Atzinums

Dabas resursa nodokļa paaugstināšana kūdrai nerisina emisiju samazināšanu un apdraud reģionu ekonomiku. Ieņēmumi nepalielināsies, ja ražošana samazināsies, bet palielināsies sociālie un konkurētspējas riski. Nodokļa līdzekļiem jāatgriežas nozarē konkrētos rekultivācijas un emisiju samazināšanas projektos, nevis jānonāk ārvalstu vienību pirkšanai.

Uzskatām, ka dabas resursa nodokļa paaugstināšana kūdrai:
 - nerisina klimata politikas mērķus,
 - rada finansiālu spiedienu un konkurētspējas kritumu kūdras un mežsaimniecības nozarēs,
 - neatgriež ieņēmumus reālā emisiju samazināšanā tajā sektorā, no kura tie tiek iekasēti,
 - apdraud reģionālo nodarbinātību un sociālo stabilitāti.

Tāpēc ir nepieciešams:
 - pārskatīt priekšlikumu par emisiju vienību iegādi kā nodokļa ieņēmumu izmantošanas virzienu;
 - izveidot mērķētu fondu vai alternatīvu mehānismu, kas ļautu ieguldīt šos līdzekļus vietējos emisiju samazināšanas un rekultivācijas projektos;
 - nodrošināt caurspīdīgu atgriezenisko saikni starp nodokļa maksātāju un reālo vides ieguvumu.

Tikai šādi iespējams panākt, lai DRN būtu patiesi vides politikas instruments, nevis administratīvs un fiskāls slogs, kas kavē nozares ilgtspēju un reģionu attīstību Latvijā.

Mūsu viedokļa pamatojums:

1. Starptautiskās klimata saistības saskaņā ar ZIZIMM un ES Klimata regulējumu ir valsts līmeņa saistības, ko apstiprinājuši valdība un Eiropas Parlamenta deputāti. Pašvaldībām nav nedz juridiska, nedz finanšu pienākuma iegādāties emisiju vienības, kuru tirgus cena nav zināma un var būtiski svārstīties. Šāda pieeja nozīmētu, ka valsts starptautiskās saistības tiek pārliktas uz vietējo nodokļu maksātāju un uzņēmumu pleciem, kas nav ne taisnīgi, ne atbilstoši nodokļu politikas pamatprincipiem.

2. Nodokļa paaugstināšana neveicina reālu emisiju samazinājumu kūdras sektorā, jo iegūtie līdzekļi netiek atgriezti atpakaļ nozarē konkrētu emisiju samazināšanas projektu īstenošanai. Tā vietā tie var tikt izmantoti citiem, nozares darbībai nesaistītiem mērķiem - piemēram, elektroauto iegādei vai emisiju vienību pirkšanai ārvalstīs. Rezultātā nodoklis kļūst par fiskālu instrumentu (budžeta papildināšanai), nevis par klimata politikas rīku, kas palīdzētu samazināt emisijas pašā sektorā.

3. Efektīvāk būtu paredzēt, ka daļa no kūdras DRN ieņēmumiem tiek mērķtiecīgi novirzīta emisiju samazināšanas un rekultivācijas projektiem pašā nozarē, piemēram, degradēto kūdras ieguves vietu mitrināšanai, jaunu ilgtspējīgu izmantošanas risinājumu attīstīšanai (paludikultūras, biomasas izmantošana, CO₂ piesaiste) vai nozares monitoringa un datu sistēmas uzlabošanai (SEG plūsmu monitoringa staciju uzstādīšana un datu uzkrāšana) vietējo pašvaldību klimata projektu finansēšana, ja tie samazina emisijas ZIZIMM sektorā. Šāds mērķfonds vai alternatīvs mehānisms varētu darboties līdzīgi kā atmežošanas noteikumos paredzētais, ļaujot uzņēmējiem ieguldīt emisiju samazināšanas projektos Latvijā, nevis maksāt paaugstinātu nodokli. Tas nodrošinātu, ka nodokļa līdzekļi tiek izmantoti tieši tur, kur rodas emisijas, un nodrošina reālu ieguvumu videi. Jā, kūdras ieguvējam par saviem līdzekļiem ir jānodrošina rekultivācija, bet tā savukārt, saskaņā ar esošajiem normatīviem,  paredz tika sagatavošanu rekultivācijai. Mērķfonds savukārt ļautu īstenot nākamos soļus.

4. Būtiski paaugstinot nodokli, nav garantijas, ka valsts budžeta ieņēmumi palielināsies. Ja nozare samazina ražošanu vai pārtrauc darbību, ieņēmumu bāze samazināsies proporcionāli vai pat vairāk nekā likmes kāpums. Ja uzņēmumi pārorientējas uz citām izejvielām vai alternatīvām, nodokļa iekasēšana var faktiski samazināties, tādējādi mērķis - palielināt ieņēmumus - netiks sasniegts. Šāda pieeja radīs budžeta neprognozējamību un risku valsts ieņēmumu stabilitātei.

5. Kūdras ieguve koncentrēta konkrētos reģionos, kur tā ir viens no vietējās ekonomikas un nodarbinātības balstiem. Straujš nodokļa kāpums var tieši ietekmēt šos reģionus - samazinās algas, ieņēmumi, tiek ierobežota uzņēmumu darbība un samazinās nodarbinātība. Ja uzņēmēji samazina darbību vai pamet nozari, pašvaldībām var rasties papildu sociālās problēmas, tostarp bezdarba pieaugums, iedzīvotāju aizplūšana un samazināti vietējie nodokļu ieņēmumi.

6. Augsta nodokļa likme var stimulēt pāreju uz citām izejvielām, taču šīs alternatīvas ne vienmēr ir videi draudzīgākas. Ja kūdra tiek aizstāta ar materiāliem, kuru ražošana vai transportēšana rada lielāku emisiju pēdu, gala rezultāts var būt pretējs vides mērķiem. Tādēļ nodokļu politika nedrīkst veicināt pāreju uz sliktākiem risinājumiem tikai fiskālu apsvērumu dēļ.

7. Nodokļa likmes paaugstināšana parasti tiek papildināta ar stingrākām uzskaites, kontroles un atskaišu prasībām, kas būtiski palielina administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm. Uzņēmumiem tas nozīmē papildu izmaksas saistībā ar auditiem, uzraudzību un pārskatiem, kas samazina motivāciju turpināt darbību nozarē - īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido ievērojamu nozares daļu.

8. Šobrīd tiek pienemts, ja vienas tonnas kūdras (ar 40 % mitrumu) ieguve rada aptuveni 1,3 t CO₂ ekv. emisiju. Reālu emisiju samazinājumu zemes sektorā iespējams panākt ar izmaksām tikai 2-3 EUR/t CO₂ (piemēram, mitrinot vai apmežojot ieguves laukus, atkarībā no vietas īpatnībām). Šobrīd piedāvātās likmes nozīmētu, ka Latvija par katru emisiju tonnu maksās 10-15 reizes dārgāk, nesaņemot samērīgu ieguvumu videi. Turklāt pēc 2030. gada Eiropas Komisija paredzēs emisiju vienību radīšanu arī ārpus ES teritorijas, kas padarīs šos mehānismus ārvalstīs daudz lētākus un investīcijas novirzīs prom no Latvijas.

-