Atzinums

Tieslietu ministrija, izskatot likumprojektam pievienoto izziņu, kurā redzams iebildumu apkopojums, kā arī Finanšu ministrijas atbildes uz tiem, konstatējusi, ka Finanšu ministrijas atbilde neatspoguļo grozījumu faktiskās procesuālās sekas.
Proti, Finanšu ministrija, atbildot uz Biedrība "Fintech Latvija Asociācija" iebildumiem norāda, ka "Civilprocesa likuma grozījumi paredz, ka Latvijas Bankas lēmumi var tikt ņemti vērā kā viens no pierādījumiem vai procesuāliem apsvērumiem, tiesa saglabā pilnīgu kompetenci vērtēt pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, lēmumu esamība neaizstāj un neaizliedz tiesai veikt patstāvīgu faktu un tiesību analīzi. Tas atbilst jau nostiprinātai civilprocesuālai praksei, kur administratīvo iestāžu akti netiek automātiski pārņemti, bet tiek izvērtēti kontekstā ar citiem pierādījumiem. Tādējādi netiek mainīts civilprocesa līdzsvars vai tiesu neatkarība."
Finanšu ministrijas sniegtais skaidrojums, ka Latvijas Bankas lēmumi kolektīvajās prasībās būtu vērtējami tikai kā viens no pierādījumiem, neatbilst likumprojektā ietvertā regulējuma saturam. Proti, grozījumi paredz piešķirt Latvijas Bankas lēmumiem, kas stājušies spēkā prejudiciālu nozīmi Civilprocesa likuma 250.⁹³ panta izpratnē, nosakot, ka ar šādu lēmumu konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums no jauna nav jāpierāda. Tādējādi Latvijas Bankas lēmums nebūs tikai viens no pierādījumiem, kuru tiesa vērtē kopā ar citiem pierādījumiem, bet gan tam būs prejudiciāla nozīme, kas atbrīvo prasītāju (šajā gadījumā kvalificēto institūciju, kas ceļ tiesā kolektīvo prasību) no pienākuma pierādīt pārkāpuma esību.
Norādām, ka Civilprocesa likuma 250.⁹³ pants paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) lēmumam ir prejudiciāla nozīme patērētāju kolektīvajās prasībās. Attiecīgā norma Civilprocesa likumā tika ieviesta pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvu (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – Direktīva 2020/1828) nacionālajos tiesību aktos. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka piešķirot PTAC lēmumiem prejudicialitāti, atvieglos kvalificētajai institūcijai kaitējuma piedziņu tiesā, jo vairs nebūs jāpierāda, ka ir izdarīts pārkāpums. Šāda pieeja savā ziņā veido divpakāpju sistēmu, kur pirmajā pakāpē jeb posmā PTAC konstatē pārkāpumu, savukārt otrajā posmā kvalificētā institūcija, zinot, ka pārkāpums ir konstatēts, var celt prasību lūdzot kaitējuma atlīdzinājumu (sk. likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 15.10.2023. anotāciju. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/15CD2C9E87396A44C225898200387BF9?OpenDocument).
Tas nozīmē, ka, ja Latvijas Banka būs pieņēmusi lēmumu un tas netiks pārsūdzēts tiesā, tad gadījumā, ja kvalificētā institūcija cels tiesā kolektīvo prasību, tad tai nebūs jāpierāda pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Latvijas Bankas lēmumu.
Tādējādi likumprojekts pēc būtības ievieš analogu prejudicialitātes mehānismu tam, kāds jau paredzēts PTAC un Konkurences padomes lēmumiem (sk. CPL 250.⁶⁹ pants).
 

-