Atzinums

4. punkta “Mērķis un veicamie uzdevumi” 3.8. apakšpunktā lūdzam pievienot institūtu BIOR kā atbildīgo institūciju 3.8. apakšpunkta izpildē, ņemot vērā, ka atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumā 21.² pantā noteiktajam, BIOR vāc un analizē datus un informāciju, lai novērtētu riska faktorus, kam ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas nekaitīgumu, kā arī saistībā ar cilvēku uzturu. Kā arī, ņemot vērā, ka institūts BIOR ir veicis pētījumu “Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā”, uz kuru ir atsauce VM rīcības plāna projekta “Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam” 3.nodaļā “Situācijas raksturojums” 3.4.apakšpunktā “Aptaukošanās diagnostika un ārstēšana (terciārā profilakse)”.

-

Lūdzam precizēt 4. punkta 1.5. apakšpunktā minēto rezultatīvo rādītāju atbilstoši 1.5. apakšpunktā paredzētajam pasākumam, kā arī attiecīgi lūdzam pārskatīt pielikumā pasākumam Nr. 1.5. paredzēto esošo finansējumu.
 

-

Pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas 2024. gada 25. novembra īpašo ziņojumu: “Pārtikas marķēšana Eiropas Savienībā: marķējumu labirintā patērētāji var viegli apmaldīties” (https://www.eca.europa.eu/lv/publications/SR-2024-23), lūdzam 4. punkta 1.4. apakšpunktā izpildes termiņu noteikt īsāku, saskaņojot to ar Revīzijas ziņojumā Eiropas Komisijai noteikto ieviešanas mērķtermiņu, lai pētījuma rezultātus varētu izmantot diskusijās ar Eiropas Komisiju.

 

-

Norādām, ka šobrīd no 1.4. apakšpunktā minētā pasākuma var secināt, ka tiks pētīta viena uzturvērtības marķējuma shēma iepakojuma priekšpusē (FOPNL). Vēršam uzmanību, ka šādas shēmas ir ieviestas vairākās ES dalībvalstīs, piemēram, Francijā un Vācijā (Nutri Score) un Zviedrijā, Dānija, Lietuvā (Keyhole), tāpēc, lai noskaidrotu attiecīgo shēmu piemērotību Latvijas situācijai un izvērtētu ieviešanas potenciālo ietekmi, ir lietderīgi pētījumā iekļaut vismaz abu iepriekš minēto FOPNL izpēti un salīdzināšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt 4. punktā "Mērķis un veicamie uzdevumi" 1.4. apakšpunkta darbības rezultātu, izsakot to jaunā redakcijā. 


 

"Izpētīt ES dalībvalstīs ieviestās shēmas par pārtikas produktu papildu uzturvērtības marķējumu iepakojuma priekšpusē piemērotību Latvijas situācijai, veikt to izvērtēšanu un ieviešanas potenciālo ietekmi, lai atvieglotu veselīgu pārtikas produktu izvēli patērētājiem.".
 

Tā kā Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos nav definēts, kas ir “neveselīga pārtika” jeb “neveselīgi pārtikas produkti”, lai nerastos nevajadzīga interpretācija, lūdzam izvērtēt Plāna tekstā ietvert skaidrojumu vai aprakstu minētajam terminam.

-

Plānā izmantoto saīsinājumu sarakstā lūdzam iekļaut Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC), jo minētā institūcija ir iekļauta 1.8. apakšpunktā minētā pasākuma līdzatbildīgo institūciju sarakstā.

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvie akti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, reglamentē prasības nekaitīgas pārtikas apritei. Lai saskaņotu Plānā lietoto terminoloģiju ar ES normatīvo aktu terminoloģiju, lūdzam 14. lpp. 2. atkāpē vārdu “drošu” aizstāt ar vārdu “nekaitīgu”.

-