostājai par to, ka algas samazinājums valdes locekļiem tieši ietekmēs valdes kompetenci, jo augsti kvalificēti profesionāļi nebūs ieinteresēti un motivēti ieguldīt savu darbu un laiku valdē, kurā netiek atbilstoši atalgoti.
Tādēļ LDDK lūdz Valsts kanceleju labot anotācijā izteikto apgalvojumu, ka “LSEZ valde var bez ierobežojumiem pati sev noteikt darba samaksu, kas neatbilst labas pārvaldības principam, vienīgais ierobežojums ir LSEZ pārvaldes rīcībā esošie finanšu līdzekļi, jo ne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, ne Valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzības likums, nedz arī uz
iepriekš minēto likumu deleģējuma pamata izdoti MK noteikumi neregulē SEZ locekļu atlīdzību”. Minētais apgalvojums neatbilst patiesībai.
LDDK atkārtoti uzsver, ka tiesību aktu grozījumiem ir jābūt mērķētiem tikai uz valsts interešu pārstāvjiem, paredzot atšķirīgus nosacījumus par mēnešalgas apmēru un tiesībām saņemt speciālo piemaksu valsts interešu pārstāvjiem (ja valdes locekļa amatu apvieno ar darbu ministrijā) un pašvaldības/komersantu pārstāvjiem. Ja Valsts kanceleja uzskata, ka valsts interešu pārstāvju atlīdzība speciālo ekonomisko zonu valdēs ir nesamērīgi liela, tad LDDK ierosina tiesību aktā diversificēt atlīdzības lielumu - valsts interešu pārstāvjiem to nosakot tiesību aktu projektā paredzētajā apmērā, bet pašvaldības un komersantu pārstāvjiem saglabāt esošajā apmērā.
LDDK pievienojas savu biedru nostājai par to, ka algas samazinājums valdes locekļiem tieši ietekmēs valdes kompetenci, jo augsti kvalificēti profesionāļi nebūs ieinteresēti un motivēti ieguldīt savu darbu un laiku valdē, kurā netiek atbilstoši atalgoti.
Piedāvātā redakcija
Ja Valsts kanceleja uzskata, ka valsts interešu pārstāvju atlīdzība speciālo ekonomisko zonu valdēs ir nesamērīgi liela, tad LDDK ierosina tiesību aktā diversificēt atlīdzības lielumu - valsts interešu pārstāvjiem to nosakot tiesību aktu projektā paredzētajā apmērā, bet pašvaldības un komersantu pārstāvjiem saglabāt esošajā apmērā.
