Atzinums

Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 27.septembra rīkojumam Nr.610 “Par valsts pētījumu programmu "Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma" 2023.–2025. gadam” valsts pētījumu programmas "Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma" kopējais finansējums ir 1 250 000 euro, attiecīgi lūdzam precizēt vai skaidrot informatīvā ziņojuma 2.4.sadaļā “Enerģētika un Zaļās prasmes” (27.lpp.) sniegto informāciju par valsts pētījumu programmas īstenošanai piešķirto finansējumu 1 162 500 euro apmērā.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 2.1.5.punktā norādīto valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju un minimālo pensiju saņēmēju skaitu, ņemot vērā, ka sniegtie dati atšķiras no likumam “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” pievienotajam paskaidrojuma rakstam Labklājības ministrijas norādītajiem datiem.
 

-

Nepieciešams informatīvā ziņojuma projekta 2.1.4. punkta “Veselības aprūpe” trešajā rindkopā norādīto summu “72,1 milj.euro” aizstāt ar summu 72,5 milj.euro”.

 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 3.sadaļā “Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošana Latvijā” (34.lpp.) vārdus “Labklājības ministrija”, to vietā lietojot vārdu saīsinājumu “LM”.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma projekta 48. lpp. ietverto teikumu "Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, no 2022. gada 1. jūlija ar IIN neapliekamais minimums strādājošajiem tika palielināts uz 500 euro mēnesī, tādā pašā līmenī tika paaugstināts arī pensionāra neapliekamais minimums." aizstāt ar šādu teikumu "Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, no 2022. gada 1. jūlija maksimālais ar IIN neapliekamais minimums strādājošajiem tika palielināts līdz 500 euro mēnesī, tādā pašā apmērā tika palielināts arī pensionāra neapliekamais minimums.".

-

Informatīvā ziņojuma projekta 42. lpp. ir minēts šāds teikums: "Valsts atbalsts, īstenojot ģimenes valsts pabalsta reformu, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās minimālās pensijas apmēru, nodrošinot ātrāku pensiju indeksāciju u.c., nodrošināja, ka nabadzības risks nepieaug vai pat nedaudz samazinās vecākā gadagājuma iedzīvotājiem un ģimenēm ar bērniem.". Vēršam uzmanību, ka no minētā teikuma īsti nav skaidrs termins "ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās minimālās pensijas apmērs", proti, vai tas ir domāts minimālās pensijas apmērs (kas, piemērojot pensionāra neapliekamo minimumu, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli) vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums – pensionāra neapliekamais minimums. Tādējādi lūdzam konkrētāk precizēt minēto teikumu.  

 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma projekta 9. lpp., sadaļā "Ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumu pārtraukšana" iekļaut jaunāko informāciju un aizvietot teikumu ”Izdevumi atbalsta pasākumiem 2024.gadam plānoti 138,3 milj. euro jeb 0,3% no IKP ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 88,7 milj. euro apmērā jeb 0,2% no IKP.” ar teikumu “Izdevumi kopējiem atbalsta pasākumiem 2024.gadam plānoti 148,8 milj. euro jeb 0,4% no IKP, t.sk. energoatbalstam plānoti 50 milj. euro jeb 0,1% no IKP, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam 70 milj. euro jeb 0,2% no IKP un Covid-19 seku mazināšanai 28,8 milj. euro jeb 0,1% no IKP.”

 

-

Lai salāgotu informāciju ar Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028. gadam, lūdzam izteikt informatīvā ziņojuma projekta 2.1.1. Fiskālās politikas sadaļu zemāk piedāvātajā redakcijā. 

Sākot ar 2023. gadu, tiek realizēta piesardzīga fiskālā politika saskaņā ar nacionālo fiskālās disciplīnas regulējumu un nacionālo Fiskālās politikas stratēģiju², kas paredz strukturālās bilances mērķa -0,5 % no IKP ievērošanu un nosaka vienreizējo izdevumu tvērumu. Vienreizējo pasākumu izdevumi tiek izslēgti no nacionālā vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa. Vienreizējo pasākumu tvērums atrunāts likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”  un likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 5. pantā. Ņemot vērā paredzēto ES fiskālo noteikumu piemērošanas atjaunošanu sākot ar 2024. gadu, pasākumu, kas saskaņā ar Fiskālās politikas stratēģiju tiek uzskatīti par vienreizējiem, finansēšana jāveic fiskālās disciplīnas noteikumu ietvaros.

Saskaņā ar Latvijas Stabilitātes programmas 2024. – 2028. gadam iekļautajiem datiem, faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance (ņemot vērā izlaižu starpību un vienreizējo pasākumu apmēru) 2023. gadā tiek novērtēta -0,1% no IKP apmērā un 2024. gadam tiek prognozēta -0,8 % no IKP apmērā. Līdz ar to 2024. gadā vispārējās valdības budžeta strukturālais deficīts ir augstāks par Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) 10. pantā noteikto vidēja termiņa mērķi, kas ir 0,5% no IKP. Vispārīgā gadījumā saskaņā ar Fiskālās politikas stratēģiju, strukturālais deficīts būtu jāsamazina par 0,5% no IKP ik gadu līdz tas sasniedz 0,5% no IKP vērtību 2025. gadā, tad pie aktuālākajām prognozēm tā samazināšana nepieciešama tik tālu, lai sasniegtu un turpmāk uzturētu vispārējās valdības strukturālo deficītu FDL 10. pantā noteiktajā maksimālajā pieļaujamajā līmenī.

Atbilstoši Eurostat 2024. gada aprīļa datiem vispārējās valdības budžetā 2023. gadā bija deficīts 893,1 milj. euro apmērā jeb 2,2% no IKP. Ja salīdzina ar 2022. gadu, kad vispārējās valdības budžeta deficīts bija 4,6% no IKP, tad 2023. gadā bilance uzlabojās par 2,4 procentpunktiem, būtiski samazinoties Covid-19 atbalstam un energoatbalstam.

Latvijas Stabilitātes programmā 2024. – 2028. gadam vispārējās valdības budžeta prognozes vidējam termiņam pie nemainīgas politikas tika sagatavotas, par pamatu ņemot 2023. gada 9. decembrī Saeimā apstiprināto likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un aktualizējot ieņēmumu un atsevišķu izdevumu prognozes atbilstoši atjaunotajam makroekonomiskās attīstības scenārijam un budžeta izpildes tendencēm 2024. gada pirmajos divos mēnešos. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts par 0,1 procentpunktu augstāks nekā plānots budžetā, t.i., 2,9% no IKP apmērā.

2024. gadā tika atjaunota ES fiskālo noteikumu piemērošana un panākta vienošanās par ES ekonomikas pārvaldības ietvara reformas pakotni³ (jaunie ES fiskālie noteikumi). Rekomendācijas fiskālā komponente ir zināmā mērā pārejas posms uz reformēto ES fiskālo noteikumu piemērošanu, kas ietver sevī valstij specifiskas fiskālās trajektorijas noteikšanu (valsts finansētiem neto primāriem izdevumiem⁴) četriem gadiem strukturālās primārās bilances izmaiņu izteiksmē. Fiskālo jeb valsts finansēto neto primāro izdevumu trajektorija jānosaka Fiskāli strukturālajā plānā (FSP), kas ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, jāsagatavo līdz 2024. gada 20. septembrim, bet dalībvalstis ar EK var vienoties par  plāna iesniegšanas termiņa pagarinājumu. Latvija plāno izmantot termiņa pagarinājumu un iesniegt FSP EK 15. oktobrī kopā ar Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2025. gadam.

-----------------------------------------------------
[2] Apstiprināts MK 2022. gada 12. aprīļa sēdē (MK  sēdes protokols Nr. 20, 45.§)

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par ekonomikas politikas efektīvu koordinēšanu un daudzpusēju budžeta uzraudzību, kas atcels Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97; Padomes regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanas paātrināšanu un precizēšanu; grozījumi Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta sistēmām, pieejams:  https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/02/10/economic-governance-review-council-and-parliament-strike-deal-on-reform-of-fiscal-rules/

[4] Vispārējās valdības budžeta izdevumi, atskaitot procentu izdevumus, diskrecionāros ieņēmumu pasākum, izdevumus par ES programmām, kas pilnībā atbilst ES fondu ieņēmumiem, valsts izdevumus par ES finansēto programmu līdzfinansēšanu, kā arī bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus. Atbilstīgi pamatprincipiem, ko EK izmantojusi, klasificējot darījumus kā vienreizējus darījumus un citus pagaidu pasākumus, minētie vienreizējie un citi pagaidu pasākumi arī būtu jāatskaita no valdības izdevumiem.
 

Lūdzam informatīvā ziņojuma projekta 13.lpp. svītrot Latvijas ​​​​​​Brīvo arodbiedrību savienības komentāru, par cik tas nav saistīts ar 8.lpp. minētās ES padomes rekomendācijas izpildi.

-