Atzinums

Ekonomikas ministrija, lai arī konceptuāli neiebilst Ministru kabineta 2024. gada 4.jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.23,66.§) "Informatīvais ziņojums "Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai"" 9.punktā noteiktajam uzdevumam paredzēt elektronisko sakaru komersanta tiesības ierosināt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, neatbalsta Likumprojekta (saskaņošanai nodotajā redakcijā) tālāku virzību, vēršot uzmanību uz turpmāk minētajiem problēmaspektiem izstrādātajā Likumprojektā:

1. Raugoties gan no Dzīvokļa īpašuma likuma sistēmas, gan no tiesību aktu sistēmas kopumā viedokļa, ar Likumprojektu paredzētais tiesiskais regulējums būtu iekļaujams Elektronisko sakaru likumā. Proti, Dzīvokļa īpašuma likums neregulē dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas kārtību/specifiku konkrētos jautājumos, bet gan nosaka vispārīgo kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku lēmumi pieņemami. Līdz ar to uzskatām, ka konkrētu lēmumu pieņemšanai specifiska kārtība būtu jāparedz attiecīgajā speciālajā normatīvajā aktā. Kā piemēru varam minēt speciālo kārtību lēmuma pieņemšanai par atsavināšanas tiesības izmantošanu piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai, kas nostiprināta Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā.
2. Attiecībā uz Likumprojektā paredzēto iespēju elektronisko sakaru komersantam, organizējot dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanu, izmantot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, norādām, ka sistēmas attiecīgā funkcionalitāte ir paredzēta tikai Dzīvokļa īpašuma likumā paredzētajiem dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas organizatoriem (dzīvokļa īpašnieki un pārvaldnieks).
3. Iebilstam pret Likumprojektā paredzēto lēmuma pieņemšanas kārtību, kas ir pretrunā Dzīvokļa īpašuma likumā esošajām imperatīvajām tiesību normām un tajā nostiprinātajiem fundamentāliem īpašumtiesību īstenošanas, tai skaitā, to aprobežojumu, pamatprincipiem. Pirmkārt, nav pieļaujams, ka jau attiecībā uz pirmreizējo aptauju tiek piemērots tiesiskais regulējums, kas visus citos gadījumos tiek piemērots tikai attiecībā uz atkārtoti organizētu dzīvokļu īpašnieku aptauju; tādā veidā tiek radīts ne tikai nepamatoti ekskluzīvs izņēmums attiecībā uz tieši konkrēto lēmumu elektronisko sakaru jomā salīdzinājumā ar citiem lēmumiem, bet vienlaikus arī rada būtiskus satversmības riskus. Otrkārt, nav pamatoti un pieļaujami, ka Likumprojektā paredzētais lēmums tiek pieņemts ar tā saucamo noklusējuma saskaņojumu, kas ir pretrunā Dzīvokļa īpašuma likuma sistēmai. Treškārt, neatbalstām, ka ar Likumprojektu tiek modificēta dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšana aptaujas veidā kā tāda.
4. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Likumprojektā ietvertais regulējums, ciktāl tas apraksta būvdarbus, neatbilst Būvniecības likuma 1.pantā ietvertajai terminoloģijai (jēdziens “būvniecība” aptver gan projektēšanu, gan jebkurus būvdarbus, tai skaitā ierīkošanu, atjaunošanu un pārbūvi). Papildus vēršam uzmanību uz to, ka inženiertīkla pārvietošanas gadījumā tas tiks nojaukts un ierīkots no jauna citā vietā. Proti, nav nepieciešams atsevišķi izdalīt inženiertīklu pārvietošanu, ja jau tiek norādīts uz tā ierīkošanu kā būvdarbu veidu.
 

-

Lūdzam precizēt Likumprojekta Anotāciju atbilstoši izteiktajiem iebildumiem par Likumprojekta tiesību normu redakcijām. 

Papildus aicinām svītrot no Anotācijas sadaļu, kurā aprakstīti Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1361
"Elektronisko sakaru tīklu, elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu, gāzes vadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju būvniecības saskaņošanas kārtība, ja šo objektu aizsargjosla aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums" piemērošanas atsevišķi aspekti, jo Anotācijā atspoguļotā minētā tiesību akta atsevišķu tiesību normu interpretācija ir pretrunā Dzīvokļa īpašuma likuma tiesiskajam regulējumam par dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvo kompetenci. 

-