Atzinums

Uzņēmumu reģistrs uztur iepriekš izteikto iebildumu, ka no projekta un tā anotācijas nav saprotams, kādi pasākumi veicami, kādos termiņos un kā tiks segtas izmaksas, kas saistītas ar iestāžu pāreju no šobrīd izmantotajiem risinājumiem uz centralizēto pieeju un šobrīd izmantoto sistēmu pielāgošanu centralizētajai pieejai. Piemēram, ja tas būs lietderīgi, vai iestāde bez papildu būtiskiem ieguldījumiem varēs turpināt izmantot savus jau ieviestos risinājumus, pēc nepieciešamības tos integrējot vai pielāgojot centralizētajam risinājumam. Uzņēmumu reģistrā šobrīd tiek izmantots Maksājumu uzskaites risinājums. Anotācijā norādītais, ka pakalpojumu saņēmējiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas izmantot visus Sistēmas un Pašapkalpošanās portāla funkcionālos moduļus, kā arī pārbūvēt esošas vai izstrādāt jaunas integrācijas ar citiem iestāžu IS risinājumiem, kas nodrošina iestādes funkciju izpildi vai pakalpojumu sniegšanu, nesniedz skaidrību par resursiem, risinājumiem un laika plānu.
Norādīts, ka “Pakalpojumu saņēmēji sadarbībā ar Valsts kasi aizpildīs un iesniegs pieteikumus un aprakstu Sistēmas un Pakalpojumu konfigurācijai ..” un ka  “aprakstā paredzēts norādīt visu Pakalpojumu saņēmējam specifisko ar Pakalpojumu saņemšanu saistīto informāciju, kas nav atrunāta Noteikumos un grāmatvedības uzskaites, un personāla lietvedības procesu aprakstos, piemēram, informācija, kas nepieciešana Sistēmas konfigurēšanai, izmantotie Sistēmas moduļi, Pakalpojumu saņēmēju specifiskie procesi un nosacījumi, pārskati u.c.”. Uzņēmumu reģistra ieskatā, ja šī informācija tiks ievākta kaut kad vēlāk, tad nav šobrīd skaidrs, kādas izmaiņas būs nepieciešamas Uzņēmumu reģistra pusē.
Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu reģistrs aicina šā projekta izstrādes ietvaros apkopot nepieciešamo informāciju un sniegt vērtējumu, lai iestādei būtu saprotams, kādas izmaiņas būs jāveic, lai iestāde varētu izvērtēt atbilstošāko risinājumu un varētu aprēķināt papildus nepieciešamo finansējumu izmaiņu veikšanai, kā arī paredzēt finansējuma avotu. 

-

Nav saprotams, kāda būs Valsts kases pārziņā esošās informācijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) sistēmu integritāte, ņemot vērā, ka Pārvaldes Horizon dati par nodarbinātajiem ir tieši saistīti ar Ieslodzīto informācijas sistēmu (IIS), jo, izmantojot Horizon datus caur lietojumprogrammu "Lietotāji", tiek piešķirtas tiesības lietot IIS. IIS ir pamatdarbības sistēma, kurā Pārvalde mērķtiecīgi (gan E-lietas 1.kārtas, 2.kārtas, gan Pārvaldes e-attīstības redzējumu ietvaros) veic ieguldījumus, lai pilnveidotu IIS funkcionalitāti. Ievērojot minēto, Pārvaldei nav skaidri saprotams, vai dati, kas nepieciešami lietojumprogrammas "Lietotāji" un IIS izmantošanai, tiks migrēti no centralizētā Horizon.

-

Projekta 15. punktā ir uzskaitīti grāmatvedības uzskaites pakalpojumi, kuri ir ietverti vienotā Valsts kases grāmatvedības uzskaites pakalpojumā. Pārvaldei ir arī specifiska grāmatvedības uzskaites joma – apcietināto un notiesāto (turpmāk – ieslodzītais) personīgo līdzekļu uzskaite, kas tiek nodrošināta, tai skaitā arī skaidrā naudā, taču ne Projektā, ne tā anotācijā nav norādes par šādu grāmatvedības uzskaites sistēmu vai arī norādes, ka Projekts neattiecas uz šādu grāmatvedības uzskaites sistēmu. Pārvalde vērš uzmanību, ka ieslodzītajiem, atrodoties ieslodzījuma vietā, ir aizliegts glabāt pie sevis naudu vai citus maksājuma līdzekļus. Ieslodzīto naudu uzglabā Pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai ieslodzījuma vietas kasē un uzskaita ieslodzītā personiskās naudas uzskaites kartē. Turklāt ieslodzīto personiskās naudas uzskaites kartes tiek nodrošinātas resursu vadības sistēmā "Horizon" elektroniskā veidā ļoti specifiskajā modulī "Dāvanu kartes", kas ir pielāgots Pārvaldes vajadzībām. Ņemot vērā, ka ieslodzītie var gan sūtīt, gan saņemt naudas pārvedumus, gan iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā ieslodzījuma vietas teritorijā, gan saņemt veselības aprūpes pakalpojumus par personīgajiem līdzekļiem, Pārvalde veic šādas darbības ar ieslodzīto personīgajiem līdzekļiem: 1) veic ieslodzīto no radiniekiem un citām personām ienākošo maksājumu uzskaiti; 2) pamatojoties uz ieslodzīto papīra formātā noformētiem iesniegumiem, veic naudas pārvedumus no ieslodzīto personīgiem līdzekļiem; 3) veic ieturējumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, par reģistrētajiem ieslodzīto pirkumiem komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā ieslodzījuma vietas teritorijā un veselības aprūpes vajadzībām; 4) nodrošina skaidrās naudas darījumus, pieņemot un izmaksājot ieslodzīto personīgos līdzekļus. Tāpat Pārvalde no saviem budžeta līdzekļiem izmaksā ieslodzītajiem ceļa naudu pie atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas kases.
 

-

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.2 panta otrā daļa noteic, ka "atbildīgā institūcija pirms maksājuma veikšanas veic pārbaudi un neveic maksājumu, ja minētās pārbaudes rezultātā konstatē, ka attiecībā uz Eiropas Savienības fondu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma saņēmēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt minēto finansējuma saņēmēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas", bet 11.3 panta otrā daļa noteic, ka "publisko tiesību subjektam ir aizliegts veikt maksājumu, ja ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē maksājumu". 

Lai izvairītos no procesu dublēšanas un dubulta finansējuma izlietojuma par sankciju pārbaudes automatizēto rīku, lūdzam precizēt punktu vai papildināt ar jaunu punktu, nosakot sankciju pārbaužu veikšanu pirms maksājumu veikšanas - vai to nodrošina Valsts kase visiem pakalpojuma saņēmējiem vai pirms maksājuma uzdevuma parakstīšanas sankciju pārbaudi veic iestāde.

Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Noteikumu projekta 52. punkts noteic, ka "gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu un citus normatīvajos aktos noteiktos finanšu pārskatus par pēdējo periodu pirms Pakalpojumu saņemšanas Valsts kasē sagatavo Pakalpojumu saņēmējs". Lūdzam papildināt noteikumu projektu vai papildus skaidrot anotācijā, kas sagatavos gada pārskatus iestādē (tieši par pēdējo periodu pirms pakalpojuma saņemšanas Valsts kasē), kurai nav savas grāmatvedības un kura saņem grāmatvedības pakalpojumu centralizēti no citas iestādes.

-

Aicinām svītrot projekta 47.punktu, ņemot vērā, ka tas saturiski dublē projekta 35.punktu un 48.punktu. Norādām, ka jau ar projekta 35.punktu Valsts kase tiek noteikta kā Sistēmas pārzinis, kas funkcionāli aptver arī pārziņa lomu regulas 2016/679 izpratnē. Tāpat, ņemot vērā, ka ar projekta 48.punktu tiek noteikti Valsts kases veiktās personas datu apstrādes nolūki, tos nav nepieciešams atsevišķi uzsvērt un izdalīt kā pārziņa uzdevumus-datu apstrādes nolūkus, kā tas ir veikts ar projekta 47.punktu. Ņemot vērā minēto, projekta vieglākas uztveramības nolūkos, izsakām priekšlikumu svītrot projekta 47.punktu.

-

Aicinām izvērtēt projekta 51.punkta svītrošanu un tā satura iekļaušanu anotācijā, ņemot vērā, ka projektā jau ir noteikti Valsts kases sniegtie pakalpojumi un kā tā veic (kādiem nolūkiem, kādā apjomā un cik ilgi) personas datu apstrādi. Paskaidrojam, ka Valsts kase personas datus var apstrādāt tikai projektā noteiktajā veidā un apjomā, piemēram, no projekta 35.punkta, 48.punkta un 49.punkta ir saprotams, ka Valsts kase nodrošina pakalpojuma sniegšanu Sistēmā, kādus personas datus tā apstrādā noteiktiem nolūkiem. Līdz ar to secināms, ka Valsts kase nevar būt pārzinis, bet tikai apstrādātājs Pakalpojuma saņēmēja personas datiem, izņemot 49.punktā noteiktajiem personas datiem. Ņemot vērā minēto, netiek par būtisku uzskatīts uzsvērt Valsts kases lomu kā apstrādātājam, ja tas ir izsecināms jau no projekta kopumā.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka apgabaltiesas un pilsētu (rajonu) tiesas nav Tieslietu ministrijas padotības iestādes un saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 107.¹panta pirmo daļu Tiesu administrācija organizē apgabaltiesu un pilsētu (rajonu) tiesu administratīvo darbu, kas sevī ietver arī finanšu grāmatvedības organizēšanu. Vienlaikus arī Ministru kabineta 2023.gada 4.jūlija rīkojuma Nr.404 “Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"” 8.punkts nosaka, ka neatkarīgās iestādes var pievienoties pakalpojumu centram, savstarpēji vienojoties ar Valsts kanceleju un Valsts kasi par pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas laiku, apjomu un izmaksu modeli. Līdz ar to piekrītam iepriekšējā iebilduma izziņā norādītajam par to, ka jautājums var tikt izskatīts vēlreiz resora pārņemšanas procesa laikā saskaņā ar Ministru kabinetā nolemto.

-