Atzinums

Formulējums "var izvēlēties kārtot" paredz skolēnam izvēles tiesības un nerada skaidrus nosacījumus attiecībā uz vidējās izglītības iegūšanu. Šāda prasība nav saistīta ar nosacījumiem vispārējās vidējās izglītības atestāta saņemšanai, bet gan ar atsevišķu izglītojamo turpmākās izglītības izvēli un uzņemšanas prasībām augstākās izglītības studiju programmās. Šis punkts rada jautājumu kādas ir tiesiskās sekas, ja skolēns augstākā līmeņa eksāmenu nenokārto.
Ņemot vērā, ka jautājums par augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbu saistību ar uzņemšanu augstākajā izglītībā ir konceptuāls un skar gan vispārējās, gan augstākās izglītības jomu, aicinām saglabāt pašlaik spēkā esošo regulējumu saglabājot noteikumu 21.5 punktu ”ne mazāk kā viens valsts pārbaudes darbs padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī, tajā skaitā arī šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3. un 21.4. apakšpunktā minētie pārbaudes darbi.” un par iespējamiem risinājumiem organizēt atsevišķu diskusiju, iesaistot Izglītības un zinātnes ministriju, augstākās izglītības iestādes, pašvaldību, dibinātāju pārstāvjus, izglītības iestādes un citus nozares profesionāļus. Pēc vienotas pieejas izstrādes nepieciešamās izmaiņas būtu virzāmas atsevišķu normatīvā regulējuma grozījumu ietvaros.

-

Iebilstam pret projekta 16.7. punkta redakciju, jo tajā ietvertais formulējums "kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā" nenosaka pietiekami skaidrus un viennozīmīgus nosacījumus summatīvā snieguma uzlabošanai. Esošā redakcija pieļauj plašas interpretācijas iespējas izglītības iestādēm, jo nav skaidrs, cik summatīvos vērtējumus skolēnam ir tiesības uzlabot mācību gada laikā. Tas var radīt atšķirīgu regulējuma piemērošanu dažādās izglītības iestādēs, nevienlīdzīgu attieksmi pret skolēniem, kā arī palielināt domstarpību un strīdu risku starp izglītības iestādēm, skolēniem un vecākiem.
Aicinām 16.7. punktu izteikt šādā redakcijā:
“kā skolēni var uzlabot summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā, nosakot summatīvā snieguma uzlabošanas iespējas atbilstoši mācību priekšmeta stundu skaitam nedēļā:
mācību priekšmetos, kuros paredzētas 1–2 mācību stundas nedēļā, – vienu summatīvo sniegumu mācību gada laikā;
mācību priekšmetos, kuros paredzētas 3 vai vairāk mācību stundas nedēļā, – divus summatīvos sniegumus mācību gada laikā."

Vienlaikus piedāvātais risinājums saglabā izglītības iestādes autonomiju noteikt summatīvā snieguma uzlabošanas organizatorisko kārtību, nodrošinot vienotas tiesības visiem izglītojamajiem.

-