Atzinums

Aicinām izvērtēt, vai likumprojektā ietverts pilnīgs un pietiekams regulējums saistībā ar iesnieguma iesniegšanu likumprojektā minēto atļauju saņemšanai (piemēram, kam iesniedz iesniegumu un kas izsniedz atļauju u.tml.), un, ja nepieciešams, veikt precizējumus likumprojektā. Cita starpā vēršam uzmanību, ka anotācijā minēts "Lai [..] noteiktu kārtību, kādā minētie subjekti iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām, nepieciešams izdarīt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā", taču likumprojektā, šķiet, nemaz netiek noteikta kārtība, kādā iesniegt pieteikumu, bet gan noteikts, ka attiecīgais subjekts var sniegt noteiktu pakalpojumu, pirms tam saņemot atļauju regulā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi aicinām precizēt anotācijā ietverto skaidrojumu, kā arī nepieciešamības gadījumā aicinām papildināt likumprojektu. Ja nepieciešams, aicinām arī precizēt anotāciju vai papildināt likumprojektu saistītajos likumprojektos.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Reizē norādām, ka Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Attiecīgi aicinām izvērtēt, vai likumprojekta 2. pants atbilst iepriekš minētajam un daļēji nepārraksta vai neinterpretē Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – Regula Nr. 2023/1114) 60. panta 2. punktu un sniegt skaidrojumu anotācijā par risinājuma pieļaujamību atbilstoši iepriekš minētajiem apsvērumiem. Ja nepieciešams, aicinām precizēt likumprojekta 2. pantu.

-