Atzinums

77.lpp – “Paredzēts, ka arī turpmākajos gados tiks turpināts darbs pie paliatīvās aprūpes pakalpojumu pilnveides, kontekstā arī ar Valsts kontroles veikto revīziju “Vai paliatīvā aprūpe ir pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa?” un sniegtajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu dzīves noslēguma aprūpi tiem pacientiem, kuru vajadzības pārsniedz tradicionālās ambulatorās vai mājas aprūpes ietvarus.”
Nepieciešams konkretizēt ar kādiem pasākumiem, kādām iniciatīvām darbs pie paliatīvās aprūpes pakalpojumu pilnveides tiks turpināts, īpaši ņemot vērā ziņojuma secinājumos minēto, ka pamatnostādnes uzskatāmas par neīstenotām trūkstošā finansējuma dēļ. Ziņojumā iekļautajam apgalvojuma par darbu turpināšanas nav faktiska seguma, ja nav dalījumā pa gadiem norādīti konkrēti veicamie pasākumi un tiem pieejamais finansējums.

-

76 .lpp – “2023. gadā izveidota starpsektoru darba grupa hospisa aprūpes modeļa izstrādei, kurā sadarbojas VM, LM, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas dome un nozares eksperti”. Būtu saprotamāk, ja tiktu precīzāk norādīts kādas organizācijas pārstāv nozares eksperti.

-

76.lpp “Paliatīvās aprūpes nozīme veselības aprūpes sistēmā arvien pieaug, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un hronisku, dzīvību ierobežojošu slimību izplatību. Tā nodrošina atbalstu pacientiem slimības vēlīnajos posmos, palīdzot mazināt ciešanas un uzlabot dzīves kvalitāti. Lai nodrošinātu savlaicīgu, profesionālu un pieejamu paliatīvo aprūpi, veselības politikas ietvaros tiek stiprināta pakalpojumu pieejamība, starpnozaru sadarbība un aprūpes procesa kvalitāte.”

“Lai uzlabotu mājas aprūpes pieejamību pacientiem ar smagām, progresējošām slimībām, VM uzsāka vairākus sagatavošanās darbus, tostarp iezīmējot hospisa aprūpes koncepta attīstību.”
Nepieciešams konkretizēt kad uzsāka un kādus sagatavošanas darbus, kā arī iezīmējot kur hospisa aprūpes koncepta attīstību?
 

-

70 lpp. “Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, efektīva ārstēšana un pacientu uzraudzība ir būtiski priekšnoteikumi mirstības samazināšanai un pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai.” Pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai  būtiski priekšnoteikumi ir ne tikai agrīna diagnostika, efektīva ārstēšana un uzraudzība, bet arī kvalitatīva un visaptveroša paliatīvā aprūpe gadījumos, kad ārstēšana vairs nav efektīva.

-

70 lpp. “Situācija norāda uz nepieciešamību turpināt aktīvu darbu pie agrīnas diagnostikas, efektīvas ārstēšanas pieejamības un pacientu aprūpes pilnveidošanas. Lai saglabātu un pastiprinātu šo tendenci, būtiski turpināt ieguldījumus onkoloģisko pakalpojumu kvalitātes, pieejamības un sabiedrības informētības uzlabošanā” 

Teikumam “Lai saglabātu un pastiprinātu šo tendenci, būtiski turpināt ieguldījumus onkoloģisko pakalpojumu kvalitātes, pieejamības un sabiedrības informētības uzlabošanā” trūkst noslēguma pieturzīme beigās.



 

-

No 2021. līdz 2024. gadam veikti nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku, ārstēšanas pieejamību un kvalitāti, kā arī rehabilitācijas un sociālā atbalsta pakalpojumus. Tiek pilnveidotas onkoloģijas aprūpes vadlīnijas, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un efektīvu ārstēšanu. Šajā periodā īpaša uzmanība pievērsta arī jaunu ārstniecības metožu ieviešanai un veselības aprūpes speciālistu kapacitātes stiprināšanai, kas veicina pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanos un mirstības samazināšanu. Ziņojumā iekļauti deklaratīvi apgalvojumi, tomēr tālāk tekstā nav skaidri un precīzi tie atšifrēti. Nepieciešams papildināt un precizēt atšifrējot, kas ir nozīmīgie veiktie pasākumi
 

-

No 68.lpp – uzlabota veselības aprūpe onkoloģijas jomā.
“Četri galvenie indikatori uzrāda uzlabojumus, kas atspoguļo.”
“2023.gadā novērojama pozitīva tendence onkoloģisko slimību agrīnā atklāšanā, kas iespējams ir saistāma ar skrīningu programmu, kurai ir pozitīva tendence Kopš 2021. gada novērojama pozitīva tendence un rādītāju pieaugums, izņemot krūts vēža skrīninga atsaucībā, kas būtiski atpaliek no 2024.gadā plānotā mērķa un kopš 2019.gada ir nevis uzlabojusies, bet pat pasliktinājusies Tomēr atsaucības un aptveres rādītāji joprojām nesasniedz EK izvirzītos mērķa rādītājus, kas liecina par nepieciešamību mērķtiecīgi pilnveidot vēža skrīninga programmas. “ 69.lpp nav pabeigts teikums: “Četri galvenie indikatori uzrāda uzlabojumus, kas atspoguļo”.  Kā arī 1.rindkopas pēdējā daļā nav ievietotas teikumu noslēgumu pieturzīmes starp teikumiem 1) kas beidzas ar vārdu ‘tendence’ un sākas ar vārdu ‘Kopš’; 2) kas beidzas ar vārdu ‘pasliktinājusies’ un  sākas ar vārdu “Tomēr”.
 

-

No 61.lpp analizēti 3.rīcības virziena rezultāti un paveiktie pasākumi, t.sk. paliatīvās aprūpes pieejamības uzlabošanā. Tiek minēts “tiek uzlabotas pārejas uz rehabilitāciju un sociālo aprūpi, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem – mobilās paliatīvās aprūpes komandas mājās. Lai veicinātu pacienta un viņa ģimenes iesaisti veselības aprūpē, veikti nozīmīgi pasākumi informācijas pieejamības uzlabošanā un pacientu tiesību aizsardzībā”. mobilās paliatīvās aprūpes komandas pakalpojumu mājās nodrošina ne tikai vecāka gada gājuma cilvēkiem, bet visiem pilngadīgiem pacientiem ar konsīlija slēdzienu ziņojumā nav minēti kādi nozīmīgi informācijas pieejamības uzlabošanas pasākumi veikti. Minēts tikai sekojošais: “Attīstīta e-veselības sistēma, veicinot ērtāku piekļuvi medicīniskajai informācijai.” Pēc būtības ir viens pasākums, kas nerisina vispārēju informācijas pieejamības uzlabošanu.

-

12.lpp – vispārējās valdības izdevumu samazinājumu dēļ esošās problēmas veselības aprūpē – pakalpojumu pieejamība, veselības aprūpes cilvēkresursu pieejamība, augsti mirstības rādītāji – turpmākajos gados visdrīzāk tikai saasināsies. Ziņojumā nav sniegti priekšlikumi par risinājumiem pamatnostādņu mērķu sasniegšanā līdz pamatnostādņu beigu termiņam 2027.gadā, ja vispārējās valdības izdevumu samazinājums saglabāsies vidējā termiņā. Šajā lapā tas minēts kā fakts un atkārtoti īsi tas pieminēts secinājumos ar tekstu “Kopumā pamatnostādnes uzskatāmas par neīstenotām trūkstošā finansējuma dēļ”. Tomēr ziņojuma sākumā ir uzsvērts, ka šī novērtējuma uzdevums ir: 1)           izvērtēt politikas rezultātus dinamikā, novērtējot iespējamību sasniegt mērķus beigu periodā;  2)           uzdevumu izpildes pārskats – konkrētas rīcības atspoguļojums. Lūdzu papildināt ziņojumu ar konkrētiem iespējamiem risinājumiem mērķu sasniegšanai beigu periodā.
 

-

19.Uzlabota veselības aprūpes kvalitāte un efektivitāte, veicināta veselības nozares digitālā transformācija. Ziņojuma teksta 8.lpp 19.punktā ieviesusies tehniska kļūda 19.punktam pievienojot un ar komatu atdalot 20.punkta tekstu, tādējādi divreiz atkārtojot 20.punktu.

-

10.lpp uzskaitīti dokumenti, ko izstrādājusi Veselības ministrija, lai atbalstītu un veicinātu pamatnostādņu mērķu sasniegšanu: 8.punkts “konceptuālais ziņojums “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā (pieņemts 2020.gada decembrī). Vai korekti 2021.-2027.gadu pamatnostādņu izvērtējuma ziņojumā par 2021. – 2024.gadā paveikto, lai izpildītu pamatnostādnēs noteikto, minēt kā šajā periodā paveiktu Veselības ministrijas uzdevumu, kurš veicina pamatnostādņu mērķu sasniegšanu dokumentu, kas pieņemts gadu pirms  pamatnostādņu apstiprināšanas?
 

-

7.lpp “4.politikas rezultāts - Samazinājusies atkarību izraisošo vielu lietošana un procesu atkarības iedzīvotāju vidū.” Un no 34.lpp šī politikas rezultāta ieviešanas analīze ziņojuma 2.1.4. apakšnodaļā. Ziņojumā un valstī kopumā netiek risināts būtisks, bet šobrīd neaktualizēts jautājums par pacientiem ārstēšanas procesā pieejamo atsāpinošo medikamentu klāstu un devu lielumiem. Būtu jānodrošina plašākas iespējas atsāpināšanai, jo pašlaik Latvijā pieejami galvenokārt DHC, tramadols, fentanils un morfijs, savukārt citās valstīs tiek izmantoti arī tādi medikamenti kā buprenorfīns, diamorfīns un anfentanils. Šie papildus medikamenti ļauj ārstēšanu sākt pakāpeniskāk, neizmantojot uzreiz spēcīgākos opioīdus.
Pašlaik Latvijā pieejamo fentanila plāksteru zemākā  deva ir 25 mcg, kas terapijas sākšanai bieži ir pārāk augsta un rada pieraduma un blakņu risku, kā arī apgrūtina devu precīzu pielāgošanu. Lai gan Zāļu valsts aģentūras datos ir norādīti arī 12 mcg plāksteri, to pieejamība ir ļoti ierobežota un pacientiem tie netiek izsniegti. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā  fentanila plāksteri ir pieejami arī no 4–6 mcg, kas ļauj ārstēšanu uzsākt drošāk un efektīvāk dozēt.
Tāpat Latvijā mazākā pieejamā morfija tablešu deva ir 10 mg, kamēr ārvalstu praksē terapiju iespējams sākt jau ar 1,25 mg. Tas būtiski apgrūtina pakāpenisku devu pielāgošanu un palielina gan pieraduma, gan blakusefektu risku pacientiem.
 

-