Atzinums

Likumprojekta 6.panta devītā daļa paredz valsts pienākumu segt pašvaldību izdevumus no valsts budžeta. Anotācijā ir aprakstīta minētā pienākuma īstenošana atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 25.novembra protokollēmumam (Nr.49  44.§), tomēr likumprojektā nav paredzēts tiesiskais regulējums likumā noteiktā pienākuma izpildei. Ievērojot, ka anotācija pati par sevi nerada tiesiskas sekas, lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu.
 

-

Nepieciešams precizēt redakciju, jo drošības nauda tiks iemaksāta Valsts robežsardzes kontā Valsts kasē, kas atvērts klienta valdījumā esošo deponēto naudas līdzekļu uzskaitei, un Valsts kase ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs (nav kredītiestāde) Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

Drošības nauda ir ar Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu noteikta naudas summa, kas tiek iemaksāta Valsts robežsardzes deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē, lai nodrošinātu patvēruma meklētāja ierašanos pēc patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas uzaicinājuma un citu šajā likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.

Sagatavotais likumprojekts sākot no 2027. gada paredz ievērojamu ietekmi uz valsts budžetu. Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu virzība, kurā ietverto normu īstenošanai nav nodrošināts nepieciešamais finansējums.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 9. panta otrai daļai, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu. Līdz ar to, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu likumprojektā paredzētā pasākumu īstenošanai, Iekšlietu ministrijai ir nepieciešams rast papildu izdevumus kompensējošos pasākumus – ieņēmumus palielinošos vai izdevumus samazinošos.
Kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa sēdē (protokollēmuma Nr.20 30.§) izskatīto informatīvo ziņojumu "Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojums" iespējas piešķirt papildu finansējumu turpmākajos gados būs ierobežotas, līdz ar to likumprojekta tālāka virzība ir atliekama līdz brīdim, kad būs atrisināts jautājums par papildu nepieciešamā finansējuma avotu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 3. sadaļā sniegtajā informācijā nav skaidri saprotams, kā veidojas norādītais papildu nepieciešamā finansējuma apmērs 3,7 milj. euro apmērā, ņemot vērā, ka daļa - 2,2 milj. euro ir norādīti kā ES fondu finansējums laika periodā no 2026.gada 1.jūnija līdz 2029.gada 31.decembrim un kā papildu tas būtu nepieciešams sākot ar 2030. gadu, kā arī nav saprotami anotācijas 1. pielikuma 2., 3. un 4. tabulā iekļautie atlīdzības aprēķini Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amata vietām. Papildus norādām, ka bāzes izdevumu plānošanu saskaņā ar jauno budžeta struktūru un sagatavošanas kārtību neveiks Finanšu ministrija, bet atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos, nozaru ministrijas, līdz ar to ir precizējams anotācijas 3. sadaļas punktā "Cita informācija" norādītais.
Vienlaikus atzīmējam, ka par papildu amata vietu veidošanu būtisks ir Valsts kancelejas viedoklis.

-

Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra protokollēmumam (Nr.46 40.§) pašvaldībām tiek segti izdevumi, kas radušies, sniedzot finansiālo un materiālo palīdzību bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumiem. Lūdzam izvērtēt, vai par pašvaldību sniegto atbalstu arī šīm personām likumprojektā nebūtu jāparedz tiesiskais regulējums valsts budžeta finansējuma piešķiršanai.
 

-

Sagatavotā likumprojekta 14.panta astotā daļa nosaka, ka: " Iekšlietu ministrija nodod tās valdījumā esošās patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpas un to iekārtas bezatlīdzības lietošanā pakalpojumu sniedzējiem, kuri izraudzīti, ievērojot publisko iepirkumu regulējumu, un nodrošina patvēruma meklētājiem viņu izmitināšanas laikā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību nepilngadīgajiem, citu patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu, kā arī integrācijas pasākumu īstenošanu. Bezatlīdzības lietošanā nodoto telpu uzturēšanas izdevumus sedz Iekšlietu ministrija."

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam sīkāk anotācijā skaidrot, kāpēc likumā tiek paredzēts, ka bezatlīdzības lietošanā nodoto telpu uzturēšanas izdevumus sedz Iekšlietu ministrija nevis pakalpojuma sniedzējas, kam telpas tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā. Vienlaikus lūdzam skaidrot par iekārtu bezatlīdzības lietošanā uzturēšanas izdevumu segšanu, t.i., vai par iekārtām, kas nodotas bezatlīdzības lietošanā pakalpojuma sniedzējiem, to uzturēšanas izdevumus segs Iekšlietu ministrija.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta 3¹ daļu, tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.
 

-

Ņemot vērā to, ka drošības nauda tiks iemaksāta Valsts robežsardzes deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē, lūgums precizēt redakciju, nosakot, ka personai, kas iemaksājusi drošības naudu, jāiesniedz nevis maksājumu apliecinošs dokuments, bet gan informācija par veikto maksājumu, lai Valsts robežsardze kā maksājumus administrējošā institūcija varētu pārliecināties par saņemto maksājumu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” (valsts budžeta maksājumus administrējošai institūcijai ir pienākums pārliecināties, ka veiktie maksājumi ir saņemti kontā Valsts kasē), nepieciešamības gadījumā anotācijā skaidrojot, kāda informācija par veikto maksājumu iesniedzama (piemēram, maksājuma datums, summa, patvēruma meklētāja vārds un uzvārds).

-

Atbilstoši likumprojekta 40.panta astotajai daļai persona ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas, izņemot gadījumu, ja persona vēlas apstrīdēt lēmumu, kas tika pieņemts, balstoties uz jauniem apstākļiem, kurus paziņoja iesniedzējs. Ņemot vērā minēto, tiesiskās skaidrības labad ierosinām papildināt anotāciju ar šāda izņēmuma noteikšanas pamatojumu.

 

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību anotācijas 7.1.sadaļu papildināt arī pārējām likumprojektā pieminētajām institūcijām, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru utml.

-