Atzinums

Precizēt jēdzienu “dabīgi pārtikas produkti”, neskaidrs definējums, kas ir interpretējams dažādi un nesekmē ražotāju, zemnieku kooperatīvu attīstību. Vārītas bietes, mizoti dārzeņi, sagriezti dārzeņi, vārīti dārzeņi, sagriezta gaļa marinādēs, gaļas ēdienu pusfabrikāti (malta gaļa, izirdināta gaļa, saporcionēta, panēta gaļa) atbilstoši izmantojot tikai atļautās sastāvdaļas, var būt definēti un definē kā apstrādāti produkti, bet to izmantošana būtiski neietekmē  ēdiena kvalitāti vai uzturvērtību. Daudzos gadījumos, ražotāju pagatavoti produkti, stingri kontrolētos temperatūras režīmos (virtuvē, tas nav panākams tādā līmenī), izmantojot augstas tehnoloģijas, produkts ir daudz labākā kvalitātē, nekā to gatavotu virtuvē. Jau ir definēts, kādas izejvielas, pārtikas piedevas nevar būt sastāvā un definēts cik bieži var izmantot pārstrādātus gaļas, zivs produktus. Šis punkts būtu jāpārdefinē, nosakot tikai to, ka nevar izmantot ģenētiski modificētus produktus.

-

Pārskatot pieejamo informāciju par definējumu “svaigi pagatavots ēdiens” jāsecina, ka jēdziens var tikt interpretēts dažādi. Rosinām, noteikt precīzu definējumu jēdzienam “svaigi pagatavots ēdiens” ietverot informāciju par produkta derīguma termiņa ievērošanu un attiecināšanu uz iepriekšminēto jēdzienu.

-

Ieteicamā redakcija: 5.1. pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, kartupeļi, griķi, graudaugu pārslas (auzu, rudzu, miežu, citu) , makaroni, rīsi, miežu putraimi, grūbas, citi graudaugi un graudaugu produkti. Ieteicams izvēlēties pilngraudu produktus );
Komentāri: kartupeļu biezenis, vārīti rīsi un griķi ir ēdieni, ne produkti.

-

Papildināt, 5.1 punktu, “…kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās pakalpojumu saņem pensijas vecuma personas, ar I un II grupas invaliditāti ģimeniskai videi pietuvinātā institūcijā, t.sk. atsevišķā nodaļa vispārējā tipa institūcijā.” Tādā veidā dodot iespēju sociāliem centriem izstrādāt, savu ar speciālistiem apstiprinātu ēdināšanas pakalpojuma standartu.

-

Par 5.4.

Ieteicamā redakcija: 5.4. pienu vai piena vai skābpiena produktus (piemēram: kefīrs, jogurts bez piedevām, paniņas).
Komentāri: iesakām minēt piemērus, labākās izvēles. Jogurts, daudzu izpratnē ir salds, cukuru saturošs produkts, kas nav labākā izvēle.
 

-

par 5.3.

Ieteicamā redakcija: 5.3. olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus (piemēram, liesa gaļa (liemeņa muskuļu daļas, kuru taukaudu masa nepārsniedz 20%), zivis (fileja), olas, biezpiens, siers, pākšaugi). Zivis ēdienkartē iekļauj vismaz reizi nedēļā.
Komentāri: būtu nepieciešams definēt, kas ir liesa gaļa, jo dažādu muskuļaudu daļām ir dažāds taukaudu procents, līdz ar ko ir dažādas spekulācijas, kas ir liesa gaļa. Vai arī nepieciešams definēt, konkrētas kautķermeņa daļas un ja tā ir ražotāju sagriezta gaļa, tad taukaudu % daļu.

-

Par 8.5.

Komentāri: vecāka gada gājuma cilvēkiem, šāds dārzeņu apjoms var izraisīt veselības problēmas. Šo punktu būtu jādiferencē, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem, saskaņojot ar sociālā centra atbildīgo personu ir iespēja samazināt dārzeņu apjomu.

-

Par 4.¹

Komentārs: būtu jānorāda, kuram ir jānodrošina uztura speciālista vai dietologa saskaņojums, ja pakalpojumu sniedz ēdināšanas uzņēmums, ne pati iestāde. Lūdzam skaidrot vai iestāde meklē sadarbību ar speciālistiem, kuri izvērtē ēdienkarti un apstiprina to, vai pats sastādītājs – ēdinātājs, to izvērtē un apstiprina. Šobrīd ēdienkartes izskata un apstiprina iestādes personāls, ja nepieciešams pirms apstiprināšanas lūdz veikt labojumus. Nav skaidri noteikta atbildība, līdz ar ko nesaprašanās, kam jāveic veģetārās ēdienkartes apstiprināšana. Ievērojot līdzšinējās darbības, kad iestādes personāls apstiprina ēdienkartes, tad tas attiektos arī uz veģetāro ēdienkarti.  
 

-

Par 3. punktu

Komentāri: Būtu nepieciešams precizējums par sadalījumiem, jo gan pasūtītājiem, gan kontrolējošām institūcijām ir dažādas interpretācijas. Tā kā vairākiem rādītājiem ir diapazoni un ēdienreizēm sadalījums no līdz, kuru zemākās un augstākās robežas summa neveido 100%, tad veidojas interpretācijas par zemāko un augstāko robežu uzturvielu un uzturvērtības sadalījumiem.
  Būtu nepieciešams izveidot tabulu ar diapazonu katrai ēdienkartei, katrai vecuma grupai, vai katrai ēdienkartei ielikt konkrētu % apjomu. Tad veidotos skaidri noteikumi visām iesaistītām pusēm. Ieteicamais sadalījums pa ēdienreizēm ārstniecības un rehabilitācijas iestādēs: Brokastis 30%, Pusdienas 35%, Launags 10%, Vakariņas 25%. Lai nodrošinātu pēc iespējas tuvāku mājas apstākļu videi, ieteiktu sadalījumu noteikt dienas aktīvai daļai brokastis, pusdienas, launags kopējo 75% un mazāk aktīvas dienas daļai, vakariņas 25%. Sociālās aprūpes iestādēs, nevar pieļaut porcijas izmēra izmaiņas, lai izpildītu uzturvērtības noteiktās normas un paralēli ņemot vērā procentu sadalījumu par ēdienreizēm. Tieši tā pat nevar mainīt receptūras, katru reizi lai izpildītu uzturvērtības normas sadalījumu par ēdienreizēm, tas ir neloģiski, necilvēcīgi. Ja cilvēki ir pieraduši, ka kotletes svars ir 100g un kartupeļi 200g, dārzeņu salāti 100g, nav pieļaujams, kad katru reizi mainām porcijas izmēru, lai tikai izpildītu normas. Sāta sajūtu rada ne tikai kalorijas, bet arī apjoms svarā un vizuālās apjoms.
Zīdaiņiem atstāt esošā redakcijā.
 

-

Komentārs: Ņemot vērā to, kad ir būtiski atšķirīgi pacientu/klientu uzturēšanās laiki, būtu jāmaina noteikumi, atsevišķi izdalot  ilgstošas sociālās aprūpes klientiem, rehabilitācijas un ilgstošas ārstniecības iestādes un Ārstniecības iestādēm ar īslaicīgu uzturēšanos. Ilgstošās sociālās aprūpes centros, bieži vien, cilvēki uzturas gadus vai pat visu mūžu. Sociālais centrs pilda mājas funkciju, turpretim, ārstniecības iestādēs ir cits mērķis un uzturēšanās var būt tikai dažas dienas. Būtu jāmaina pieeja, lai sociālās aprūpes centros, ēdināšana tuvotos mājas tradīcijām, tajā pašā laikā ievērojot labus uztura principus.
 

-