Atzinums

Tā kā tehnisku iemeslu dēļ šo nav iespējams pievienot pašam informatīvajam ziņojumam, lūdzam šo attiecināt uz to:

Atsaucoties uz Veselības ministrijas (VM) Informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību un piedaloties diskusijā publiskajā telpā, papildu izvērtējot radušos situāciju, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija(LFAA) izsaka sekojošus jaunus priekšlikumus zāļu cenu samazināšanai patērētājiem:
tiem recepšu medikamentiem, kuri ir kompensējamo medikamentu sarakstā, bet kādai no diagnozēm nav kompensējami, cenas samazināšanas nolūkā piemērot kompensācijas sistēmas ietvara aptiekas un lieltirgotavas uzcenojumus, tādējādi padarot tos pieejamus arī tiem pacientiem kuru diagnozes nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā;
proporcionāli samazināt un/vai noteikt fiksētu lieltirgotavu piecenojumu dārgajiem medikamentiem cenu grupā virs 1000 eur;
pielīdzināt ražotāju cenas tiem medikamentiem, kuri Latvijas un Lietuvas kompensējamo zāļu sarakstā sakrīt (aptuveni 700 medikamentu nosaukumu);
Minētie priekšlikumi veicinās nopietnu cenu samazinājumu vairāk nekā 2000 nosaukumu recepšu medikamentiem.
Papildu lūdzam farmaceitisko aprūpi noteikt par valsts apmaksātu pakalpojumu, kas nodrošinātu ziņojumā minēto farmaceita neatkarību, piemērojot samaksu par recepšu apkalpošanu. Lai paaugstinātu aptieku ekonomisko stabilitāti un drošību, uzskatām, ka šādu maksu nepieciešams piemērot – tā kā aptiekām, īpaši reģionos, jāpilda ne tikai  zāļu apgādes bet arī sociālā funkcija. Aicinām veikt aprēķinus, lai par receptes apkalpošanu farmaceitiskajai aprūpei paredzētu 3.00 euro apjomā – tieši šādā veidā tiks veicināta arī farmaceitu neatkarība.
Tāpat rosinām ministrijai un/vai tās padotības iestādēm veidot sociālo kampaņu iedzīvotājiem, lai informētu par to ka iedzīvotājiem jau pašlaik ir pieejami lētāki medikamenti, izvēloties zāles ar to pašu darbīgo vielu. Tas pacientiem ļaus ieekonomēt ne mazāk kā 20 miljonus eiro gadā. 
Uzsveram – lai veicinātu zāļu cenu samazināšanu, nepieciešams samazināt arī birokrātisko šķēršļus medikamentu iekļūšanai tirgū, kas ir zāļu valsts aģentūras un Nacionālā veselības dienesta kompetencē.
Vienlaikus vēlamies norādīt, ka ne tikai zāļu apgādes uzņēmumi (lieltirgotavas), kas ir kritiskās infrastruktūras objekti un pilda nozīmīgu lomu, tajā pašā laikā nesaņemot tam domātu valsts finansējumu, arī aptiekas garantē medikamentu pieejamību iedzīvotājiem, tāpēc nav valstiski stratēģiski pareizi pasliktināt to situāciju, kā tas iecerēts Informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību. Uzsveram, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos aptiekas arī ir viens no valstij pieejamajiem resursiem krīzes situācijās, ko pierādīja Covid-19 pandēmija.
LFAA vēlreiz atkārto arī iepriekš izteiktos priekšlikumus:
aptiekās jāpaplašina valsts apmaksātu pakalpojumu klāsts, pievienojot esošajiem:
-          pakalpojumus kā veselības paškontroli un profilaksi:
-          holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšana asinīs;
-          glikozes līmeņa noteikšana asinīs ar glikometru;
-          pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšana;
-          svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšana;
-          izelpas gaisa plūsmas mērīšana;
-          grūtniecības tests;
-          papildu vakcinācija; (tikai monovalentās un komerciālas vakcīnas, kā piemēram, gripas, ērču encefalīta);
-          kaulu blīvuma noteikšana ar ultraskaņu;
-          alkohola līmeņa noteikšana izelpā;
-          ādas tipa noteikšana;
-          sirds un asinsvadu, diabēta, astmas un smēķētāju slimnieku uzraudzība/monitorings;
- zāļu izsniegšanu bez ārsta receptes - ārkārtas situācijās, informējot par to ārstu, piemēram, avārijas kontracepcija un atkārtota zāļu izsniegšana (jeb receptes pagarināšana) hroniskiem pacientiem (ar ārsta norādi);
- farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus pie klienta - farmaceita konsultācijas mājās par zāļu pareizu lietošanu, blaknēm, mijiedarbību un citiem veselības aprūpes pasākumiem.
Lai aptiekas varētu nodrošināt farmaceitiskās aprūpes pieejamību, augstu kvalitāti, plašu pakalpojumu klāstu, kā arī aptieku esamību tālākos reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu, viens no īpaši nepieciešamiem soļiem nozares normatīvo aktu sakārtošanā būtu farmaceita lomas stiprināšana, ļaujot farmaceitam rīkoties savas kompetences un izglītības līmeņa (vismaz maģistra grāda) ietvaros, tajā skaitā ļaujot pielāgot nepieciešamo devu arī kompensējamajiem medikamentiem, saskaņā ar ārsta norādi, kas pašlaik nav atļauts.
Vienlaikus LFAA turpina paust atbalstu zāļu finansiālās pieejamības palielināšanai saistībā ar iecerēto PVN likmes samazināšanu kompensējamajiem medikamentiem līdz 5%, jo, saskaņā ar aprēķiniem, zāļu gala cena samazināsies par 7 procentpunktiem. Attiecībā uz risku, ka ražotāji varētu celt deklarēto zāļu cenu, ministrijai būtu jāizvērtē un jāpiedāvā risinājumi, kā ierobežot nepamatotu cenu pieaugumu no ražotāju puses – palielinot cenu izmaiņu iesniegšanas laikus, cenu fiksācija uz noteiktu laiku, cenu pieaugumu nosacījumu kritērijus un citus rīkus saskaņā ar kaimiņvalstu pieredzi. Šobrīd ražotājiem, atšķirībā no aptiekām un zāļu apgādes uzņēmumiem, nepastāv nekādi būtiski ierobežojumi cenu palielināšanai. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, piemēram, Lietuvā ir bijis noteikts laika posms (viens gads), kurā ražotājiem aizliegts palielināt zāļu cenas, ja tam nav nopietna ekonomiska pamatojuma.
LFAA uzskata arī, ka iedzīvotāju labad jāpaplašina Kompensējamo zāļu saraksts, piemērojot adekvātu valsts kompensācijas apjomu, kas pa īstam palielinātu pieejamību (50%, 75%, 100%) uz līdzvērtīgu kā Lietuvā un Igaunijā (salīdzinot, mūsu valstī tas ir vismaz par 34% “šaurāks”).

 

-

iebilstam pret punktu 2.1.  visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu/cenu veidošanas principu.
Ja visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu/cenu veidošanas principu, tad pacienta ieguvums ir aptuveni 4-6%, savukārt aptieku peļņa no recepšu medikamentu tirdzniecības samazinās vismaz par 37%,  kas viennozīmīgi nav pieņemams, jo jau šobrīd ir būtiski palielinājies aptieku uzturēšanas slogs telpu īres, uzturēšanas, komunālo u.c. izdevumu kontekstā, ir nepieciešams piesaistīt un noturēt darbā farmaceitus, kur aptiekām jākonkurē par farmaceitiem ne tikai ar ražotājiem un laboratorijām, bet arī ar ārzemju kompānijām un darba tirgiem. Uzcenojuma samazinājums nenovēršami novedīs pie augstas varbūtības slēgt aptiekas un/vai samazināt to darba laiku ne tikai reģionos.
Sagaidām, ka tiek atrasts finansējums aptiekas darbības nodrošināšanai, piemēram, nosakot katras receptes apkalpošanas maksu (pēc Igaunijas principa).
Ieguvums pacientiem (4-6%) atkarībā no zāļu cenu kategorijas, ir nesamērojams ar zaudējumiem, kas tiks nodarīti slēdzot aptiekas vai samazinot to darba laiku, tādejādi mazinot zāļu pieejamību iedzīvotājiem.

svīrtot šo punktu

Lūdzam labot 3. Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēt iespēju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi recepšu zālēm, nosakot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi.

3. Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju paredzēt Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā noteikt pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu recepšu zālēm, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5%.

Lūdzam papildināt punktu 8.1. aptiekām ar tirgus daļu >10% veidot un uzturēt sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā

8.1. aptiekām ar tirgus daļu >10% veidot un uzturēt sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā, paredzot šai valsts deleģētajai funkcijai attiecīgu finansējumu vai arī deleģējot to ZVA.

Lai ieviestu farmacietiskās aprūpes pakalpojumus, par tiem ir jāmaksā: lūdzam farmaceitisko aprūpi noteikt par valsts apmaksātu pakalpojumu, kas nodrošinātu ziņojumā minēto farmaceita neatkarību, piemērojot samaksu par recepšu apkalpošanu. Lai paaugstinātu aptieku ekonomisko stabilitāti un drošību, uzskatām, ka šādu maksu nepieciešams piemērot – tā kā aptiekām, īpaši reģionos, jāpilda ne tikai  zāļu apgādes bet arī sociālā funkcija. Aicinām veikt aprēķinus, lai par receptes apkalpošanu farmaceitiskajai aprūpei paredzētu 3.00 euro apjomā – tieši šādā veidā tiks veicināta arī farmaceitu neatkarība.

Līdz 2025. gada 1. janvārim Veselības ministrijai izvērtēt iespēju stiprināt farmaceita lomu primārajā veselības aprūpē, ieviešot jaunus farmaceitiskās  aprūpes pakalpojumus, lai maksimāli efektīvi izmantotu veselības aprūpes speciālistu resursus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un iedzīvotāju veiktās terapijas rezultātu uzlabošanā, sabiedrības veselības nostiprināšanā. Veikt aprēķinus, lai farmaceitu neatkarības veicināšanas vaŗdā valats par farmaceitisko aprūpi - vienas receptes apkalpošanu aptiekai novirzītu 3.00 euro.
Ieviest aptiekās valsts apmaksātu pakalpojumus:
-          veselības paškontroli un profilaksi:
-          holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšana asinīs;
-          glikozes līmeņa noteikšana asinīs ar glikometru;
-          pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšana;
-          svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšana;
-          izelpas gaisa plūsmas mērīšana;
-          grūtniecības tests;
-          papildu vakcinācija; (tikai monovalentās un komerciālas vakcīnas, kā piemēram, gripas, ērču encefalīta);
-          kaulu blīvuma noteikšana ar ultraskaņu;
-          alkohola līmeņa noteikšana izelpā;
-          ādas tipa noteikšana;
-          sirds un asinsvadu, diabēta, astmas un smēķētāju slimnieku uzraudzība/monitorings;
- zāļu izsniegšanu bez ārsta receptes - ārkārtas situācijās, informējot par to ārstu, piemēram, avārijas kontracepcija un atkārtota zāļu izsniegšana (jeb receptes pagarināšana) hroniskiem pacientiem (ar ārsta norādi);
- farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus pie klienta - farmaceita konsultācijas mājās par zāļu pareizu lietošanu, blaknēm, mijiedarbību un citiem veselības aprūpes pasākumiem.