Atzinums

Projekta ID
22-TA-3134
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
22.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2023. - 2025. gadam"
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir  izskatījusi Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2023.-2025.gadam” (turpmāk – Ziņojums) (22-TA-3134) un izsaka sekojošus iebildumus un priekšlikumus.

LDDK iebilst pret Ziņojumā ietverto Tieslietu ministrijas priekšlikumu par darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk tekstā – DPGF) naudas līdzekļu novirzīšanu Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk tekstā – MKD) darbinieku mēnešalgu un sociālo garantiju nodrošināšanai.

Pamatojums:

Ziņojumā teikts, ka atlīdzības reformas ieviešanai MKD no 2023.gada 1.janvāra nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 415 316 euro gadā, sākot ar 2023. gadu un turpmāk ik gadu.

LDDK vērš uzmanību uz likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7.panta pirmajā daļā noteikto kādam nolūkam drīkst izlietot DPGF līdzekļus:
“1) darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā;
2) administratora atlīdzības samaksai par darbinieku prasījumu iesniegšanu;
3) juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta segšanai, ja tiesa pilnīgi vai daļēji atbrīvo darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos”.

No augstāk minētā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktā ir secināms, ka uzņēmumu riska valsts nodevas veiktie naudas līdzekļi nevar tikt virzīti MKD darbinieku algām.

Bez tam laika gaitā ir izveidojusies situācija, ka maksātnespējas administratoru skaits ik gadu sarūk, bet MKD kā uzraugošās iestādes darbinieku skaits nesamazinās. LDDK ieskatā veidojas nesamērīga proporcija starp maksātnespējas administratoru skaitu un MKD darbinieku skaitu.

Lai arī DPGF šobrīd ir liels uzkrājums, LDDK vērš uzmanību uz to, ka esošā saspringtā situācija uzņēmējdarbības vidē var radīt lielu maksātnespējas gadījumu skaita pieaugumu sākot jau ar nākamā gada janvāri. Līdz ar to nebūtu vēlams uzņēmumu riska valsts nodevas daļu novirzīt MKD darbinieku atalgojumam.

Priekšlikumi:
Tieslietu ministrijas priekšlikums par DPGF naudas līdzekļu novirzīšanu MKD darbinieku mēnešalgu un sociālo garantiju nodrošināšanai primāri ir diskutējams Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē.
Ja nav iespējams rast iespēju MKD papildus darbinieku atalgojumam nepieciešamos naudas līdzekļus finansēt no valsts budžeta no 2023.gada 1.janvāra, tad LDDK  varētu apsvērt priekšlikumu šo trūkstošo finansējumu no SPGF noteikt terminētu – uz vienu kalendāra gadu.
Pārskatīt maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem izmaksājamo prasījumu summu apmērus, jo no DPGF izmaksājamās summas tiek balstītas uz valstī esošās minimālās algas apmēru, tādēļ no DPGF segtie darbinieku prasījumi ir būtiski mazāki, nekā darbinieku pieteiktie kreditora prasījumi par nesaņemto algu.

LDDK lūdz sasaukt Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi pirms Tieslietu ministrijas priekšlikums tiek virzīts uz Ministru kabinetu.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
MK sēdes protokollēmuma projekts
1.  Apstiprināt iesniegto informatīvo ziņojumu.

 
Iebildums
LDDK konceptuuāli iebilst pret protokollēmuma projektu kopumā, jo iebistam pret uzņēmējdarbības riska valsts nodevas novirzīšanu Maksātnespējas kontroles dienesta darbinieku atalgojumam.
Piedāvātā redakcija
-