Atzinums

Informatīvā ziņojuma 29. lapaspusē norādīts, ka uz iegādei plānotā nekustamā īpašuma Hipokrāta ielā 4, Rīgā atrodas viena valstij piederoša būve. Veselības ministrija, pamatojoties uz 2009.gada 24.februārī noslēgto nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līgumu Nr.72, ir nodevusi SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS), kā valsts kapitālsabiedrībai, kurā Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, tiešo funkciju nodrošināšanai, lietošanā un apsaimniekošanā/pārvaldīšanā valsts nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā, tajā skaitā, arī būvi Hipokrāta ielā 4, Rīgā. Attiecīgi nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 01001222117 iegādes gadījumā, kad tas tiks nostiprināts zemesgrāmatā uz RAKUS vārda, valstij nebūs jāmaksā privātpersonai (RAKUS) zemes likumiskās lietošanas maksa, jo zemes īpašnieks un būves lietotājs/pārvaldnieks sakrīt vienā personā un faktiski nav iespējama situācija, kad RAKUS kā būves lietotājs un pārvaldnieks maksā sev (kapitālsabiedrībai).
Uz iegādei plānotā nekustamā īpašuma Hipokrāta ielā b/n, Rīgā, atrodas divas valstij piederošās būves. Būvē Hipokrāta ielā 2 k-5, Rīgā darbojas RAKUS struktūrvienība “Patoloģijas centrs” un arī šis nekustamais īpašums, kas sastāv no vienas būves, ir nodots RAKUS lietošanā un apsaimniekošanā/pārvaldīšanā, pamatojoties uz 2009.gada 24.februārī noslēgto nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līgumu Nr.72. Ņemot vērā iepriekš aprakstītos apstākļus, arī attiecībā uz šo būvi valstij neradīsies pienākums maksāt privātpersonai (RAKUS) zemes likumiskās lietošanas maksu.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Civillikuma spēkā stāšanās likums) 38. panta otrās daļas pirmo teikumu pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam gulstas uz būves īpašnieku.
Savukārt atbilstoši minētā likuma 41. pantam likumiskās zemes lietošanas tiesības izbeidzas tikai tad, ja būve un zeme tiek apvienota vienā nekustamā īpašumā vai, ja būve, kas ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts tiek nojaukta.
No minētā secināms, ka gadījumos, ja būves tiek nodotas lietošanā zemes īpašniekam, likums neparedz, ka tādēļ būves īpašniekam uz likuma pamata zustu zemes īpašniekam veicamās zemes likumiskās lietošanas maksas samaksas pienākums. Tomēr Civillikuma spēkā stāšanās likuma 38. panta otrās daļas trešajā teikumā ir paredzētas būves īpašnieka un zemes īpašnieka tiesības rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru.
Apkopojot minēto, Tieslietu ministrija norāda, ka zemes likumiskās lietošanas maksas samaksas pienākums nezūd pats no sevis tikai tādēļ, ka būves nodotas lietošanā zemes īpašniekam, bet gan par to slēdzama pušu vienošanās.
Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešajai daļai pienākums likumīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu attiecināms arī uz publiskas personas kapitālsabiedrību, savukārt atbilstoši minētā likuma 3. panta 3. punktam kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tajā skaitā, manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Tādējādi būtu vērtējams, vai uz kapitālsabiedrību (RAKUS) kā zemes, uz kuras atrodas valstij piederošas būves, īpašnieci, attiecināmi Finanšu ministrijas kompetencē esošajos 2018.gada 19.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” noteiktie ierobežojumi zemes nomas maksas apmēra noteikšanā.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija lūdz labot Informatīvajā ziņojumā norādīto informāciju, ka attiecībā uz minētajām būvēm valstij neradīsies pienākums maksāt privātpersonai (RAKUS) zemes likumiskās lietošanas maksu, tā vietā norādot tiesību normām atbilstošu plānotās rīcības izvērtējumu.

-