Atzinums

Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – PKC) ir izskatījis Aizsardzības ministrijas precizēto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (VSS-289) (turpmāk – Likumprojekts) un tam pievienoto sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un atbalsta tā tālāku virzību, uzturot un izvēršot iepriekš izteikto priekšlikumu par papildu paskaidrojumu sniegšanu anotācijā.
Likumprojekta 5.pantā paredzēts papildināt Nacionālās drošības likumu (turpmāk – Likums) ar 42.1 pantu, kurā paredzēta nepieciešamība saņemt Ministru kabineta atļauju tādam aizdevumam nacionālajai drošībai nozīmīgai komercsabiedrībai, biedrībai vai nodibinājumam, kura kopējā summa pārsniedz 10% no aktīviem un, kuri tiek saņemti no fiziskas vai juridiskas personas, kuras patiesais labuma guvējs ir trešajā valstī, izņemot Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti.
Vienlaikus Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 43.panta sesto daļu, nosakot, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama, ja “6) aizdevumu saņem publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība,” anotācijā skaidrojot, ka Likuma 43.panta 6.punkts iekļauts, jo  ir “būtiski noteikt, ka 42.1 panta pirmās daļas nosacījumi nav attiecināmi uz valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu akciju sabiedrībām, kurām piederošie infrastruktūras objekti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav atsavināmi vai izmantojami kā ķīla kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.”
2021.gada 8.oktobra atzinumā PKC izteica ierosinājumu papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kāpēc ir būtiski noteikt izņēmumu no aizdevumu saskaņošanas kārtības valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu akciju sabiedrībām, kurām piederošie infrastruktūras objekti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav atsavināmi vai izmantojami kā ķīla kredītu   vai   citu   saistību   nodrošināšanai, kā arī lūdza precizēt likumprojekta redakciju atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā izmantotajai terminoloģijai, proti “publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība”.
Precizētajā anotācijā nav atrodams skaidrojums attiecībā uz izņēmuma nepieciešamību publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām kopumā, vienlaikus anotācijā tiek minēta norāde, ka izņēmums nepieciešams tikai publisku personu akciju sabiedrībām, kurām piederošie infrastruktūras objekti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav atsavināmi vai izmantojami kā ķīla kredītu vai citu saistību nodrošināšanai. Līdz ar minēto, veidojas pretruna starp anotācijā norādīto un Likumprojektā ierosinātās normas tvērumu, un nav iespējams pēc būtības izvērtēt ierosināto regulējumu.
 Skaidrojam, ka atbilstoši likuma “Publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma” (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) regulējumam, kapitālsabiedrības, kurās ir publiskas personas līdzdalība, pēc kapitāla īpašnieku struktūras pazīmēm iedala trīs grupās - publiskās personas kapitālsabiedrībās (kur kapitāla daļas/akcijas pieder vienai publiskais personai), publiski privātās kapitālsabiedrībās (kur kapitāla daļas/akcijas pieder vairākām publiskām personām) un privātās kapitālsabiedrībās (kur kapitāla daļas/akcijas pieder publiskai personai un citai personai). Privātās kapitālsabiedrības (Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma jēdziena tvērumā) var atrasties publiskās personas kontrolē, līdz ar ko to pārvaldību arī regulē Kapitālsabiedrību pārvaldības likums (piemēram, Air Baltic Corporation AS). Lai arī ārējos normatīvos aktos ir noteiktas publiskas personas kapitālsabiedrības, kuru aktīvi vai kapitāla daļas nav atsavināmas, tomēr ne visām kapitālsabiedrībām, kuru kapitālu pilnībā vai daļā veido publiskais kapitāls, ir šāds atsavināšanas aizliegums. Pie tam, neatkarīgi no kapitālsabiedrības formas (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību) un no publiskās personas kontroles apjoma, ir saskatāma iespēja, ka tās vai to meitas sabiedrības varētu atbilst Nacionālās drošības likuma 37.pantā norādītajam subjektu lokam, un būt pakļautas Likuma regulējuma priekšmetam.
 Līdz ar minēto, lūdzam paplašināt anotācijā sniegto skaidrojumu, izvēršot izņēmuma piemērošanas apsvērumus (to atšķirību) attiecībā uz publisku personu akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (ja tāda ir paredzēta), un kapitālsabiedrību grupām ar atšķirīgu publisku personu līdzdalības apjomu, kā arī salāgot anotācijā norādīto (ka izņēmums attiecināms uz neatsavināmām akciju sabiedrībām) ar Likumprojekta 6.punktā paredzēto Likuma 43.panta 6.punkta redakciju, kas šobrīd paredz izņēmumu attiecināt uz pilnīgi visām (arī atsavināmām) publisku personu kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām.”
 Papildus iepriekš skaidrotajam, norādām, ka kapitālsabiedrībām ir pieejami dažādi finanšu instrumenti, kas varētu tikt iekļauti terminā “aizdevums”. Tādēļ lūdzam iekļaut arī skaidrojumu, vai Likuma 42.1.panta tvērums attiecināms arī uz tādu finansējuma instrumentu kā aizņemšanās kapitāla tirgos (piemēram, izlaižot obligācijas), kas var pārsniegt 10% no kapitālsabiedrības aktīviem, kur obligāciju emisijas procesā kapitālsabiedrībai nav zināms, kas būs tās obligāciju iegādātājs. Bez attiecīga skaidrojuma Projektā paredzētie Likuma 42.1.panta noteikumi obligāciju emisijas gadījumā ir sarežģīti interpretējami un piemērojami. Tāpat arī var būt neskaidrības, gadījumos, ja aizdevējs ir biržā kotēts uzņēmums un informāciju ir iespējams saņemt tikai par akcionāriem, kuriem ir būtiska līdzdalība.
Ņemot vērā, ka atsevišķas kapitālsabiedrības, kurās ir publiskas personas līdzdalība, regulāri apsver jautājumu par dažādu finanšu instrumentu piesaisti, t.sk. obligāciju emisiju, lūdzam anotācijā skaidrot, kā paredzētais regulējums piemērojams dažādu finanšu instrumentu izmantošanā, t.sk. obligāciju emisijas gadījumā, vai papildināt Likumprojektu ar attiecīgu konkrētāku regulējumu.

Lūdzam papildināt anotāciju un izdarīt precizējumu Likumprojekta 6.punktā paredzētajā Nacionālās drošības likuma 43.panta 6.punkta redakcijā.