Atzinums

Likuma "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" pārejas noteikumu 6. punkts noteic, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – ir izbeigta 2022. gada 1. jūlijā, un to nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 528 "Par sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" likvidāciju" ar 2022. gada 1. oktobri paredzēt likvidēt šo izglītības iestādi.

Šajā sociālās korekcijas izglītības iestādē esošie bērni iepriekš uzturējās arī ārpusģimenes aprūpes iestādēs (Likumprojekta "Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (Nr. 1495/Lp13) anotācija). Tomēr tas nepasargāja bērnus no turpmākiem pārkāpumiem un nokļūšanas sociālās korekcijas izglītības iestādē. Ir bijis pat gadījums, ka bērns pats norāda, ka labāk gribētu nokļūt sociālās korekcijas izglītības iestādē, nevis uzturēties ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā.

Minētās aprūpes iestādes mēdz izmantot arī valsts represīvo mehānismu, lai reaģētu uz bērnu izdarītajiem pārkāpumiem. Piemēram, Tiesībsarga 2022. gada 1. jūlija atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2021-04-23D norādīts: "Gadījumos, kad bērns atrodas audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, nevar gaidīt, ka bērna vecāks pildīs likumā noteikto bērna audzināšanas pienākumu. Savukārt bērna likumiskie pārstāvji – bērnu aprūpes iestādes vadītājs vai bāriņtiesa  nav spējīgi reaģēt uz izdarīto pārkāpumu ar līdzvērtīgu atbildību, kā to darītu apzinīgi vecāki. Bērnu aprūpes iestādes vadītājs, kā arī bāriņtiesa, kas ir bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns ir ievietots audžuģimenē, ir daļa no institucionālā ietvara, kurā atrodas bērns, un tie nenes personisko atbildību par bērna rīcību. [..] Ir ļoti maz ticams, ka apzinīgs vecāks bērna problēmas, kas saistās ar neatļauto vielu lietošanu, risinātu, izsaucot policiju, lai bērnam tiktu piemērots naudas sods. Vecāks pats būs spiests apmaksāt sodu, jo bērnam visticamāk nebūs savu naudas līdzekļu, kā arī viņš riskē, ka viņam pašam tiks piemērots administratīvais sods par nepienācīgu bērnu aprūpes pienākumu pildīšanu. Tādējādi vecāks visticamāk meklēs alternatīvas bērna audzināšanas metodes un speciālistu palīdzību, lai nodrošinātu, ka bērns turpmāk nelieto atkarību izraisošas vielas. Savukārt, kā šajā pārbaudes lietā ir novērojis tiesībsargs , dažos gadījumos aprūpes iestādes darbinieki paši sazinās ar policiju, lai bērnam tiek piemērots naudas sods. Aprūpes iestāžu vadītāji reti pārsūdz administratīvos naudas sodus un ir novērots, ka iestādes šos naudas sodus apmaksā pašas, lai pēc tam ieturētu bērnam garantēto minimālo kabatas naudu."

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt arī iepriekš minētos jautājumus, it īpaši pievēršot uzmanību audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru rīcībai saistībā ar bērnu izdarītiem likumpārkāpumiem. Tāpat lūdzam apsvērt, vai un kādu ietekmi uz informatīvajā ziņojumā aplūkotajiem institūtiem radīs bērnu ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē pārtraukšana.


 

-

Projekta 9. punktā pie risinājuma ir norādīts, ka "ņemot vērā to, ka bērnam 18 gadu vecumā trūkst patstāvīgas dzīves uzsākšanai nepieciešamo prasmju un zināšanu, nepieciešams izvērtēt iespējas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam vai līdz iegūst vidējo vai vidējo profesionālo izglītību un veikt attiecīgos grozījumos normatīvajos aktos". Norādām, ka nav saprotams, vai 24 gadu vecumam ir saistība ar izglītību, proti, vai iespējas uzturēties ārpusģimenes aprūpē izbeidzas tad, kad ir iegūta izglītība, pat ja nav sasniegts 24 gadu vecums, vai arī turpinās pēc 24 gadu vecuma, ja izglītība nav iegūta. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projektu.
 

-

Projekta 1. punktā kā risinājums ir norādīts: "Precizēt Atbalsta centru noteikumu 2. punktu , nosakot, ka atbalsta centrs nodrošina pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, pastāvību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu, kā arī pilnveidot to kompetenci".

Nav pilnībā saprotams vārda "pastāvība" lietojums, it sevišķi līdzās vārdam "patstāvība". Iepriekš projektā skaidrots, ka "atbalsta centriem iesaistoties atbilstoša aprūpētāja atrašanai atbilstoši bērnu vajadzībām, jāveicina bērna pastāvība, proti, mazināt riskus, ka bērnam tiek mainītas aprūpes formas". Ja minētajos Atbalsta centru noteikumos ietvers vien vārdu "pastāvība", regulējums nebūs saprotams.

Tāpat arī vārdam "kompetence" ir dažādas nozīmes, piemēram, zināšanas un prasmes, piekritība, pilnvaru kopums. Tā vietā labāk šeit būtu tieši norādīt, kas konkrētajā gadījumā ir domāts.

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projektu.

 

-