Atzinums

Iebildums:
1.Vēršam uzmanību uz nekorektu termina “pašvaldību ēkas” skaidrojumu, tai skaitā tas nesaskan ar Noteikumu projekta 35.punktā definēto, proti, ka projektu īsteno pašvaldību, pašvaldību kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību ēkā vai ēkas daļā.

2. Lūdzam skaidrot, vai atbalstu var saņemt pašvaldībai piederošu dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, ja tajās, piemēram, divi dzīvokļi ir privatizēti.

Piedāvājam Noteikumu projekta 11. punktu izteikt šādā redakcijā:
“11. Šo noteikumu izpratnē ar pašvaldību ēkām un infrastruktūru saprot pašvaldību ēkas, pašvaldību kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību ēkas vai ēkas daļas neatkarīgi no to galvenā lietošanas veida, kurās vismaz 80% pieder pašvaldībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai un ar tām tieši saistīto infrastruktūru (turpmāk - ēkas).”

-

Iebildums: Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, virzītos  grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi", kur punktā 8.2 paredzēts, ka daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona vai piegādātājs (tiešo norēķinu gadījumā) sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot lietotāju dzīvokļos, mākslinieku darbnīcās vai nedzīvojamajās telpās uzstādīto siltumenerģijas skaitītāju rādījumus. Ja siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, izmanto siltuma maksas sadalītājus.
Ņemot vērā minēto, piedāvājam Noteikumu projekta 24. punktu izteikt šādā redakcijā:
 

“24. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, bet, ja siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, izmanto siltuma maksas sadalītājus, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti.”

Iebildums: Ņemot vērā, ka pašvaldības pārvaldes  funkciju un uzdevumu īstenošana ir šauri interpretējams jēdziens, piedāvājam mainīt šo definējumu uz “pašvaldības autonomo funkciju un uzdevumu īstenošanai”.
Ņemot vērā minēto, piedāvājam Noteikumu projekta 30. punktu izteikt šādā redakcijā:
 

“30. Šo noteikumu izpratnē ar ēkas daļu, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saprot tādu ēkas daļu, kurā vismaz 80 % no kopējās gada jaudas (platības vai laika, finanšu izteiksmē) izmanto pašvaldības autonomo funkciju un uzdevumu īstenošanai un (..)”.

Iebildums: Lūdzam precizēt definējumu “pašvaldības ēka”, salāgojot to ar Noteikumu projekta 11.punktā definēto.

Noteikumu projekta 35.punkts nosaka, ka pasākumus īsteno ēkā vai ēkas daļā, tomēr 25.2.4. apakšpunktā minēto darbību veikšanai konkrētā ēka var būt nepiemērota vai šāda darbība var būt neatļauta.

Tāpat projekta 34.punkts nosaka, ka vairāku ēku viena adrese var būt projekta īstenošanas vieta. Ņemot vērā šo apstākli, būtu apsverama iespēja 25.2.4. apakšpunktā minētās darbības īstenot pieteiktās ēkas teritorijā vai uz kādas teritorijā esošas citas būves, vienlaikus atstājot saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkā vai ēkās.

-

Par: Noteikumu projekta pielikums “Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji”
3. SPECIFISKIE ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
3.1. Projekts ir saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu, t.sk. ir atspoguļots pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, iekļaujot informāciju par projekta īstenošanas rezultātā plānoto izmaksu samazinājumu uz vienu pakalpojuma saņēmēju, norādot rezultatīvā rādītāja sasniegšanas termiņu[1].

Projekta iesniegumā ir sniegts projekta pamatojums, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā  apvienoto (ja attiecināms[2]) pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas, ēkas iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu attīstības vajadzības, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību pašvaldību teritoriālajās vienībās.
Pašvaldības attīstības programma ir apstiprināta pašvaldības domes sēdē.


[1] Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam tematiskā virziena “Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem” rezultatīvais rādītājs ir pašvaldību pakalpojumu efektivitāte - izmaksas uz klientu - % izmaksu samazinājums pašvaldības sniegtajam pakalpojumam, attiecīgi investīciju ietekmes uz teritoriju attīstību novērtēšanai pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā projektam ir jānorāda rezultatīvais rādītājs, kas atbilst Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gdam rezultatīvajiem rādītājiem, norādot rezultātu sasniegšanas termiņu (maksimāli 3 gadi no projekta pabeigšanas brīža). Projektu plānoto rezultatīvo rādītāju izpildes uzraudzība tiek nodrošināta, informāciju par veiktajiem ieguldījumiem un to rezultātiem pašvaldībai atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas likuma 22.panta (22).punktam atspoguļojot ikgadējā pārskatā. Rādītāji tiek iekļauti gada publiskajā pārskatā, kuru apstiprina pašvaldības domes sēdē un iesniedz VARAM.

[2] Ja netika veikta administratīvi teritoriālā reforma, tad pamatojumā ir jāsniedz vērtējums par esošo pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotām funkcijām.


Iebildums: Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz plānotajām būvdarbu izmaksām, energoresursiem, aicinām neietvert nosacījumu, ka investīciju plānā ir jāietver sasniedzamie rādītāji (plānoto izmaksu samazinājums uz vienu pakalpojuma saņēmēju, norādot rezultatīvā rādītāja sasniegšanas termiņu) tik augstā detalizācijā.
Lūdzam šo nosacījumu attiecināt uz projekta iesniegumā ietveramo informāciju, kas ļautu uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi fiksēt plānotos projekta efektivitātes rādītājus. Uzskatām, ka detalizēts projekta ekonomiskais pamatojums būtu ietverams projekta iesniegumā un tā pamatojošā dokumentācijā, kas pamato energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību (ēkas pagaidu energosertifikāts  vai ēkas energosertifikāts).
Ņemot vērā minēto, rosinām 3.1. kritēriju izteikt šādā redakcijā:
“Projekts ir saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu, t.sk. ir atspoguļots pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā.
Projekta iesniegumā ir sniegts projekta pamatojums, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā  apvienoto (ja attiecināms) pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas, ēkas iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu attīstības vajadzības, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību pašvaldību teritoriālajās vienībās, kā arī informāciju par projekta īstenošanas rezultātā plānoto izmaksu samazinājumu uz vienu pakalpojuma saņēmēju. Pašvaldības attīstības programma ir apstiprināta pašvaldības domes sēdē

-

Priekšlikums:
Ja projekta īstenotājs ir veicis jaunas ventilācijas ar rekuperācijas sistēmas izbūvi ēkā, kurā līdz šim tā nav bijusi, pieļaut veikt ietaupījuma aprēķinu no nepieciešamās gaisa apmaiņas kārtas.

Piedāvātā redakcija:
 

22.4. apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā, jaunas ventilācijas sistēmas izveides gadījumā, enerģijas ietaupījumu aprēķināt pēc nepieciešamās gaisa apmaiņas kārtas pirms ēkās renovācijas.

Priekšlikums: No noteikumu projekta 25.2.4. apakšpunktā minētā izriet, ka ēkām, kuras vēlētos piedalīties programmā un kurām galvenais investīciju veids būtu atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana, jo citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi jau ir veikti vai arī ēkas statusa dēļ tos nedrīkst veikt, nebūtu iespējams šajā programmā piedalīties, t.i., šajā apakšpunktā minēto pasākumu īstenošana no kopējām izmaksām būtu lielāka kā 30%.

Lai paplašinātu pretendentu loku, kas var pieteikties programmā, šo ierobežojumu būtu nepieciešams pārskatīt, neierobežojot 25.2.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību proporciju.

-