Atzinums

Labklājības ministrija nav ņēmusi vērā priekšlikumu (izziņas 9.punkts) papildināt ar iespēju pašvaldībai noteikt arī citu iestādi, kas nodrošina atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, pamatojot ar nepieciešamību veikt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, jo regulējums ir iekļauts likuma 12.pantā, kur noteikti sociālā dienesta pienākumi un uzdevumi.
Taču šajā SPSPL pantā ir noteikti arī citi uzdevumi, piemēram, veikt darbu ar ģimenēm. Praksē jau šobrīd, piemēram, sociālo darbu ar sociālā riska ģimenēm nodrošina nevalstiskās organizācijas.
Rīgas valstspilsētā ir izveidota speciāla struktūrvienība, kura pēc nolikuma strādā ar šo mērķa grupu - bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās. Neparedzot iespēju noteikt arī citu iestādi, Rīgas situācijā ir jāizjauc veiksmīgi strādājoša sistēma, kas noteikti nav šo Noteikumu mērķis.
Aicinām rast risinājumu.
 

-

Uzturam iepriekš izteikto iebiildumu (izziņas 11.punkts) par punktā noteikto vajadzību un resursu izvērtēšanas regularitāti. Saprotam, ka ir nepieciešama pastāvīga piešķirtā pakalpojuma efektivitāte, taču sociālā mentora darbs, kas minēts izziņā, izmantojamās metodes utt.ir jānodrošina ikdienas procesos, tam obligāti nav nepieciešama formālā izvērtēšana,. Ņemot vērā sociālo darbinieku trūkumu Latvijā, uz ko atkārtoti norāda pašvaldības, atkārtoti aicinām noteikt, ka izvērtēšana tiek veikta reizi gadā, taču,ja sadarbībā konstatē nepieciešamību, tad var šajos gadījumos biežāk pārvērtēt, nevis visai mērķa grupai veikt ne retāk kā 2 reizes gadā. Kā arī jāņem vērā, ka persona var pretendēt uz atbalsta pasākumiem, piemēram, tikai 3 mēnešus gadā.
 

-

Pašvaldības norāda, ka (izziņas 3.punkts) joprojām nav saprotams un nav paskaidrots, kas tas būs par izvērtējumu? Nav saprotams, vai jaunietim ar ārpusģimenes pakalpojuma sniedzēju ir jāslēdz kāda savstarpējā vienošanās par uzturēšanās pagarinājumu, vai pietiek tikai ar Sociālā dienesta izvērtējumu. Nepieciešams skaidrojums.

-

Uzturam iepriekš izteikto priekšlikumu (izziņas 39.punkts): Lūdzam skaidrot un precizēt dokumenta veidu - lēmums, izdruka vai kāds cits, kas pamato ārpusģimenes aprūpes izbeigšanos, kuru bāriņtiesai būtu jāpievieno rakstveida informācijai centram. Vēršam uzmanību, ka pašreiz, ja bērns līdz pilngadībai ir dzīvojis audžuģimenē, bāriņtiesa nepieņem lēmumu par uzturēšanās izbeigšanos audžuģimenē sakarā ar pilngadību. Ārpusģimenes aprūpes izbeigšanos apliecina bērna noteikta vecuma - pilngadības sasniegšanas fakts, ko apliecina Fizisko personu reģistra dati, kā arī personu apliecinošs dokuments. Līdz ar to, priekšlikums ir svītrot prasību par dokumentu pievienošanu.

Ņemot vērā to, ka Noteikumi tiek grozīti, ir iespējami arī grozījumi pēc būtības, ne tikai tehniski aizstājot terminus.

Piedāvātā redakcija
19. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc bērna ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās par to rakstveidā informē centru, pievienojot iepriekš izsniegto apliecību.

(izziņas 12.punkts)  Uzturam iepriekš izteikto viedokli, ai nodrošinātu visā valstī vienveidīgu praksi un pieeju atbalsta nodrošināšanā jaunietim, būtu izstrādājams arī vienots izvērtēšanas instruments.

-