Atzinums

Tieslietu ministrija, atsaucoties uz 2021. gada 30. septembra Grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV sadaļas 1. punktā "Saistītie tiesību aktu projekti" norādītajam, ir izstrādājusi grozījumus šādos likumos:
likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”; 22-TA-1916
likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”; 22-TA-1921
likumā -"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”; 22-TA-1925
likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22-TA-1918
likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 22-TA-1919

Vēršam uzmanību, ka minētājā anotācijā ir norādīts, ka vienlaikus ir izstrādājami arī grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (44. panta piektā daļa).
Anotācijā atbildīgā institūcija par grozījumu izdarīšanu normatīvajā regulējumā, kas regulē piespiedu nomas tiesiskās attiecības kā pirmā ir noteikta Tieslietu ministrija.
Vienlaikus norādām, ka uzdevums Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā saistīto normatīvo aktu grozījumu projektus  neizriet tikai no Grozījumu CL Spēkā stāšanās likuma anotācijā norādītā, bet ir noteikts ar Ministru kabineta sēdes 2020.gada 20 oktobra protokollēmumu (prot. Nr.62, 23.§).

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izstrādāt  attiecīgus grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (44. panta piektā daļa) un virzīt tos vienlaicīgi ar jau izstrādātajiem likumprojektiem.
 
 

-

Ņemot vērā, ka attiecīgais likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz 2021. gada 30. septembra likumu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - CL Spēkā stāšanās likums), kurā paredzēts, ka ar 2022.gada 1.janvāri tajos gadījumos, kad būve, kas uzbūvēta uz citai personai piederošas zemes, ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar CL Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi, lūdzam pārskatīt visā likumā ietverto regulējumu attiecībā uz tajā noregulētajām nomas attiecībām un nomas maksas jautājumiem, izvērtējot, vai nav veicami papildus grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Piemēram, nomas maksas noteikšanas aspekts regulēts arī likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta otrajā daļā (noteikts, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties) u.c. 
 

-

Ar izstrādāto likumprojektu paredzēts izslēgt 57. pantu un 85. panta ceturto un piekto daļu, kas regulē zemes lietošanas tiesiskās attiecības, ja uz zemesgabala atrodas privatizētais īpašuma objekts, kā arī, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, tās nevar izmantot vai neizmanto.

Ierosinām izvērtēt 85.panta ceturtās daļas izslēgšanas nepieciešamību.
Tieslietu ministrija 85.panta ceturtās daļas izslēgšanu anotācijā pamato, ka likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 85. panta ceturtā daļa dublē Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta piekto daļu.

Vēršam uzmanību, ka privatizācija un atsavināšana ir divi dažādi procesi. Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka likums neattiecas uz valsts un pašvaldību mantu, kuru privatizē atbilstoši likumiem "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un zemes reformas likumiem. Līdz ar to teorētiski joprojām var pastāvēt gadījumi, kuros nebūs piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta piektā daļa.  

Vienlaikus, ņemot vērā 85.panta struktūru (panta pirmā, otrā un trešā daļa paliek spēkā),  tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, ierosinām, nevis svītrot piekto daļu, bet norādīt, kādas tiesiskās sekas iestājas personai, kura šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības nevar izmantot vai neizmanto.

-

Ņemot vērā, ka uzdevums Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā saistīto normatīvo aktu grozījumu projektus  ir noteikts ar Ministru kabineta sēdes 2020.gada 20 oktobra protokollēmumu (prot. Nr.62, 23.§), lūgums, pamatojot likumprojekta izstrādi, atsaukties uz minēto protokollēmumu. 

-

Ņemot vērā, ka  TAP portālā katram projekta veidam ir definēts TA lietai obligāti sagatavojamās informācijas komplekts, kas paredz izstrādāt un TA lietai pievienot aizpildītu  MK sēdes protokollēmuma projektu, lūdzu izstrādāt tiesību aktu lietai saistošu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.
 

-