Atzinums

Ziņojuma 4.1.1. sadaļā (21.–22. lpp.), aprakstot 1.5. sadaļas pasākumu “Investīciju ieguldījumu progresa izvērtējums un risinājumi nepieciešamā finansējuma piesaistei platjoslas attīstībai”, kā iespējamie risinājumi finansējuma nepietiekamības segšanai ir norādīti trīs avoti: 1) privātais finansējums; 2) publiskās investīcijas – tostarp ERAF, ANM, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kā arī papildu publiskā finansējuma piesaiste; un 3) ektronisko sakaru tīklu būvniecības izmaksu samazināšana, balstoties uz administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem.
Ņemot vērā Ziņojumā minēto, aicinām Ziņojumā skaidrāk iezīmēt, kā tieši plānots piesaistīt un nodrošināt nepieciešamās investīcijas un finansējumu.
 

-

Ziņojuma 4.1.1. sadaļā (skat.15.lpp) ir uzskaitīti CEF projekti, tostarp minēts projekts “Uninterrupted 5G Coverage Across Via Baltica Corridor - 5G-BALTICS”, taču atšķirība no citiem minētajiem CEF projektiem, pie šī projekta apraksta nav norādīti tā izpildītāji, kas ir gan SIA Tet, gan SIA Tele2 un vēl 8 citu valstu partneri. Kā arī pie šī projekta minēts CEF finansējums 6,5 milj. EUR apmērā, lai gan 6,5 milj. EUR ir kopējās pasīvās infrastruktūras izbūves izmaksas, no kurām CEF finansē tikai 50%. Papildus norādām, ka visā ziņojumā nav pieminēts Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), lai gan LVRTC aktīvi līdzdarbojas projektos, kas saistīti ar VIA Baltica infrastruktūru.
 

-

Ziņojuma 3. sadaļā izteikti apgalvojumi, kas pamatoti ar infografikām (attēls Nr.3 un attēls Nr.5), ka
“Latvijā ir vislielākais mobilo datu patēriņš uz abonentu”, un
“Mobilo datu patēriņa pieaugums ir saistāms ar faktu, ka Latvijā ir sasniegts augsts pakalpojumu digitalizācijas līmenis – gan attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem (88,2 %), gan uzņēmumiem (87,2 %)“.
SIA Tet ieskatā šādi apgalvojumi un secinājumi, analizējot datus par mobilo datu patēriņa pieaugumu uz abonentu, varētu nebūt patiesi, jo nav ņemts vērā būtisks faktors, kas ietekmē mobilo datu patēriņa pieaugumu. Proti, Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm nav fiksēto mobilo tīklu (FMT), kā rezultātā mobilo sakaru operatori piedāvā platjoslas pakalpojumus kā aizstājēju fiksētai platjoslai.
Secinām, ka ievērojamais mobilo datu patēriņa pieaugums uz abonentu Latvijā saistāms ne tikai ar iespējams augstu pakalpojumu digitalizācijas līmeni, bet gan arī ar FMT neesamību, ko kompensē ar platjoslas pakalpojumiem, kā rezultātā būtiski pieaug mobilo datu lietojums uz abonentu.
 

-