Atzinums

“Latvijas Bioenerģijas asociācijas” (turpmāk – Biedrība) ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) aktualizēto noteikumu projekta "No koksnes sadedzināšanas iekārtām iegūtu pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kārtība" (22-TA-1713) versiju uz 17.10.2023. (turpmāk – Projekts), IZZIŅU un pārējiem Projektu pavadošajiem pavaddokumentiem. Jāatzīst, ka diemžēl arī pašreizējā Projekta redakcijā  nav skaidrota VARAM nostāja un joprojām VARAM ietur līdzšinējo pozīciju un nav ņēmusi vērā virkni dažādu nozares organizāciju iebildumu/priekšlikumu.

Jāsecina, ka VARAM nav ņēmusi vērā arī Biedrības apsvērumus un ierosinājumus Projekta uzlabošanai,  ko nosūtījām VARAM atsevišķā vēstulē 26.06.2023., kas daudzos gadījumos būtībā ir līdzīgi un papildinoši jau citu nozaru organizāciju priekšlikumiem un minētā Biedrības vēstule 03.07.2023. pievienota TAP portālā pie Projekta atzinuma dokumentiem.

Zemāk izklāstām Biedrības priekšlikumus/ierosinājumus Projekta pilnveidošanai kopumā.

1. Mēs kā Biedrība atbalstām biokurināmā, tai skaitā koksnes kurināmā veicināšanu un arī mēs vēlamies, lai rezultātā radušies koksnes pelni tiktu izmantoti ilgstpējīgiem mērķiem. Neapšaubāmi, pelnus var izmantot arī būvniecībā, cementa, betona, potaša un kaustiskā potaša ražošanā, tomēr Biedrības ieskatā nav samērīgi un pieļaujami, ka Projekta tvērumā paredzēt pelnus izmantot tikai būvniecības nozares mērķiem. Mūsu ieskatā pelni var sniegt plašākas iespējas arī citās tausaimniecības nozarē, kā piemēram, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un var sniegt jaunu pievienoto vērtību dažādiem potenciālajiem pielietojumiem, piemēram, dažādu mēslošanas līdzekļu ražošanā, var būt labs materiāls augsnes ielabošanai un dažādiem citiem mērķiem. Kā jau norādījām Biedrības 26.06.2023. vēstulē VARAM, Latvijā ir veikti vairāki pētījumi par koksnes pelnu izmantošanas iespējām mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un citās jomās un pētījumi ir izcēluši pelnu pozitīvo ietekmi dažādu produktu ražošanā, tādējādi pelnu lietojuma jomas ir jāpaplašina, nevis jānoraida. īpaši vēlamies izcelt tādus ekonomisko ieguvumus, kur koksnes pelnu atgriešana, piemēram, mežsaimniecības zemēs, veicina arī aprites ekonomiku, tādējādi ļaujot izmantot un reciklēt no dabas iegūtos materiālus kopējā atjaunojamo energoresursu aprites ķēdē. Savukārt, izmantojot pelnus lauksaimniecības zemju kaļķošanai vai mēslojuma ražošanā, tie tiktu atgriezti barības vielu apritē augšņu auglības veicināšanai un ražas palielināšanai. Ņemot vērā minēto Biedrība  nepiekrīt VARAM virzītajai turpmākai pelnu izmantošanas iniciatīvai tikai 3 lietošanas veidiem (ceļu būvniecībā, būvmateriālu ražošanā, tehniskā kālija karbonāta un kālija hidroksīda  ražošanā), jo tā faktiski vērsta specializētas un ļoti šauras nišas produktu ražošanai, kas ierobežo pelnu izmantošanu jebkādiem citiem nolūkiem. Šādi ierobežojumi neveicina ekonomikas stiprināšanu, jaunu pētījumu attīstību, jaunu uzņēmējdarbību radīšanu un citu tausaimniecības nozaru attīstību,

Atkārtoti aicinām VARAM atbalstīt un veicināt pelnu izmantošanu arī citu perspektīvu pelnu alternatīvu lietojumu risinājumiem. Lūdzam VARAM papildināt Projekta 2.1.punktu ar koksnes pelnu tālākās izmantošanas sfēras paplašināšanu, lai pēc piemērotā atkritumu statusa izbeigšanas, pelnus būtu iespējam realizēt tālākai izmantošanai arī šādos virzienos:
Pelni kā izejviela mežsaimniecībā organisko augšņu ielabošanas līdzekļu ražošanai;
Pelni kā piedeva mēslošanas līdzekļu ražošanā;
pelni, ko izmanto lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē;
pelni kā piedeva mēslošanas līdzekļu izstrādē (piemēram, digestāta un koksnes pelnu maisījuma ražošanā, liellopu kūtsmēslu un koksnes pelnu maisījuma ražošanā);
pelni kā piedeva augsnes kaļķošanas līdzekļa ražošanā;
pelni kā augsnes ielabošanas līdzeklis  bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Jāsaka, ka ļoti līdzīgs situācijas skatupunkts pelnu izmantošanas sfēras paplašināšanai ir arī citām organizācijām, kas jau no pirmajām saskaņošanas reizēm ir noridījušas  tālāku Projekta virzību esošajā redakcijā un rosinājušas ministriju paplašināt un papildināt  pelnu izmantošanas jomas Projekta tvērumā. Biedrības ieskatā līdzšinējā Projekta saskaņošanas gaitā VARAM piekopj izteikti vienpusēju pieeju un ir nepietiekami skaidrojusi un argumentējusi viedokļu atšķirību par izteiktajiem priekšlikumiem pelnu izmantošanas jomas paplašināšanai, par ko starp dažādām organizācijām jau ir izveidojies ļoti līdzīga un vienota izpratne. Šobrīd Projektā ietvertais izvirzīto prasību juridiski saistošais raksturs nav samērīgs, jo tiks stipri ierobežota un faktiski, liegta citu pelnu izmantošanas alternatīvu attīstīšanu un konkurences veicināšana. Joprojām uzskatām, ka projekts drīzāk ,tiek virzīts dažu konkrētu uzņēmumu  interesēs un šādi apstākļi var norādīt uz to, ka tirgus nav tendēts uz konkurenci nākotnes kontekstā, proti, drīzāk veidosies monopoltirgus apstākļi.

Tādēļ uzskatām, ka VARAM ir jāmaina sava nostāja un rosinām ministriju sadarboties ar nozaru organizācijām un meklēt kompromisia risinājumus.

2. Arī pārstrādātajā Projekta redakcijā VARAM noraidījusi iniciatīvu un iespējas pelnu ražotājam iesaistīties pelnu kvalitātes pārvaldības sistēmas izveidē un uzturēšanā. VARAM arī nav atbalstījusi  ierosinājumu pelnu ražotājam pašam izvēlēties, kā turpmāk realizēt pelnus – nodot pelnu pārstrādātājam, apsaimniekotājam vai citiem uzņēmumiem tālākai realizācijai citiem lietojuma veidiem, lai veicinātu brīvas konkurences apstākļus un ko esam minējuši augtāk aprakstītajos alternatīvu pelnu izmantošanas risinājumu kontekstā.

Joprojām uzskatām, ka analizējamie pelni atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai ir plašāk jādiversificē atbilstīgi  citu realizācijas veidu izvēlei. Atkārtoti aicinām VARAM atbalstīt pelnu ražotāja iespējas iesaistīties nododamo pelnu kvalitātes pārvaldības sistēmas uzturēšanā un atkārtoti aicinām Projekta 1.pielikumu papildināt ar citiem kritērijiem un to robežvērtībām pelnu atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai:
kritēriji pelniem, ko izmanto mežsaimniecībā kā izejvielu organisko augšņu ielabošanai;
kritēriji pelniem, ko izmanto  kā piedevu mēslošanas līdzekļu ražošanā;
kritēriji pelniem, ko izmanto  lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli iestrādei augsnē;
kritēriji pelniem, ko izmanto kā piedevu mēslošanas līdzekļu izstrādē (piemēram, digestāta un koksnes pelnu maisījuma ražošanā, liellopu kūtsmēslu un koksnes pelnu maisījuma ražošanā);
kritēriji pelniem, ko izmanto  augsnes kaļķošanas līdzekļa ražošanā;
kritēriji pelniem, ko izmanto  bioloģiskajā lauksaimniecībā kā augsnes ielabošanas līdzekli.
3. Iepazīstoties ar VARAM veiktajiem precizējumiem un papildinājumiem Projektā un no VARAM skaidrotās interpretācijas par pelnu radītāju un pārstrādātāju, pelnu radītājs var būt arī pelnu pārstrādātājs, ja pelnu radītājs izpilda pārstrādātājam noteiktās prasības un ir saņemta attiecīgā atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, kā to paredz Projekta 5.punkts. Savukārt Projekta 11.punkts paģēr, ka pārstrādātājs ievieš un uztur kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu pelnu iegūšanas procesa izsekojamību un kvalitātes uzraudzību.” No minēto punktu formulējuma var secināt, ka viens un tas uzņēmums var reizē būt gan pelnu radītājs un pēc attiecīgās atļaujas saņemšanas arī pelnu pārstrādātājs. No Projekta nav skaidri nolasāms, kā varēs iegūt pelnu pārstrādātāja statusu, vai būs kādi izņēmumi šāda statusa iegūšanai, kādi kritēriji un prasības tiks vērtētas atļauju izniegšanas gaitā, vai šīs prasības atļauju saņemšanā tiks noteiktas šī Projekta noteikumu ietvarā vai arī citā saistošajā normatīvajā aktā, vai būs kādi juridiski šķēršļi tam, ka viens un tas pat uzņēmums šo noteikumu izpratnē varēs būt gan pelnu radītājs, gan pārstrādātājs. Ņemot vērā iepriekš minētos neskaidros apstākļus, lūdzam VARAM skaidrot nosacījumus pelnu pārstrādātāja atļaujas saņemšanai.
 

-