Atzinums

LNZAA izsaka savus iebildumus un priekšlikumus par konceptuālā ziņojuma 2.risnājuma varianta pasākumiem:

LNZAA izsaka savus iebildumus un priekšlikumus par konceptuālā ziņojuma 2.risnājuma varianta pasākumiem:

Pirmais pasākums - samazināt PVN likmi recepšu zālēm no 12% uz 5% 
LNZAA atbalsta šo priekšlikumu, vienlaikus izsakot priekšlikumu apskatīt arī Zviedrijas, Lielbritānijas un Maltas praksi ar 0% PVN likmi.

Otrais pasākums - pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem.
LNZAA iebilst pret otro risinājuma pasākumu, jo Veselības ministrijas rīkotajā sabiedriskajā apspriedē, kas notika 2022.gada 15.septembrī tika uzklausīti klātesošo sabiedrisko organizāciju pārstāvju izteiktie viedokļi, ka energoresursu cenu strauja pieauguma laikā nozare piedzīvo finansiālas grūtības un ir nepieciešami valsts atbalsta mehānismi, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību. Nozares pārstāvji pauda bažas, ka esošā zāļu piecenojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu pieaugošās izmaksas, kā rezultātā var tikt slēgtas tās aptiekas, kuras nes zaudējumus. Ziņojumā nav ietverta analīze par to vai esošie piecenojumi vispār  ir pietiekami, lai nosegtu pašizmaksu (pieaugušās energoresursu izmaksas, nomas maksas, darbaspēka izmaksas u.c. izmaksas). Ziņojumā tiek ignorēts fakts ka valstī šobrīd ir sadārdzinājušās pilnīgi visu preču un pakalpojumu izmaksas un konceptuālais ziņojums neparedz risinājumus šo izmaksu finansēšanai. No konceptuālā ziņojuma konteksta ir noprotams, ka Veselības ministrijas piedāvā zāļu gala cenas mazināt uz nozares darbinieku algu rēķina, kas LNZAA nav pieņemami. 

Otrā pasākuma pirmā daļa - noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā (nav augstāka  par šo zāļu aptiekas cenu) kompensācijas sistēmā.
LNZAA iebilst pret otrā pasākuma pirmo daļu, jo problēmas būtība ir izklāstīta ziņojuma 8.lpp "Latvijas salīdzinoši (Baltijas kontekstā) lielākie izdevumi par zālēm saistīti ar pārmērīgi lieliem pacientu tiešajiem tēriņiem par bezrecepšu medikamentiem, jo realitātē par recepšu zālēm (uz vienu iedzīvotāju) valsts iztērē nedaudz mazāk nekā Igaunija. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāji sedz ievērojami lielāku recepšu zāļu cenas daļu no savas kabatas."
Kompensējamo zāļu saraksts pēc būtības ir valsts centralizēts iepirkums, kura rezultātā valsts garantē noteiktu iepirkuma apjomu un par to saņem zemākās cenas piedāvājumu. Problēma rodas tajā brīdī, kad valsts nevēlas vai nav spējīga atvēlēt pienācīgu finansējumu zāļu iegādes izdevumu kompensēšanai un tajos brīžos viss izdevumu slogs gulstas uz pacientu pleciem.
Priekšlikums -  Latvijas kompensējamo zāļu sarakstam ir jābūt tik pat plašam kā Lietuvā un Igaunijā un valsts finansējums zāļu iegādes izdevumu segšanai nedrīkst būt mazāks kā Igaunijā un Lietuvā.

Otrā pasākuma otrā daļa - noteikt, ka nekompensējamo recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā;
LNZAA iebilst pret otrā pasākuma pirmo daļu jo konceptuālais ziņojums neietver konkrētu pasākumu plānu, kā nodrošināt to, lai visās Baltijas valstīs ražotāja deklarētā zāļu cena būtu identiska. Nav arī skaidrs rīcības plāns, kas notiktu tajā gadījumā, ja deklarētās zāļu cenas atšķirtos, vai tādā gadījumā zāles tiktu izslēgtas no zāļu reģistra un nebūtu pieejamas pacientiem? Ekonomiskā situācija dažādās valstīs atšķiras, tāpat kā atšķiras citu preču un pakalpojumu cenas.

Otrā pasākuma trešā daļa - noteikt, ka bezrecepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā;
LNZAA iebilst pret otrā pasākuma trešo daļu jo konceptuālais ziņojums neietver konkrētu pasākumu plānu, kā nodrošināt to, lai visās Baltijas valstīs ražotāja deklarētā zāļu cena būtu identiska. Nav arī skaidrs rīcības plāns, kas notiktu tajā gadījumā, ja deklarētās zāļu cenas atšķirtos, vai tādā gadījumā zāles tiktu izslēgtas no zāļu reģistra un nebūtu pieejamas pacientiem? Ekonomiskā situācija dažādās valstīs atšķiras, tāpat kā atšķiras preču un pakalpojumu cenas.

Otrā pasākuma ceturtā daļa - noteikt, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā
LNZAA iebilst pret otrā pasākuma ceturto daļu, jo Igaunija un Lietuva atvēl ievērojami lielākus finanšu līdzekļus zāļu iegādes izdevumu kompensēšanai no valsts budžeta, tādējādi zāles kopumā Lietuvā un Igaunijā ir lētākas, bet pacientu tēriņi par zālēm mazāki. Atšķiras arī nodokļu sistēmas, valsts atbalsta pasākumi, energoresursu cenas, īres maksas, apsaimniekošanas izmaksas, Latvijā ir augstākas darbaspēka izmaksas, kā rezultātā Baltijas valstīs atšķiras preču un pakalpojumu pašizmaksa. Uzcenojumiem ir jābūt tādiem, lai uzņēmumi varētu nosegt pašizmaksu, un atšķirībā no bezpeļņas organizācijām, uzņēmējiem ir jāgūst arī kaut kāda peļņa no savas komercdarbības, pretējā gadījumā uzņēmējdarbībai zūd jebkāda jēga.
 
Otrā pasākuma piektā daļa  - viena SNN zālēm aptiekas cenas starpība nedrīkst pārsniegt 60%, rēķinot atbilstoši definētajai diennakts devai ATC/DDD klasifikācijā.
LNZAA konceptuāli nebilst pret otrā pasākuma piekto daļu, tomēr konceptuālais ziņojums nesniedz skaidru aprakstu, kā Veselības ministrija plāno šo mērķi sasniegt, jo aptiekas pārdošanas cena veidojas no ražotāja deklarētās zāļu cenas, piemērojot normatīvajos aktos noteikto piecenojumu. Veselības ministrijai būtu jāpapildina konceptuālais ziņojums ar skaidru un saprotamu rīcības plānu, kā šis mērķis tiks sasniegts.

Otrā pasākuma sestā daļa - A sarakstā iekļaujamo kombinēta sastāva perorālo zāļu formas zāļu aptiekas cena nedrīkst pārsniegt 60% cenu starpības slieksni no lētāko atsevišķi lietojamo zāļu lietošanas izmaksu summu.
LNZAA konceptuāli nebilst pret otrā pasākuma sesto daļu, tomēr konceptuālais ziņojums nesniedz skaidru aprakstu, kā Veselības ministrija plāno šo mērķi sasniegt, jo aptiekas pārdošanas cena veidojas no ražotāja deklarētās zāļu cenas, piemērojot normatīvajos aktos noteikto piecenojumu. Veselības ministrijai būtu jāpapildina konceptuālais ziņojums ar skaidru un saprotamu rīcības plānu, kā šis mērķis tiks sasniegts.

Trešais pasākums - samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, nosakot maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm Eur 250,00 kalendārajā gadā, un ieviešot SNN izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm;
LNZAA konceptuāli atbilsta trešo pasākumu un vienlaikus izsaka priekšlikumu papildināt trešo pasākumu, paredzot viena maksājuma maksimālo apmēru. Piemēram, pacienta maksājums vienā aptiekas apmeklējuma reizē nepārsniedz EUR 10, jo var gadīties, ka pacientam zāļu iegādes izmaksas vienā reizē pārsniedz Veselības ministrijas noteikto EUR 250 slieksni, kas  ir liels finansiāls slogs pacientam.

Ceturtais pasākums - uzlabot kompensējamo zāļu, t.sk. onkoloģijā un hematoloģijā, finansiālo pieejamību pacientiem, tādējādi  sasniedzot Pamatnostādnēs izvirzītos sabiedrības veselības mērķus. 
LNZAA atbalsta priekšlikumu par zāļu pieejamības veicināšanu, vienlaikus paredzot konceptuālajā ziņojumā konkrētu finansēšanas plānu, lai pacienti varētu saņemt valsts atbalstu zāļu iegādes izdevumu segšanai, vai sniedzot konkrētu rīcības aprakstu, kā tiks īstenot šis pasākums.

Piektais pasākums - veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanai, īpašu uzmanību veltot bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju racionālai lietošanai. Palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neatkarību profesionālo pienākumu veikšanā.
LNZAA atbalsta piekto pasākumu, vienlaikus izsakot priekšlikumu papildināt konceptuālo ziņojumu ar konkrētu rīcību mērķa sasniegšanai. Bieži vien pacienti jauc uztura bagātinātājus ar zālēm un tērē lielus finanšu līdzekļus uztura bagātinātāju iegādei, maldīgi uzskatot, ka tās ir zāles. Farmaceitam ir nozīmīga loma pacientu izglītošanā, sniedzot pacientam labāko risinājumu, tādēļ ir jārod risinājums, kā finansēt farmaceitisko aprūpi, ko nodrošina farmaceits. Viens no risinājuma variantiem būtu Igaunijas prakses ieviešana, kur tiek piemērota receptes apkalpošanas maksa EUR 2,50 apmērā.