Atzinums

Precizēt likumprojekta 10.panta otrās daļas 4.punktu, aizstājot tajā vārdus "un Valsts policijai" ar vārdiem "Valsts policijai un Valsts robežsardzei". Norādām, ka atbilstoši precizētajam likumprojekta 20.panta pirmās daļas regulējumam arī Valsts robežsardze ir noteikta kā viena no iestādēm, kura turpmāk veiks autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas kontroli. Līdz ar to nepieciešams paredzēt, ka arī Valsts robežsardzei tiek nodrošināta pieejamība tiešsaistes režīmā valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzturētajam autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas portālam.

-

Precizēt likumprojekta 16.panta otrās daļas 4.punktu, aizstājot tajā vārdus "un Valsts policijai" ar vārdiem "Valsts policijai un Valsts robežsardzei". Norādām, ka atbilstoši precizētajam likumprojekta 20.panta pirmās daļas regulējumam arī Valsts robežsardze ir noteikta kā viena no iestādēm, kura turpmāk veiks autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas kontroli. Līdz ar to nepieciešams paredzēt, ka arī Valsts robežsardzei tiek nodrošināta pieejamība tiešsaistes režīmā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" uzturētajam ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas portālam.

-

Likumprojekta 20.panta piektās daļas regulējums paredz pienākumu valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" paziņot transportlīdzekļa īpašniekam, ka attiecīgajam transportlīdzeklim nav samaksāta ceļu nodeva. Minētā tiesību norma ir ietverta pantā, kas nosaka ar ceļu nodevu samaksas kontroli saistītus jautājumus, taču no tajā ietvertā regulējuma nav saprotams, kā šāds paziņošanas pienākums būs īstenojams praksē.
Proti, likumprojekta 20.panta pirmajā daļā ietvertais regulējums paredz, ka ceļu nodevu samaksas kontroli veic šādas kompetentās institūcijas - Valsts policija, Valsts robežsardze un pašvaldības policija. Savukārt likumprojekta 26.panta regulējums paredz šo institūciju tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas saistīti ar attiecīgās ceļu nodevas nesamaksāšanu. Tādējādi pēc būtības, ja minētās institūcijas būs konstatējušās ceļu nodevas nesamaksāšanas pārkāpumu, tad par to tiks veikts administratīvā pārkāpuma process, kura ietvaros transportlīdzekļa īpašniekam tiks paziņots par tam piemēroto administratīvo sodu.
Līdz ar to nav saprotams, kāpēc vispār likumprojekta 20.panta piektajā daļā vēl tiek paredzēts kaut kāds papildu paziņošanas pienākums valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", proti, kāds ir tā mērķis.
Vienlaikus norādāms, ka nav saprotams, kurā posmā šāds paziņošanas pienākums būtu īstenojams, proti, vai pirms administratīvā soda piemērošanas vai arī pēc tā piemērošanas; kādā veidā šāds paziņošanas pienākums būtu īstenojams, proti, vai tā īstenošanā kaut kā paredzēts iesaistīt arī attiecīgās kompetentās institūcijas, jo nav saprotams, kādā veidā valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vispār uzzinās par visiem konstatētajiem ceļu nodevas nesamaksāšanas pārkāpumiem, piemēram par tādiem pārkāpumiem, par kuriem administratīvā pārkāpuma procesa norise tiks īstenota Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajā valsts informācijas sistēmā "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma".
Tādējādi, lai rastu atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, nepieciešams vai nu attiecīgi papildināt likumprojekta 20.panta piektajā daļā piedāvāto regulējumu vai arī to izslēgt no likumprojekta, jo patlaban likumprojekta 20.panta piektajā daļā piedāvātais regulējums šādā redakcijā nav atbalstāms.

-

Precizēt likumprojekta 1.panta 1.punktā ietverto termina "transportlīdzekļa īpašnieks" skaidrojumu atbilstoši Saeimā 2.lasījumā atbalstītajā likumprojektā "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr.615/Lp14) piedāvātajam termina "transportlīdzekļa īpašnieks", kas ietverts Administratīvās atbildības likuma 162.panta pirmajā daļā, skaidrojumam. Norādām, ka, strādājot pie šī izskatīšanai Saeimā iesniegtā likumprojekta, kopā ar Tieslietu ministriju tika rasts iespējami labākais attiecīgā termina skaidrojums, kas korekti aptver arī visus ārvalstīs reģistrētos transportlīdzekļus. Tāpēc aicinām šo termina skaidrojumu pārņemt arī šajā likumprojektā.

-

Precizēt likumprojekta 1.panta 4.punktā ietverto termina "autoceļu lietošanas nodeva" skaidrojumu, aizstājot tajā vārdu "autoceļus" ar vārdiem "autoceļu posmus".

-

Izslēgt likumprojekta 4.panta otrās daļas ievaddaļā vārdus "par šādu kravas transportlīdzekli, vai kravas transportlīdzekļu sastāvu" tādējādi nodrošinot loģisku teikuma struktūru (skatot to sasaistē ar šajā tiesību normā ietvertajiem apakšpunktiem).

-

Ceļu nodevu likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka par autoceļu lietošanas nodevas samaksu pirms autoceļa posma lietošanas ir atbildīgs transportlīdzekļa īpašnieks. Tādējādi tiek paredzēts pienākums veikt autoceļu lietošanas nodevas samaksu pirms autoceļa posma lietošanas uzsākšanas.
Ceļu nodevu likuma 6.panta otrā daļa nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas dienas likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus 24 stundas no nodevas maksātāja norādītā autoceļu lietošanas sākuma laika. Savukārt, attiecīgā panta trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas noteikta termiņa likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus noteiktu laiku, ieskaitot nodevas maksātāja norādīto autoceļu lietošanas sākuma datumu.
Tādā veidā, pretēji ietvertajam principam - aizliegums izmantot noteiktus autoceļu posmus, ja nav veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa, tiek radīta iespēja veikt attiecīgās nodevas samaksu pēc noteikto autoceļu posmu lietošanas uzsākšanas.
Piemēram, ja autoceļu lietošanas nodevas maksājums par 7 diennaktīm veikts 5.septembrī plkst.20.00 un nodevas maksātājs sākuma datumu būs norādījis 5. septembri, tad saskaņā ar paredzēto Ceļu nodevu likuma 6.panta trešo daļu, tiesības lietot noteiktos autoceļu posmus, par kuriem maksājama autoceļu lietošanas nodeva, būs jau no minētā 5.septembra plkst.00:00.
Šāda prakse rada neērtības ar to piemērošanu praksē. Nodevas maksātāji uzskata, ka viņi drīkst lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus, veicot autoceļu nodevas apmaksu jebkurā laikā attiecīgās dienas ietvaros.
Lūdzam izvērtēt iespēju paredzēt Ceļu nodevu likuma 6.panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā nosacījumu, ka autoceļu lietošanas nodevas attiecīgā termiņa likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos un reģionālos autoceļus attiecīgo laiku, no norādītā autoceļu lietošanas sākuma datuma un laika.
 

-

Precizēt likumprojekta 16.panta trešās daļas regulējumu. Vēršam uzmanību, ka minētajā tiesību normā ir ietverta norāde uz šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm (daudzskaitlī). Taču likumprojekta 16.panta pirmajā daļā faktiski ir ietverta norāde tikai uz vienu institūciju, proti, uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 12.panta pirmās daļas regulējumam ceļu infrastruktūras nodevu maksā par M, N, O kategorijas transportlīdzekļa un traktortehnikas nobraukto attālumu pa valsts galveno vai reģionālo autoceļu. Līdz ar to nepieciešams likumprojekta 16.panta trešajā daļā paredzēt piekļuvi arī traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā ietvertajai informācijai.

-

Likumprojekta 21.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikti ierobežojumi transportlīdzekļu īpašniekiem - fiziskām un juridiskām personām, autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas nesamaksāšanas gadījumā. Taču savstarpēji salīdzinot minētajās tiesību normās fiziskajām un juridiskajām personām paredzēto ierobežojumu tvērumu, konstatējamas vienlīdzīgas attieksmes pārkāpuma pazīmes. Proti, ja attiecībā uz juridiskajām personām ir paredzēts liegums veikt personas īpašumā esoša transportlīdzekļa, par kuru nav samaksāta valsts ceļu nodeva vai piemērots naudas sods par valsts ceļu nodevas nemaksāšanu, valsts tehnisko apskati, tad attiecībā uz fiziskajām personām pēc būtības ir paredzēts liegums veikt jebkura personas īpašumā esoša transportlīdzekļa (iespējams pat visu īpašumā esošo transportlīdzekļu) valsts tehnisko apskati. Līdz ar to aicinām kopā ar Tieslietu ministrijas ekspertiem izvērtēt, cik pamatoti ir paredzēt šādu atšķirīgu attieksmi pret abiem minētajiem subjektiem.

-

Anotācijas 3. sadaļas 6.2. apakšpunktā:
1) aizstāt  skaitļus un vārdus “2029. gadā 13 975 euro apmērā bez PVN (215 cilvēkstundas x 65, 00 euro (bez PVN) “
ar skaitļiem un vārdiem “Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 2029. gadā 16 910 euro apmērā (215 cilvēkstundas x 65, 00 euro (bez PVN) x 1,21 = 16 910 euro).”;
2) svītrot teikumu “Ir nepieciešama vienreizēja papildu finansējuma summa.”.
 

-