Projekta ID
24-TA-2298Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
01.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"” (ID 24-TA-2298), kas tiek virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri.
LTRK kopumā atbalsta Likumprojektā paredzētās izmaiņas, īpaši attiecībā uz to, ka no 2025. gada tiek aizstāts diferencētais neapliekamais minimums ar vienotu neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma līmeņa. LTRK jau ilglaicīgi ir iestājusies par šīm izmaiņām ar mērķi paaugstināt Latvijas darba nodokļu konkurētspēju Baltijā, kā arī veicināt tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, vienkāršotu nodokļu administrēšanu (gan valstij, gan nodokļu maksātājiem), atslogotu mājsaimniecību budžetu, kā arī palīdzētu efektīvāk ierobežot ēnu ekonomiku un nevienlīdzību.
Lai arī kopumā LTRK ir atbalstījusi nodokļu reformas tālāko virzību, vienlaikus zemāk paužam būtiskus apsvērumus plānotā likumprojekta sakarā, ko vēl būtu iespējams uzlabot.
PAR IIN LIKMES IZLĪDZINĀŠANU PĀRĒJIEM IENĀKUMIEM
1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRDOŠANA
Izstrādātā nodokļu reforma paredz, ka IIN pirmā likme tiek paaugstināta no 20% uz 25,5% un šis pieaugums tiks attiecināts arī uz vairākiem citiem ienākumu veidiem, tostarp ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas. LTRK uzskata, ka tik lielas likmes piemērošana radīs ievērojami negatīvu ietekmi uz nekustamo īpašumu darījumiem un veicinās ēnu ekonomikas izplatību.
Jau šobrīd var novērot, ka iedzīvotāji 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas ienākumiem uztver kā saprātīgu un taisnīgu, un vairums to labprātīgi maksā. Taču, uzzinot par 20% kapitāla pieauguma nodokli, kas piemērojams starpībai starp nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes cenu, iedzīvotāji bieži vien atceļ vai atliek darījuma slēgšanu, jo uzskata šo nodokli par nesamērīgu un netaisnīgu. Paredzētais paaugstinājums līdz 25,5% radīs negatīvu tirgus attīstību. Jāatzīmē, ka ar nodokli apliekamās starpības aprēķina metodika Likuma par IIN 11.9 panta septītajā daļā ir netaisnīga pēc būtības, jo lielākoties paredz papildu nodokļa samaksu par patēriņa inflācijas radīto sadārdzinājumu, nevis par īpašuma vērtības pieaugumu peļņas izpratnē.
Bailēs no lielās nodokļa likmes cilvēki nereti nevēlas uzrādīt īpašuma patieso vērtību un pārdod īpašumu par neadekvāti zemām cenām, lai izvairītos no nodokļu sloga. Šāda prakse ne tikai veicina ēnu ekonomiku, bet arī izkropļo tirgu – īpašumu vērtētājiem kļūst grūtāk noteikt objektīvas vērtības, un tas savukārt ietekmē banku spēju izsniegt kredītus atbilstošā apmērā. Nozare jau saskaras ar šīm problēmām pie 20% IIN likmes un ir jau rosinājusi nodokli samazināt līdz 10%, kas ļautu būtiski samazināt ēnu ekonomikas apmēru, attīstīt stagnējošo nozari un attiecīgi palielināt kopējos nodokļu ieņēmumus. Taču plānotā 25,5% likmes paaugstināšana virzīs nozari gluži pretējā virzienā.
Gadiem stagnējošais nekustamā īpašuma tirgus, kas jau šobrīd ir pakļauts pārmērīgam nodokļu slogam, nonāks recesijā un arvien vairāk cilvēku meklēs veidus, kā apiet nodokļa maksāšanu. Tā vietā, lai veicinātu darījumu caurspīdīgumu un palielinātu nodokļu ieņēmumus, rezultāts varētu būt pretējs – cilvēki izvairīsies pārdot īpašumus par to patieso vērtību, kas vēl vairāk ierobežos budžeta ieņēmumus no šīs nodokļa likmes palielināšanas.
Papildus LTRK ierosina nekustamā īpašuma darījumu starpnieka komisiju attiecināt uz IIN nodokļa likmi no kapitāla pieauguma aprēķinu, iekļaujot starpniecības komisiju attaisnotajos izdevumos, kas veicinās uzrādīt patiesās darījumu summas.
LTRK jau pirms gada kontekstā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam Finanšu ministrijai rosināja, ka likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta (Ienākuma no kapitāla noteikšana) piekto daļu nepieciešams papildināt ar teikumu, kas attiecināmajos izdevumos iekļauj arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma likmes (IIN) aprēķinu, nosakot 5% ierobežojumu no darījuma summas.
Dotajā likuma redakcijā ir paredzēts, ka komisijas maksa pie īpašuma iegādes tiek uzskatīta par attiecināmu izdevumu, bet pie pārdošanas – netiek. Atbilstoši Latvijas nekustamo īpašumu darījumu praksei pircēji tikai ~5% gadījumu izmanto nekustamā īpašuma speciālista pakalpojumus pie tā iegādes. Lai arī šī pakalpojuma popularitāte pieaug līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu valstī, daudz biežāk tiek izmantoti darījumu starpnieka pakalpojumi pie īpašumu pārdošanas. Uz doto brīdi šie ir vienīgie izdevumi, kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma darījumiem, bet bez jebkāda iemesla netiek atzīti īpašniekam par attiecināmiem.
LTRK ieskatā šī ir likumu piemērošanas prakses rezultātā izveidojusies nepilnība, ko nepieciešams pēc iespējas ātrāk novērst (precizēt), lai veicinātu godīgu un caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi un iedzīvotāji būtu ieinteresēti oficiāli par tiem norēķināties.
2. IENĀKUMS NO KAPITĀLA UN KAPITĀLA PIEAUGUMA
LTRK vērš uzmanību, ka būtiski palielinot nodokli ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma no esošajiem 20% līdz pat efektīvi 28,5% (25,5% + 3%), tiks būtiski samazināti IIN ieņēmumi no vērtīgu kapitāla aktīvu (biznesa) pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības, procentiem. Ņemot vērā esošo nodokļu sistēmu un globālās mobilitātes sniegtās iespējas, ar šādām izmaiņām turīgākie iedzīvotāji tiek stimulēti pārnest savus aktīvus un ieguldījumus uz Latvijas vai pat ārvalstu kapitālsabiedrībām un rezultātā būtiski tiks samazināti esošie IIN ieņēmumi no šādiem darījumiem.
LTRK ieskatā IIN likmes paaugstināšana no 20% uz 25,5% ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, kā arī IIN papildus 3% likmes ieviešana kopumā radīs negatīvu ietekmi uz budžetu, pretēji prognozētajam pozitīvajam efektam.
LTRK kopumā atbalsta Likumprojektā paredzētās izmaiņas, īpaši attiecībā uz to, ka no 2025. gada tiek aizstāts diferencētais neapliekamais minimums ar vienotu neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma līmeņa. LTRK jau ilglaicīgi ir iestājusies par šīm izmaiņām ar mērķi paaugstināt Latvijas darba nodokļu konkurētspēju Baltijā, kā arī veicināt tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, vienkāršotu nodokļu administrēšanu (gan valstij, gan nodokļu maksātājiem), atslogotu mājsaimniecību budžetu, kā arī palīdzētu efektīvāk ierobežot ēnu ekonomiku un nevienlīdzību.
Lai arī kopumā LTRK ir atbalstījusi nodokļu reformas tālāko virzību, vienlaikus zemāk paužam būtiskus apsvērumus plānotā likumprojekta sakarā, ko vēl būtu iespējams uzlabot.
PAR IIN LIKMES IZLĪDZINĀŠANU PĀRĒJIEM IENĀKUMIEM
1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRDOŠANA
Izstrādātā nodokļu reforma paredz, ka IIN pirmā likme tiek paaugstināta no 20% uz 25,5% un šis pieaugums tiks attiecināts arī uz vairākiem citiem ienākumu veidiem, tostarp ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas. LTRK uzskata, ka tik lielas likmes piemērošana radīs ievērojami negatīvu ietekmi uz nekustamo īpašumu darījumiem un veicinās ēnu ekonomikas izplatību.
Jau šobrīd var novērot, ka iedzīvotāji 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas ienākumiem uztver kā saprātīgu un taisnīgu, un vairums to labprātīgi maksā. Taču, uzzinot par 20% kapitāla pieauguma nodokli, kas piemērojams starpībai starp nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes cenu, iedzīvotāji bieži vien atceļ vai atliek darījuma slēgšanu, jo uzskata šo nodokli par nesamērīgu un netaisnīgu. Paredzētais paaugstinājums līdz 25,5% radīs negatīvu tirgus attīstību. Jāatzīmē, ka ar nodokli apliekamās starpības aprēķina metodika Likuma par IIN 11.9 panta septītajā daļā ir netaisnīga pēc būtības, jo lielākoties paredz papildu nodokļa samaksu par patēriņa inflācijas radīto sadārdzinājumu, nevis par īpašuma vērtības pieaugumu peļņas izpratnē.
Bailēs no lielās nodokļa likmes cilvēki nereti nevēlas uzrādīt īpašuma patieso vērtību un pārdod īpašumu par neadekvāti zemām cenām, lai izvairītos no nodokļu sloga. Šāda prakse ne tikai veicina ēnu ekonomiku, bet arī izkropļo tirgu – īpašumu vērtētājiem kļūst grūtāk noteikt objektīvas vērtības, un tas savukārt ietekmē banku spēju izsniegt kredītus atbilstošā apmērā. Nozare jau saskaras ar šīm problēmām pie 20% IIN likmes un ir jau rosinājusi nodokli samazināt līdz 10%, kas ļautu būtiski samazināt ēnu ekonomikas apmēru, attīstīt stagnējošo nozari un attiecīgi palielināt kopējos nodokļu ieņēmumus. Taču plānotā 25,5% likmes paaugstināšana virzīs nozari gluži pretējā virzienā.
Gadiem stagnējošais nekustamā īpašuma tirgus, kas jau šobrīd ir pakļauts pārmērīgam nodokļu slogam, nonāks recesijā un arvien vairāk cilvēku meklēs veidus, kā apiet nodokļa maksāšanu. Tā vietā, lai veicinātu darījumu caurspīdīgumu un palielinātu nodokļu ieņēmumus, rezultāts varētu būt pretējs – cilvēki izvairīsies pārdot īpašumus par to patieso vērtību, kas vēl vairāk ierobežos budžeta ieņēmumus no šīs nodokļa likmes palielināšanas.
Papildus LTRK ierosina nekustamā īpašuma darījumu starpnieka komisiju attiecināt uz IIN nodokļa likmi no kapitāla pieauguma aprēķinu, iekļaujot starpniecības komisiju attaisnotajos izdevumos, kas veicinās uzrādīt patiesās darījumu summas.
LTRK jau pirms gada kontekstā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam Finanšu ministrijai rosināja, ka likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta (Ienākuma no kapitāla noteikšana) piekto daļu nepieciešams papildināt ar teikumu, kas attiecināmajos izdevumos iekļauj arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma likmes (IIN) aprēķinu, nosakot 5% ierobežojumu no darījuma summas.
Dotajā likuma redakcijā ir paredzēts, ka komisijas maksa pie īpašuma iegādes tiek uzskatīta par attiecināmu izdevumu, bet pie pārdošanas – netiek. Atbilstoši Latvijas nekustamo īpašumu darījumu praksei pircēji tikai ~5% gadījumu izmanto nekustamā īpašuma speciālista pakalpojumus pie tā iegādes. Lai arī šī pakalpojuma popularitāte pieaug līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu valstī, daudz biežāk tiek izmantoti darījumu starpnieka pakalpojumi pie īpašumu pārdošanas. Uz doto brīdi šie ir vienīgie izdevumi, kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma darījumiem, bet bez jebkāda iemesla netiek atzīti īpašniekam par attiecināmiem.
LTRK ieskatā šī ir likumu piemērošanas prakses rezultātā izveidojusies nepilnība, ko nepieciešams pēc iespējas ātrāk novērst (precizēt), lai veicinātu godīgu un caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi un iedzīvotāji būtu ieinteresēti oficiāli par tiem norēķināties.
2. IENĀKUMS NO KAPITĀLA UN KAPITĀLA PIEAUGUMA
LTRK vērš uzmanību, ka būtiski palielinot nodokli ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma no esošajiem 20% līdz pat efektīvi 28,5% (25,5% + 3%), tiks būtiski samazināti IIN ieņēmumi no vērtīgu kapitāla aktīvu (biznesa) pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības, procentiem. Ņemot vērā esošo nodokļu sistēmu un globālās mobilitātes sniegtās iespējas, ar šādām izmaiņām turīgākie iedzīvotāji tiek stimulēti pārnest savus aktīvus un ieguldījumus uz Latvijas vai pat ārvalstu kapitālsabiedrībām un rezultātā būtiski tiks samazināti esošie IIN ieņēmumi no šādiem darījumiem.
LTRK ieskatā IIN likmes paaugstināšana no 20% uz 25,5% ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, kā arī IIN papildus 3% likmes ieviešana kopumā radīs negatīvu ietekmi uz budžetu, pretēji prognozētajam pozitīvajam efektam.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekts paredz ar 2025. gadu ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu likmi 3% apmērā ienākumiem (taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajiem ienākumiem, tajā skaitā ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai) virs 200 000 euro gadā, kas tiek piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (2026. gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu).
LTRK pauž bažas par šādas papildu IIN likmes ieviešanu, kas potenciāli varētu samazināt Latvijas pievilcību investoriem un uzņēmējiem, un arī tā lietderību, ņemot vērā, ka augstāki nodokļi veicina ienākumu pārnešanu uz valstīm ar izdevīgāku nodokļu režīmu. Papildu nodoklis var veicināt aktīvu aizplūšanu un nodokļu rezidences pārnešanu uz citām jurisdikcijām, kā arī var radīt fiziskām personām stimulu nodot aktīvus juridiskām personām Latvijā vai ārvalstīs, kā rezultātā būtiski samazināt jau esošos budžeta UIN un IIN ieņēmumus no dividendēm, kapitāla un kapitāla pieauguma. Turklāt šāds nodoklis var arī atturēt uzņēmumus no dividenžu izmaksas, līdz ar ko samazinātos iespējamie UIN ieņēmumi.
Balstoties uz informatīvajā ziņojumā sniegtajiem datiem, šī priekšlikuma indikatīvā fiskālā ietekme 2026., 2027. un 2028. gadā ir papildu 13 000 000 eiro IIN ieņēmumi gadā. Lai arī šie papildu līdzekļi mazliet palīdzētu realizēt plānoto reformu, ir vērts apdomāt, vai tas ir pietiekami būtisks ieguvums, lai radītu negatīvu signālu Latvijas kapitāla turētājiem un tiem, kam nodokļu rezidence ir Latvijā. LTRK aicina izvērtēt šī priekšlikuma negatīvo efektu, kas nenovēršami radīsies kapitāla aizplūšanas rezultātā.
Ja vispār tiek ieviesta šāda papildu likme, tad LTRK ierosina apsvērt iespēju kopīgi aprēķināt laulāto vai dzīvesbiedru ienākumus, līdzīgi kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs. Šādā gadījumā apliekamais ienākumu slieksnis varētu tikt dubultots līdz 400 000 eiro pārim, kas ļautu saglabāt ģimenes ienākumu elastīgāku sadalījumu un radītu lielāku motivāciju ienākumu uzrādīšanai. Šāda pieeja tiek izmantota, piemēram, Vācijā, kur laulātie var kopīgi deklarēt ienākumus, kas ļauj nodokļu slogu sadalīt taisnīgāk. Šāda sistēma varētu kalpot kā risinājums, lai nodrošinātu gan godīgu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, gan samazinātu ienākumu pārnešanas risku uz citām valstīm.
Turklāt vēršam uzmanību, ka Likumprojekts paredz tiesību normu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Ieviešot papildu nodokli fiziskām personām par saņemtajām dividendēm, zūd tiesiskā paļāvība tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir reinvestējuši uzņēmuma peļņu brīdī, kad uzņēmumi ir sākuši veiksmīgi strādāt, kā rezultātā īpašnieki varētu sākt sadalīt dividendes, tiem būs jārēķinās ar papildu nodokli. Tādā veidā fiziskās personas, kuras ir rūpējušās par savu uzņēmumu attīstību būs neizdevīgākā pozīcijā nekā tie, kas regulāri dalījušas dividendes. Ar papildus nodokli 3% apmērā tiks aplikta tā peļņa, kura jau ir gūta iepriekšējos periodos (2024. gadā un iepriekš), bet nav sadalīta dividendēs. Ja vispār tiek ieviesta šāda papildus likme, tad LTRK rosina to piemērot attiecībā uz dividendēm par peļņu, kas radusies no 2025. gada.
LTRK aicina neieviest jaunu IIN likmi vai arī papildināt likumprojekta anotāciju un MK protokollēmuma projektu ar uzdevumu Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai 2027. gadā veikt izvērtējumu par šīs likmes ieviešanas lietderību un tās ietekmi uz konkurētspēju un efektivitāti.
LTRK pauž bažas par šādas papildu IIN likmes ieviešanu, kas potenciāli varētu samazināt Latvijas pievilcību investoriem un uzņēmējiem, un arī tā lietderību, ņemot vērā, ka augstāki nodokļi veicina ienākumu pārnešanu uz valstīm ar izdevīgāku nodokļu režīmu. Papildu nodoklis var veicināt aktīvu aizplūšanu un nodokļu rezidences pārnešanu uz citām jurisdikcijām, kā arī var radīt fiziskām personām stimulu nodot aktīvus juridiskām personām Latvijā vai ārvalstīs, kā rezultātā būtiski samazināt jau esošos budžeta UIN un IIN ieņēmumus no dividendēm, kapitāla un kapitāla pieauguma. Turklāt šāds nodoklis var arī atturēt uzņēmumus no dividenžu izmaksas, līdz ar ko samazinātos iespējamie UIN ieņēmumi.
Balstoties uz informatīvajā ziņojumā sniegtajiem datiem, šī priekšlikuma indikatīvā fiskālā ietekme 2026., 2027. un 2028. gadā ir papildu 13 000 000 eiro IIN ieņēmumi gadā. Lai arī šie papildu līdzekļi mazliet palīdzētu realizēt plānoto reformu, ir vērts apdomāt, vai tas ir pietiekami būtisks ieguvums, lai radītu negatīvu signālu Latvijas kapitāla turētājiem un tiem, kam nodokļu rezidence ir Latvijā. LTRK aicina izvērtēt šī priekšlikuma negatīvo efektu, kas nenovēršami radīsies kapitāla aizplūšanas rezultātā.
Ja vispār tiek ieviesta šāda papildu likme, tad LTRK ierosina apsvērt iespēju kopīgi aprēķināt laulāto vai dzīvesbiedru ienākumus, līdzīgi kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs. Šādā gadījumā apliekamais ienākumu slieksnis varētu tikt dubultots līdz 400 000 eiro pārim, kas ļautu saglabāt ģimenes ienākumu elastīgāku sadalījumu un radītu lielāku motivāciju ienākumu uzrādīšanai. Šāda pieeja tiek izmantota, piemēram, Vācijā, kur laulātie var kopīgi deklarēt ienākumus, kas ļauj nodokļu slogu sadalīt taisnīgāk. Šāda sistēma varētu kalpot kā risinājums, lai nodrošinātu gan godīgu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, gan samazinātu ienākumu pārnešanas risku uz citām valstīm.
Turklāt vēršam uzmanību, ka Likumprojekts paredz tiesību normu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Ieviešot papildu nodokli fiziskām personām par saņemtajām dividendēm, zūd tiesiskā paļāvība tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir reinvestējuši uzņēmuma peļņu brīdī, kad uzņēmumi ir sākuši veiksmīgi strādāt, kā rezultātā īpašnieki varētu sākt sadalīt dividendes, tiem būs jārēķinās ar papildu nodokli. Tādā veidā fiziskās personas, kuras ir rūpējušās par savu uzņēmumu attīstību būs neizdevīgākā pozīcijā nekā tie, kas regulāri dalījušas dividendes. Ar papildus nodokli 3% apmērā tiks aplikta tā peļņa, kura jau ir gūta iepriekšējos periodos (2024. gadā un iepriekš), bet nav sadalīta dividendēs. Ja vispār tiek ieviesta šāda papildus likme, tad LTRK rosina to piemērot attiecībā uz dividendēm par peļņu, kas radusies no 2025. gada.
LTRK aicina neieviest jaunu IIN likmi vai arī papildināt likumprojekta anotāciju un MK protokollēmuma projektu ar uzdevumu Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai 2027. gadā veikt izvērtējumu par šīs likmes ieviešanas lietderību un tās ietekmi uz konkurētspēju un efektivitāti.
Piedāvātā redakcija
-