Atzinums

Informatīvajā ziņojumā sadaļā “Ostas pārvalžu resursu optimizācija” (17. un 18.lpp.) ir iekļauts piedāvājums papildināt Ostu likuma 7. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un citu resursu efektīvai izmantošanai, kas ietver loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu, navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu, hidrogrāfijas pakalpojumus, avārijas seku likvidācijas pasākumus, ostas procesu digitalizāciju, IKT projektu ieviešanu un citus ostām nepieciešamos pakalpojumus.

Kā mērķis šādai kopīgai velkoņu izmantošanai Informatīvajā ziņojumā norādīts, lai taupītu ostu pārvalžu resursus un efektivizētu resursu izmantošanu, tādēļ būtu svarīgi izvērtēt un konsolidēt horizontālās aktivitātes, funkcijas un pakalpojumus, kas ir būtiski visām vai vairākām ostām neatkarīgi no konkrētiem termināļiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ostā.

Balstoties uz turpmāk norādīto, šāda ostu pārvalžu kopīga velkoņu izmantošana nav pieļaujama, jo no tiesu un Konkurences padomes prakses izriet, ka velkoņu pakalpojumus sniedz komersanti, savukārt ostas pārvaldes nav tiesīgas sniegt velkoņu pakalpojumus ne pašas tieši, ne arī caur savām kapitālsabiedrībām.

Konkurences padome pirmo reizi Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās saistībā ar velkoņu pakalpojumu sniegšanu konstatēja 2009. gada 24. marta lēmumā Nr. E02-8. Ar minēto lēmumu Konkurences padome kopumā noteica Rīgas brīvostas pārvaldei sešus tiesiskos pienākumus, viens no kuriem bija pārtraukt jebkādā veidā regulēt velkoņu pakalpojumu sniedzēju un to klientu attiecības (tai skaitā, aizliegts dot jebkādus rīkojumus/norādījumus (t.sk. arī mutiskus) Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonām un velkoņa pakalpojuma saņēmējiem attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniedzēju izvēli, izņemot Rīgas domes 07.03.2006. saistošajos noteikumos Nr.42 „Rīgas brīvostas noteikumi” paredzēto.

Pēc tam Konkurences padome Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās pārkāpumus konstatēja arī 2010. gada 29. aprīļa lēmumā nr. E02-31 un 2011. gada 29. aprīļa lēmumā Nr. E02-22. Visi minētie Konkurences padomes lēmumi tiesvedību rezultātā tika atstāti negrozīti un par tiem informācija ir pieejama Konkurences padomes mājas lapā.

Visbeidzot 2015. gada 10. jūnijā Konkurences padome ar Rīgas brīvostas pārvaldi noslēdza administratīvo līgumu Nr. 2-AL, kurā Rīgas brīvostas pārvalde apņēmās ne tikai samaksāt valsts budžetā naudas sodu 622 363,40 EUR apmērā, bet arī pārtraukt un turpmāk nesniegt velkoņu pakalpojumus kuģošanas kompānijām un/vai to pārstāvjiem Rīgas brīvostā. Šis tiesiskais pienākums ietver arī pienākumu neveikt šo komercdarbību, izmantojot līdzdalību kapitālsabiedrībās, tajā skaitā līdzdalību SIA „Rīgas brīvostas flote”. Rīgas brīvostas pārvalde ir tiesīga sniegt velkoņu pakalpojumus, lai nodrošinātu ostas pārvaldei likumā noteikto funkciju izpildi publisko tiesību jomā, t.i., lai nodrošinātu ziemas navigāciju, glābšanas, ugunsdzēšanas un piesārņojuma novēršanas darbus.

Šādu tiesisko pienākumu Konkurences padome noteica pēc tam, kad vairākos iepriekš minētajos lēmumos bija vērtējusi Rīgas brīvostas pārvaldes pārkāpumus gan saistībā ar tās pašas iesaistīšanos velkoņu pakalpojumu sniegšanā, gan arī regulējot privātos komersantus – velkoņu pakalpojumu sniedzējus. Konkurences padome tostarp konstatēja arī to, ka nepastāv neviens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem, kāpēc Rīgas brīvostas pārvalde kā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona būtu tiesīga iesaistīties pati vai caur līdzdalību kapitālsabiedrībā velkoņu pakalpojumu sniegšanā.

Minētie Konkurences padomes secinājumi  nebija vienreizēji izteikti tikai vienā minētajā lietā, bet tie ir aktuāli joprojām – joprojām sistēmiski nav pieļaujams, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde kā atvasinātas publiskas personas sniegtu velkoņu pakalpojumus pašas vai caur līdzdalību kapitālsabiedrībā, jo velkoņu pakalpojumi ir komerciāli pakalpojumi un velkoņu pakalpojumu sniegšana ir komercdarbība.

Balstoties uz minēto, Asociācija aicina esošajā Informatīvajā ziņojumā neparedzēt Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils ostas pārvaldes funkcijās velkoņu pakalpojumu sniegšanu un sadarbību velkoņu pakalpojumu sniegšanā, ņemot vērā, ka abām šīm pārvaldēm kā atvasinātām publiskām personām nav pieļaujams iesaistīties komercdarbībā – velkoņu pakalpojumu sniegšanā.


 

Papildināt Ostu likuma 7. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un citu resursu efektīvai izmantošanai, kas ietver loču kuteru, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu, navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu, hidrogrāfijas pakalpojumus, avārijas seku likvidācijas pasākumus, ostas procesu digitalizāciju, IKT projektu ieviešanu un citus ostām nepieciešamos pakalpojumus.