Atzinums

Ņemot vērā līdzšinējo praksi un norādījumus valsts institūcijām informēt par pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē ES fondu ieviešanu, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi, lūdzam vai nu izvērtēt iespēju to paredzēt kā vienu no pienākumiem sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā vai arī skaidrot anotācijas projektā šīs sadarbības prakses vietu un lomu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā.

-

Lūdzam skaidrot/ norādīt termiņus informācijas izvietošanai gadījumā, ja projekta izstrāde TAP portālā vēl nav uzsākta.

-

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, lūdzam precizēt punkta redakciju attiecībā uz valsts tiešās pārvaldes iestādes rīcību projekta izstrādes gaitā. No šobrīd projektā ietvertā regulējuma nav nepārprotami skaidrs, vai valsts tiešās pārvaldes iestādēm visos gadījumos ir jāpublicē informācija institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" pirms projekta izstrādes TAP un  pēc tam TAP portāla publiskajā vidē.

-

Tiesības piedalīties sabiedriskajā apspriešanā ir ikvienai fiziskai personai. Tomēr ne visām personām ir vai tās lieto elektronisko parakstu, internetbanku vai citus elektroniskās autentifikācijas veidus. Vienlaikus ir personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ vāji pārzina informāciju tehnoloģijas. Tomēr tas nenozīmē, ka iepriekš minētās personas nespēj vai nevēlas iesaistīties sev un sabiedrībai būtisku jautājumu apspriešanā. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt  14. punktu, nosakot alternatīvus pieteikšanās veidus.

-

Lūdzam ārējo normatīvo aktu projektiem paredzēt iespēju neīstenot publisko apspriešanu, ja normatīvā akta projekts, piemēram, ir tehniska rakstura (precizē normu, bet nemaina to pēc būtības). Tāpat lūdzam paredzēt, ka tiesību akta virzītājs var noteikt arī citu, īsāku publiskās apspriešanas laiku, ja to pamato 1.pielikuma informācijā (piemēram, gadījumā, ja tiesību akta norma ir labvēlīga konkrētai mērķa grupai). 

-

Lūdzam 16.3.apakšpunkta otrajā teikumā vārdu "izplata" aizstāt ar "var izplatīt", jo ne vienmēr citi pieejamie veidi ir precīzi nosakāmi, turklāt ne vienmēr tas arī ir nepieciešams. 

-

Lūdzam skaidrot ar piemēriem 16.4.apakšpunkta praktisko piemērošanu, t.i., kādi mērķa grupas sasniegšanas formāti domāti, kādas ir to izmaksas un no kādiem līdzekļiem tās sedzamas. 

-

Lūdzam MK noteikumu projektu, ievērojot analoģiju ar Iesniegumu likuma 7.pantu "Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas" un ņemot vērā LM pieredzi, papildināt ar nosacījumiem, kādos gadījumos institūcijām ir tiesības nesniegt skaidrojumu un pamatojumu par saņemtā priekšlikuma neņemšanu vērā. Šādas normas iekļaušana nepieciešama, lai saprātīgi izmantotu laika un cilvēku resursus, kas tiek veltīti projekta izstrādei un sadarbības organizēšanai. Ierosinām vismaz šādos gadījumos paredzēt institūcijas tiesības neapstrādāt un neanalizēt saņemtos priekšlikumus:
1) priekšlikuma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
2) priekšlikuma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
3) priekšlikums nav sniegts teksta formātā (piemēram, fotogrāfijas, dzeja, zīmējumi);
4) priekšlikums nav saistīts ar projekta saturu.
 

-

Lūdzam plašāk anotācijā skaidrot tiesību akta projekta virzības posmus, t.i., nav saprotams, vai publiskā apspriešana organizējama un apkopojums publicējams arī pēc katra tiesību akta projekta saskaņošanas apļa. Uzskatām, ka publiskai apspriešanai jābūt arī samērīgai un, ja tiesību aktu virzītājiem tā jāīsteno esošo resursu ietvaros, tad jāizvērtē organizējamo publisko apspriešanu skaits viena tiesību akta virzībai. 
Attiecībā uz personas identitāti, kas sniedz viedokli par tiesību aktu projektu, informējam, ka LM ES fondu tiesību aktu projektu virzībā līdzšinējā pieredze liecina, ka publiskās apspriešanas rezultātā iegūtajiem viedokļi nereti nav saistīti ar tiesību aktu. Tāpēc aicinām izskatīt iespēju noteikt, ka publiskajā apspriešanā viedokli sniedz tikai identificējama persona, kura, tostarp, norāda informāciju saziņai. Informācija saziņai var būt redzama tikai atbildīgajai personai, kura virzīja dokumentu sabiedrības līdzdalībai. Ņemot vērā, ka šobrīd paredzēts, ka viedokli var sniegt arī persona, kas neatklāj identitāti vai nenorāda kontaktinformāciju, nav saprotams, kā īstenot 17.punktā minēto pienākumu nosūtīt informāciju viedokļa sniedzējam. 

-

Ikvienai personai ir tiesības piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Tomēr ne visām personām ir vai tās lieto autentifikācijas rīkus (elektronisko parakstu, internetbanku utml.), kas nodrošina iespēju pieslēgties Tiesību aktu portālam. Lūdzam papildināt anotāciju un skaidrot, kā sabiedriskajā apspriešanā iebildumus un priekšlikumus var izteikt fiziska persona, kurai nav TAP paredzētie autentifikācijas rīki. Vienlaikus lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt noteikumu projektu ar normu, kas paredz kārtību, kā ikviena persona var izteikt iebildumu vai priekšlikumu bez autentificēšanās TAP.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju anotāciju papildināt ar procesa shēmu, kas uzskatāmi atspoguļotu plānoto sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā.

-