Atzinums

Ministrija plāno paredzēt, ka Latvijā nekompensējamām recepšu zālēm būs jānodrošina tāda pati cena kā Lietuvā un Igaunijā kompensējamo zāļu sarakstā iekļautām zālēm. Šādam priekšlikumam Sabiedrība nevar piekrist, jo nav pamatoti izvirzīt prasību nekompensējamo recepšu zāļu cenu noteikt ne lielāku kā Igaunijā/Lietuvā kompensācijas sistēmā ietvertām recepšu zālēm. Vēršam uzmanību, ka, pirmkārt, Latvijā nekompensējamo recepšu zāļu cena nevar tikt salīdzināta ar Igaunijā un Lietuvā kompensējamo recepšu zāļu cenām. Šādu zāļu cenas saturiski nebūtu salīdzināmas, jo tām ir atšķirīgs finansējuma avots: kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros apmaksa daļēji vai pilnībā tiek veikta no valsts budžeta, bet nekompensējamo recepšu zāļu gadījumā – no  iedzīvotāju pašu maksājumiem. Otrkārt, Ministrijas piedāvātie grozījumi rada risku, ka zāļu ražotāji var pieņemt lēmumu izņemt nekompensējamās recepšu zāles no Latvijas zāļu tirgus, kas jau izskanējis no zāļu ražotāju puses. Sabiedrība uzskata, ka Ministrijai primāri būtu jāizvērtē veikt nepieciešamos pasākumus recepšu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā. Ministrijas risinājums rada pamatotas bažas, ka Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties zāles bez valsts atbalsta būs ievērojami ierobežotas
Ministrija plānojusi uzcenojumu par viena recepšu zāļu un zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros izplatīšanu EUR 0,50 apmērā. No Tiesību akta projekta Nr.1 nav redzams Ministrijas ekonomiskais aprēķins, kā arī uzcenojuma ietekme uz lieltirgotavām. Sabiedrība jau iepriekš ir norādījusi, ka redz riskus, ka piedāvātais uzcenojums EUR 0,50 par iepakojumu ir nepietiekams ne vien, lai segtu zāļu izplatīšanas izmaksas, bet arī veiktu nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā. Tiesību akta projekts Nr.1 nesatur nekādu ekonomisku novērtējumu, aprēķinu, kas būtu obligāti iekļaujams Tiesību akta projektā Nr.1. Bez ekonomiska aprēķina nav skaidrs, kādēļ izvēlēts tieši šāds uzcenojums un, vai uzcenojums ir pietiekams, lai segtu ne vien lieltirgotavu tiešās, bet arī netiešās izmaksas. Mūsuprāt uzcenojums EUR 0.50 ļoti īsā laikā novedīs pie situācijas ar ļoti skaudrām sekām, kur daudzu grupu recepšu medikamentus būs nerentabli iepirkt un pārvadāt, samazināsies piegādes biežums vai piegādes tiks pārtrauktas, būtiski pasliktināsies recepšu zāļu apgāde valstī visos apgādes punktos. Salīdzinot uzcenojumu 0.50 EUR ar citu pakalpojumu maksu, kā piemēram, Latvijas Pasta noteikto vienkāršāko iekšzemes tarifu vēstuļu sūtīšanai (šobrīd 1.65 EUR ar iespēju, ka tiks palielināts līdz 2,25 EUR par vēstuli), ir pamatots jautājums par Ministrijas piedāvāto uzcenojuma samērīgumu. Cenā, par kādu zāļu lieltirgotava pārdod recepšu zāles un zāles kompensācijas sistēmas ietvaros iestrādātā korekcijas summa ir vairākkārt zemāka nekā maksa par vienkāršas iekšzemes vēstules apkalpošanu. Tas spilgti demonstrē piedāvātā uzcenojuma absurdumu un iespējamās sekas, kas var sagaidīt Latvijas iedzīvotājus, pieņemot bez jebkādiem aprēķiniem balstītu uzcenojumu.
Sabiedrība atkārtoti vērš uzmanību, ka zāļu cenu veidošanas modelī nav ietverti nekādi lieltirgotavu darbības izmaksu pieauguma riski. Sabiedrība lūdz veikt papildinājumus, paredzot iespēju veikt izmaiņas zāļu cenā atkarībā no patēriņa cenu pieauguma, paredzot konkrētu mehānismu zāļu cenas pieaugumam atkarībā no PCI (patēriņa cenu indekss). Sabiedrība vēlreiz aicina Ministrijas piedāvātajā zāļu uzcenojuma modelī paredzēt, ka zāļu uzcenojums zāļu lieltirgotavām ik gadu indeksējams, iestrādājot konkrētu PCI koeficentu.
Ministrija nav veikusi nepieciešamos priekšdarbus, lai veiktu PVN likmes izmaiņas. Sabiedrība atkārtoti vērš uzmanību, ka Baltijas valstu starpā konstatējamas būtiskas atšķirības pievienotās vērtības nodokļa likmēs (turpmāk – PVN). Ministrija arī savā informatīvajā ziņojumā norādīja, ka Latvijā šobrīd tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% visiem medikamentiem, kamēr Igaunijā tā ir zemāka – 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem. Arī Pasaules Veselības organizācija savā 2021.gada ziņojumā „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā” norādījusi ka tieši Latvijas augstā PVN likme zālēm (gan recepšu, gan bezrecepšu) ir faktors, kas veicina lielus pacientu personīgos maksājumus, t.sk. ņemot vērā mazāku valsts līdzdalību zāļu kompensēšanā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Sabiedrība aicina nekavējoties uzsākt darbu pie PVN likmes izmaiņām, paredzot, ka zālēm tiek piemērota samazinātā PVN likme 5% apmērā.
Sabiedrība vērš Ministrijas uzmanību, ka zāļu lieltirgotavas ir daļa no kritiskās infrastruktūras. Ministrijas piedāvātais zāļu uzcenojumu modelis ne vien nesedz zāļu izplatīšanas izmaksas, bet šī brīža ģeopolitiskajā situācijā rada riskus, ka krīzes situācijā zāļu lieltirgotavas nevarēs nodrošināt zāļu apgādi. Ministrijas piedāvājums neparedz nekādu finansējumu, lai zāļu lieltirgotavas varētu jau šobrīd pielāgot un ieviest risinājumus zāļu apgādes sistēmai krīzes situācijā. Sabiedrība atkārtoti aicina Ministriju rast risinājumu, nodrošinot kritiskās infrastruktūras finansējuma avotu vai zāļu uzcenojuma modelī paredzot konkrētu maksu par kritisko infrastruktūru,  lai tāda veidā nodrošinātu kritiskās infrastruktūras uzturēšanu un attīstīšanu.
Ministrijas plānotie grozījumi rada priekšnoteikumus, ka zāļu lieltirgotavas turpmāk nevarēs pietiekamā apjomā ieguldīt infrastruktūrā, ne vien lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras funkcionēšanu, bet arī ieviest jaunus pakalpojumus. Sabiedrība jau iepriekš norādīja, ka zāļu lieltirgotavas var būt spiestas par zāļu piegādi aptiekām un slimnīcām pieprasīt segt zāļu piegādes izmaksas, lai tādējādi kompensētu transportēšanas izdevumus. Tāpat Ministrijas jaunais zāļu uzcenojuma modelis rada apdraudējumu Nacionālā veselības dienesta līgumu izpildei. Pie esošā uzcenojuma modeļa virzīšanas ir obligāti pārskatāmas uz zāļu lieltirgotavām attiecināmās LR normatīvajos aktos noteiktās prasības, jo jaunā finansējuma ietvaros ekonomiski nebūs iespējams izpildīt visas prasības. Sabiedrība jau iepriekš norādīja, ka uzcenojuma modelis rada risku, ka aukstuma ķēdes ietvaros izplatāmās zāles radīs zaudējumus un piedāvātais uzcenojums nav pietiekams, lai vispār segtu zāļu izplatīšanas izmaksas. Iepazīstoties ar Tiesību akta projektā Nr.1 ietvertajām zāļu cenu formulām jāsecina, ka Ministrija joprojām nav paredzējusi cenu veidošanas mehānismu aukstuma ķēdes produktiem, kam jābūt atšķirīgam no citu recepšu zālēm. Zāļu cenu veidošanas mehānismam jābūt ekonomiski pamatotam tā, lai dažādām zāļu kategorijām tiktu piemērotas dažādas zāļu cenu veidošanas formulas nevis vienāda. Ministrijas rīcība izmantot vienādu pieeju atšķirīgos apstākļos esošiem tirgus dalībniekiem ir nepamatota, diskriminējoša un prettiesiska, jo rada nepamatotu Satversmes 105.pantā noteikto tiesību ierobežojumu.
Sabiedrība lūdz Tiesību akta projektā Nr.1 iestrādāt caurspīdīguma un atklātuma principus attiecībā uz zāļu ražotāju cenām, tai skaitā, samazinātajām kompensācijas bāzes cenām, paredzot Zāļu valsta aģentūras uzturēto datu bāžu publisku pieejamību.
Papildus Sabiedrība norāda, ka Noteikumu 1.4.punktā Ministrija plānojusi precizēt zāļu ražotāja jēdzienu no “zāļu ražotājs” uz “zāļu ražotāja pilnvarotais pārstāvis”, tādēļ aicinām Ministriju apsvērt, vai jēdziena maiņa nevar radīt nekonsekvenci situācijā, kad zāļu ražotājs un zāļu ražotāja pilnvarotais pārstāvis nav viena un tā pati persona. Tāpat Sabiedrība aicina izskatīt Tiesību akta projektā Nr.1 ietverto terminu vienotu piemērošanu, jo Noteikumos tiek lietoti arī dažādi termini attiecībā uz zāļu cenu, kā piemēram, “iepirkuma cena”, “ražotāja cena” to attiecinot uz vienu un to pašu cenu. Tiesiskās skaidrības nolūkā Sabiedrība aicina izmantot vienu jēdzienu visā Noteikumu tekstā, lai izvairītos no kļūdām tiesību normu piemērošanā.

 

 

Būtiski samazināts paziņošanas termiņš no “ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās zāļu ražotāja cenas piemērošanas” uz “ne vēlāk kā vienu dienu (vai ne vēlāk kā paziņošanas dienā) pirms jaunās zāļu ražotāja cenas piemērošanas.”
Termiņš saīsināts no 30 dienām uz 1 dienu, kas ir nesamērīgs un īss. Lieltirgotavas nevar tik īsā laikā reaģēt uz cenu izmaiņu. Aicinām pagarināt termiņu.

-

Samazinātajai ražotāja cenai būtu jābūt pieejamai Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē. 
 

-

Termiņš saīsināts no 30 dienām uz 1 dienu, kas ir nesamērīgs un īss. Aicinām pagarināt termiņu.
 

-

Konkrētā formula nebūtu piemērojama nereģistrētu zāļu cenas veidošanai, jo veidojas risks zāļu nepieejamībai.
Jāparedz cenu indeksācijas mehānisms, iestrādājot konkrētu patēriņa cenu indeksa koeficentu.

-

Zāļu uzcenojums nosakāms vismaz EUR 0,85 par vienu zāļu iepakojumu par vienu zāļu iepakojumu. Savukārt  zāļu uzcenojums par vienu zāļu iepakojumu nosakāms vismaz 1% apmērā no ražotāja deklarētās zāļu cenas, ja tā ir augstāka par EUR 100,00.  
Par aukstuma ķēdes ietvaros izplatāmajām zālēm jāveic papildus aprēķini, lai noteiktu tādu  uzcenojumu par vienu zāļu iepakojumu, kas var nodrošināt šo zāļu izplatīšanu. Aukstuma ķēdes ietvaros izplatāmajām zālēm nosakāms atšķirīgs cenu veidošanas mehānisms.
Jāparedz cenu indeksācijas mehānisms, iestrādājot konkrētu patēriņa cenu indeksa koeficientu.
 

-

Lūdzam nodrošināt atklātības principa ievērošanu. Zāļu valsts aģentūras uzturētajai datu bāzei jābūt publiski pieejamai. 

-